Ja sprieguma svārstību dēļ dzīvoklī izdeg visas elektroiekārtas, tad ne vienmēr vainīgs tikai apsaimniekotājs.
Vai iespējams ietaupīt elektroenerģijas patēriņu, visas apgaismes spuldzes nomainot uz energoefektīviem gaismas ķermeņiem? Ko darīt gadījumā, ja rodas aizdomas, ka dzīvokļa elektroenerģiju zog kaimiņš? Uz šiem un vēl ne mazums citiem jautājumiem atbild sertificēts elektriķis Vadims Stojans.
Nolaidība vai nejaušība?
Pagājušajā mēnesī kļuva zināms par ugunsgrēku daudzdzīvokļu mājā Salaspilī, kur iedzīvotājiem pēkšņi pārdega visas sadzīves elektroierīces. Eksperti nekavējoties visu vainu novēla uz mājas elektrosistēmu un neapmierinošo vadu stāvoklī. Vai tas nozīmē, ka līdzīga nelaime var notikt ikvienā padomju laikā būvētajā daudzdzīvokļu mājā?
– Es pieļauju, ka avāriju Skolas ielā izraisīja tā sauktā “nulles”, vai arī vienotā neitrālā vada (PEN), kas ir četru dzīslu vada vienotais neitrālais vads trīsfāžu sistēmā, saka V. Stojans. ”Nulles” aizdegšanās tik tiešām var notikt jebkurā mājā un vienmēr tā nav apsaimniekošanas uzņēmuma elektriķa nolaidība.
Bīstamās “nulles” pārvērtības
– Kā tas iespējams? Mājā viss normāli strādā, bet, pēkšņi, – bladāc, – deguma smaka un visas elektroierīces jau pārdegušas! Kādam taču par to ir jābūt vainīgam!
– ”Nulles” aizdegšanos mājā var izraisīt daudz kas, piemēram, vada deformācija, kaut vai neliela savērpšanās, kas izprovocē karšanu. Ja karst kāds no fāzes vadiem, tad notiek īss pārrāvums, kam sekos elektrības pazušana mājā.
– Bet, ja karst “nulles” vads?
– Ja mājā pazūd neitrālais jeb “nulles” vads, tad notiek apbrīnojamas lietas. Trīs fāzu pieslēgumam līnijas spriegums ir 380 volti, izmantojot minēto četru dzīslu kabeli, to var sadalīt tā, ka katrā dzīslā ir vienas fāzes spriegums – 220 volti (pie kāda strādā arī visas mūsu sadzīves elektroierīces). Ja šādā situācijā pazūd neitrālais vads, kas visām trim dzīslām ir kopīgs, tad vienas fāzes patērētāji pēkšņi saņem to spriegumu, kāda ir pieslēgtā slodze – 380 voltus. Protams, sadzīves elektroierīces pārdeg.
Garantiju nav nevienam
– Mājas iedzīvotāji stāstīja, ka visus nelaime vienādi nepiemeklēja. Dažiem tējkannas sadega, citiem televizori turpina strādāt. Kā tas varēja notikt?
– Tik tiešām, pazūdot “nullei” izdeg ne visas elektroierīces, bet tikai tā daļa, kas bija pieslēgtas trīsfāžu pieslēguma. Sanāk kā loterijā, jo neviens nezina, no kāda pieslēguma viņa dzīvoklī pienāk elektrība, tādēļ vieni – vinnē, bet citi – zaudē.
– Jūs sakāt, ka pie katastrofas vienmēr noteikti nav vainīgs apsaimniekotājs. Bet kā lai iedzīvotāji sevi pasargā?
– Protams tas ir atkarīgs no profilaktiskā darba, ko mājas elektrosistēmai nodrošina apsaimniekotājs. Piemēram, es rekomendēju vienu reizi pusgadā uzaicināt mājā sertificētu elektriķi. Iedzīvotājiem uz divām stundām atslēgs elektrību, bet tajā laikā veiks pilnu mājas elektrosistēmas pārbaudi: kur būs nepieciešams, kādu vadu nostieps, kādu papildu piestiprinās. Taču pilnīgu garantiju no “nulles” pārdegšanas tas nedos – vienmēr var būt neparedzētu apstākļu sakritība (strādnieki kaut ko pagrabā dara un nejauši aizķer kabeli, mājā negaidīti palielinās slodze vai elektrosadales skapī ielien kaķis). Bēda var notikt, bet ne vienmēr iedzīvotāji atradīs vainīgo.
Vectēvu laika metodes vēl darbojas
– Vai dzīvokļa īpašnieks pats nevar kaut kā nodrošināties pret sprieguma svārstībām?
– No “nulles” sadegšanas dzīvokļa elektroierīces var pasargāt ar seno paņēmienu – sprieguma stabilizētāju. Agrāk mūsu tēvu jaunībā šīs melnās dūcošās kastītes bija katrā dzīvoklī un sargāja vērtīgāko tehniku, bieži vien – televizoru. Tagad stabilizatorus izmanto būvlaukumos, jo “nulles” pazušana daudzdzīvokļu mājās pēc notikumu skaita, tomēr ir reta avārija.
– Ko darīt, ja dzīvoklī pazūd elektrība un sāk smirdēt pēc kūstošas plastmasas?
– Kad mājā ir pazudusi “ nulle” un no ierindas viena aiz otras sāk iziet elektroierīces, iedzīvotājiem ir svarīgi nesastrādāt muļķības. Nekādā gadījumā uz ierīcēm nedrīkst liet ūdeni, ja laikus no rozetes nav izrauta kontaktdakša vai izskrūvēti korķi.
Galvenais padoms – gādājiet par savu drošību! Ja saožat deguma smaku, pirmais, izskrūvējiet korķus. Neraujiet elektriskās ierīces aiz vada, jo vada apvalks var būt uzkarsis vai pat jau izkusis.
Var saņemt strāvas triecienu!
– Vai tiešām “nulles” pazušana ir nopietnākā avārija, kas mūs dzīvoklī var piemeklēt?
– Mans pienākums ir cilvēkus brīdināt, kā tā tas tik tiešām ir. Ne jau tējkannas vai ledusskapja sadegšana ir ļaunākais, kas var notikt. Var ciest arī cilvēki.
– Kā jūs to domājat?
– Sāksim ar to, ka padomju gadu apbūvē nav atsevišķas zemējuma kontūras. Daudzos dzīvokļos remontu laikā ir izveidoti lokālie zemējumi, savienojot “zemi” ar “nulli”. Tas nozīmē, ka “nulles” degšanas laikā sadzīves tehnikas korpuss saņem teju vai 400 voltu stipru spriegumu. Pieskarties šādam korpusam (piemēram, ledusskapim) ir ļoti bīstami, vēl bīstamāk ir ar otru roku pieķerties, piemēram, radiatoram vai izlietnei. Vissliktākais scenārijs notiek tad, kad strāvas triecienu saņemt ne tikai nepareizi sazemētā dzīvokļa īpašnieks, bet vēl kāds kaimiņš, kurš tieši tajā pašā laikā pieķēries radiatoriem.
– Varbūt, kamēr vēl nelaime nav notikusi, mājai mazliet patērēties un izveidot pareizu zemējuma sistēmu?
– Ja ap māju ir izveidots īsts zemējuma kontūrs, tad tas pilnībā pasargās gan iedzīvotājus, gan viņu sadzīves tehniku arī “nulles” aizdegšanās laikā. Ja mājai ir piecu dzīslu elektroapgādes sistēma, tad pazūdot “nullei”,viss liekais sprieguma aiziet zemē.
Tikai praktiski nevienai padomju gados celtajai daudzdzīvokļu mājai Latvijā nav sava zemējuma kontūra, tādēļ, ka tā ierīkošana ir dārga un ne vienmēr lietderīga.
– Kas mums tagad atliek, baidīties saņemt strāvas triecienu no jebkuras elektroietaises jebkurā brīdī?
– Nevajag baidīties, bet piesargāties. Saņemt stipru strāvas triecienu no sava dzīvokļa ierīcēm “nulles” pazušanas gadījumā, iespējams tikai liktenīgas apstākļu sakritības rezultātā. Mans padoms, ja mājā ir elektroavārija, NEKO ar rokām neaiztieciet un gaidiet speciālistu palīdzību.
Sertificētais elektriķis Vadims Stojans atbild uz mūsu lasītāju jautājumiem
Kāpēc pieaudzis koplietošanas elektroenerģijas rēķins?
“Mūsu mājā Rīgā, Biķernieku ielā 33, beidzamajā laikā notiek brīnumi ar rēķiniem par koplietošanas elektroenerģijas patēriņu. Agrāk mēs maksājām 2,20 eiro no dzīvokļa mēnesī, bet sākot ar oktobri, rēķini ir pieauguši līdz 6,50 eiro mēnesī. Veicot aprēķinu, izrādījās, ka māja mēnesī pārmaksā aptuveni 350 eiro. Kā lai izskaidro, kas noticis?”
– Elektrības zagšana Latvijā ir ļoti izplatīta problēma. Jo dārgāka kļūst elektroenerģija, jo vairāk atsevišķiem cilvēkiem rodas kāre pieslēgties svešiem skaitītājiem, vai arī mājas koplietošanas elektrības skaitītājam. Ja blēdis pieslēdzas tikai kaimiņam, tad visu skādi nomaksā tikai cietušais, bet ar tādu pašu izmanību var pieslēgties skaitītājam, lai par tēriņiem maksā visa māja.
Ja mājā strauji pieaug koplietošanas elektroenerģijas patēriņš, tad noteikti ir jāmeklē cēlonis. Diemžēl atsevišķiem pārvaldniekiem tāpat kā uzņēmuma Sadales tīkls inspektoriem ir maza vēlēšanās reaģēt uz šādām iedzīvotāju sūdzībām. Viņus interesē, lai rēķini tiktu nomaksāti. Turklāt ļoti bieži apsaimniekošanas uzņēmumā nemaz nav pietiekami kvalificēti speciālisti un aprīkojums, lai nelikumīgus pieslēgumus atklātu. Tādā gadījumā mājas iedzīvotājiem jāpieņem lēmums pieaicināt sertificētu elektriķi un jāatrisina viņa darba apmaksas iespēja no mājas kopējā uzkrājumu fonda. Sertificēts meistars veiks mājas energosistēmas revīziju.
Universālas takses par šādu pakalpojumu nav, bet vidēji revīzija var izmaksāt ap 200 eiro. Mājas iedzīvotājiem atliek izdomāt: samaksāt par pārbaudi un noķert zagli vai katru mēnesi pārmaksāt no 50–100 eiro par koplietošanas elektrības patēriņu.
Vai ir vērts iegādāties energoefektīvās spuldzītes?
“Nesen dzīvoklim iegādājos energoefektīvās spuldzītes, iztērēju 15 eiro un neieguvu nekādu rezultātu, ja nu vienīgi pretēju gaidītajam. Ja ar vecās paaudzes lampiņām mēnesī tērēju aptuveni 170 kilovatus mēnesī, tad tagad apmaksāju par 220 kilovatiem. Nezinu gan, kas notiek, bet jūtos aizvainota”. Ludmila, Imantā
– Daudzi cilvēki nomokās ar jautājumu, vai ir jēga dzīvokļos mainīt apgaismojumu uz nergoefektīvām lampiņām?
– Vecajām LED-lampām ir zema kvalitāte, maksā vismaz 5 eiro un tās dod maz gaismas. Vecās luminiscentās lampas ir neērtas ar to, ka ieslēdzot, uzreiz nedod maksimālo gaismu, tām nepieciešams laiks sasilšanai. Jaunajām luminiscentajām lampām arī ir paliela cena (ap 5 eiro), taču tās vairs nevajag iesildīt, tūdaļ pēc ieslēgšanas tās spīd ar visu paredzēto spožumu. Savukārt par trūkumu jāuzskata ieslēgšanas-izslēgšanas ciklu ierobežojums. Tas nozīmē, ka tādā telpā, kā sanitārais mezgls, šīs lampiņas nebūs īsti piemērotas, jo var ātri izdegt. Vecās paaudzes spuldzītes maksāja 30 centus un kalpoja, kamēr izdega.
Kādēļ pēc vecās paaudzes spuldžu nomaiņas uz energoefektīvajām lampām Ludmila maksāja vairāk, bez pārbaudes komentēt grūti. Iespējams, lietotāja, cerot uz ietaupījumu, tās turēja ilgāku laiku ieslēgtas, vai, reizē ar jaunajām lampām, dzīvoklī parādījās vēl kāda jaudīga elektroiekārta. Ja vēlaties manu viedokli, tad teikšu, ka ar spuldžu nomaiņu lielu ekonomiju panākt neizdosies. Reālu ietaupījumu var iegūt izkopjot personīgus elektroierīču lietošanas paradumus.
Ekonomija vai krāpniecība?
“Rīgā joprojām tiek reklamētas brīnumierīces, kas dzīvokļos it kā ļaus ietaupīt elektroenerģijas patēriņu. Darbības princips nav skaidrs, bet pārdevēji aicina ierīci iespraust kontaktligzdā un nākamajā mēnesī gaidīt rezultātu. Tiek solīta elektroenerģijas patēriņa samazināšanās 20-30% apmērā. Vai ir vērts tērēt naudu tādai ierīcei?” Dmitrijs
– Esmu dzirdējis, ka Latvijas iedzīvotājiem piedāvā iegādāties tā sauktās kompensācijas baterijas dzīvokļiem. Ražotāji tik tiešām apgalvo, ka šī baterija palīdzēs kompensēt daļu reaktīvās jaudas, kā rezultātā samazināsies mēneša elektroenerģijas patēriņš dzīvoklī. Jā, reklāmas pamatā ir pareiza reaktīvā komponenta kompensēšanas teorija, bet vai kastīte, kas maksā 25 eiro tiešām spēj izpildīt visai sarežģīto funkciju, paliek strīdīgs jautājums. Iespējams kastītē slēpjas tikai lampiņa un pāris vadiņi. Īstas kompensācijas baterijas Rīgā darbojas tirdzniecības centros, kur ir ļoti liels elektroenerģijas patēriņš apgaismes un apsildes nodrošināšanai. Šīs ierīces ir kārtīgu galdu izmērā, un tik tiešām nodrošina elektropatēriņa ekonomiju. Dzīvokļa patēriņam izskaitļotu iekārtu diezin vai kāds vispār ir uzprojektējis.
Vai taisnība jaunajam “gudrajam” skaitītājam?
“Uzņēmums Sadales tīkls manam dzīvoklim uzstādīja jaunu “gudro” skaitītāju un patēriņš tūdaļ ievērojami pieauga, kaut gan nekas manos ieradumos un dzīvokļa aprīkojumā mainīts netika. Kas tā par bezjēdzību?”
– Fizikā pastāv tāds jēdziens kā aktīvā un reaktīvā jauda. Lai to būtu vieglāk saprast, skaidrošu ar alus kausa piemēru. Alus kausā ir kā alus, tā putu slānis, par kuru mēs samaksājam, taču tiešā veidā izdzert nevaram. Reaktīvā jauda ir šādas elektriskās putas, kuras tiešā veidā nepiedalās mūsu dzīvokļu apgaismošanā vai elektroierīču darbināšanā. Pieļauju, ka vecā parauga Sadales tīkls skaitītāji nebija tik precīzi, lai spētu uzskaitīt reaktīvo jaudu, bet jaunie, attālināti nolasāmie, elektroniskie skaitītāji to uzskaita.
Tādēļ daudziem lietotājiem pēc skaitītāju nomaiņas, elektroenerģijas patēriņš var nedaudz palielināties.