Kas slēpjas zem vilinoša sludinājuma par mājokli?
Zinādami, ka bezmaksas siers atrodams tikai peļu slazdā, cilvēki tik un tā cer uz labāko: ja nu veicas? Vēlēšanos riskēt nereti veicina ziņkārība, kas kļūst par sliktu sabiedroto, kad tiek skartas nopietnas lietas.
Par velti, kungs!
Pāvels un Katja – jauna ģimene. Diezgan ilgi viņi īrēja dzīvokli labā galvaspilsētas rajonā. Taču vienā jaukā dienā saimnieki paprasīja laulātajiem dzīvokli atbrīvot, jo to vajadzēja viņu dēlam. Pāvels sāka meklēt variantus, lai varētu pārcelties, un viņam acīs iekrita interesants sludinājums. Viņš izlasīja vienu reizi, otro, trešo – nē, tā nemēdz būt, droši vien joks. Lai gan…
“Izīrēju dzīvokli pieskatīšanai uz laiku, kamēr atrodos ilgstošā prombūtnē, – vēstīja sludinājums, kurā bija ievietotas fotogrāfijas ar mājīgu un mūsdienīgu dzīvokļa interjeru. – Labs rajons, piecas minūtes līdz sabiedriskā transporta pieturvietai, jauns remonts. Lēti, gandrīz par velti. No jums tiek prasīts veikt komunālos maksājumus un pieskatīt dzīvokli. Tikai akurātiem, kārtīgiem un atbildīgiem cilvēkiem. Steidzami!”.
Kaķēna žēl…
Pāvels šaubījās, vai ir vērts zvanīt uz sludinājumā norādīto numuru – pārāk viss ir labvēlīgi, pat aizdomīgi… No otras puses, dzīvokli nepieciešams pieskatīt, bet cilvēkiem, kuri uz turieni pārcelsies praktiski par velti, droši vien nāksies veikt kaut kādus pienākumus.
“Jā, jums ir taisnība, pilnīgi par velti dzīvokli jums neviens neatstās, – klausulē atskanēja provokatīvi smiekli, kad Pāvels noriskēja piezvanīt. – Mani klienti brauc projām uz ilgu laiku, tāpēc nodarboties ar īrniekiem, saņemt katru mēnesi naudu par dzīvokli nevarēs. Un galvenais – viņiem ir kaķis Muris, pavisam mazs. Radiniekiem atdot nevar – nav atbilstošu apstākļu, bet draugiem, kā par spīti, ir alerģija. Un viņi domāja, ka varbūt atrastos kāds, kas to varētu pieskatīt…”.
Alla – tā sauca nekustamo īpašumu pārdevēju, kura bija uzņēmusies palīdzēt dzīvokļa saimniekiem un kaķim – vēl ilgi un asprātīgi stāstīja par to, ka neviens nevēlas ņemt pie sevis melno kā ogli Muri. Bet klientiem darbu ārzemēs piesolīja, nu nevar taču atteikties. Būdams brīvs no aizspriedumiem, Pāvels atviegloti nopūtās: viņš un Katjuša pret kaķiem izturējās labi, arī pret melniem.
Iepriecināja tas, ka Alla uzstāja tikties nekustamo īpašumu aģentūrā. Tas nozīmē, kas viss būs nopietni, noformēs rakstisku līgumu. Cik labi viss nokārtojas: maksa par komunālajiem pakalpojumiem un kaķa ēdināšana – lūk, visi izdevumi par īrēto dzīvokli.
Prieks skatīties
Jau nākamajā dienā Pāvels nonāca nelielā pagrabiņā, kur atradās nekustamo īpašumu aģentūra. Bojātie pakāpieni, pa kuriem nācās kāpt lejā, uzticību neieviesa, bet, nonākot komfortablā ofisā ar eiroremontu, potenciālais īrnieks aizmirsa par visām aizdomām. Uzreiz redzams, ka aģentūra ir neliela, bet kārtīgi strādā.
Smejošā Alla parādīja Pāvelam dažas fotogrāfijas no piedāvātā dzīvokļa. Foto bija redzams tas pats mūsdienīgais interjers, kas jau bija reizi redzēts internetā. Augstas kvalitātes mēbeles, svaigs remonts – prieks skatīties! Vienā no foto krēslā, pārklātā ar pledu, sēdēja skaists melns kaķis – acīmredzot tas pats Muris.
“Esat ar mieru? – laipni pasmaidīja Alla, paredzēdama pozitīvu atbildi. – Tad dodiet ātri līgumu, parakstīsim, jo – klusām saku – uz šo dzīvokli jau rinda izveidojusies. Paši saprotiet, ne katru dienu dzīvokli par kapeikām piedāvā! Jā, variet uzreiz uz turieni aizbraukt, es atstāšu adresi”.
Doma par to, ka veiksmīgo variantu atņems degungalā, pamudināja Pāvelu aktīvai darbībai. Neskatoties atstājis parakstu, viņš paķēra papīrus, kurus viņam pasniedza Alla, un steidzās tikties ar dzīvokļa saimniekiem, kuri tūdaļ dosies projām no dzimtenes. Pirms došanās projām paspēja atskaitīt honorāru nekustamo īpašumu pārdevējai un kaut kādu galvojumu, par kuru miglaini atgādināja Alla.
“Nav mūsu problēma”
“Ko atkal vajag? – domofonā rupji atsaucās kurlā vecišķā balsī, kad Pāvels uzspieda norādītā dzīvokļa ciparus. – Neviens šeit neko neizīrē, jau esmu noguris skaidrot jums, afēristiem! Un nekādu Allu es nezinu! Nāk un nāk visas dienas garumā… Ej, no kurienes esi nācis, citādi izsaukšu policiju, ātri ar tevi tiks skaidrībā!”.
Kavējoties pie domofona vēl piecas minūtes, apjukušais Pāvels uzgrieza Allas numuru. “Neko nesaprotu…”, – apmulsusi atsaucās nekustamo īpašumu pārdevēja, paziņojot, ka nekavējoties dodas palīdzēt klientam. Veltīgi nogaidījis divas stundas, Pāvels vēlreiz pazvanīja Allai – viņa ilgi atvainojās, sūdzējās par sastrēgumiem un taisnojās, ka tūdaļ būs klāt.
Kā jau varēja gaidīt, Alla tā arī neparādījās, bet uz telefona zvaniem drīz vien neviens vairs neatbildēja. Neapmierinātais īrnieks aizgāja, bet no rīta agri devās uz aģentūras ofisu. Smaidīgās darbinieces nebija uz vietas, bet viņas kolēģes ātri paskaidroja Pāvelam: neviens negrasās atdot iemaksāto naudu, tāpēc, ka formāli Alla savus pienākumus izpildīja.
«Bet jūs apskatieties līgumu, jums taču eksemplāru atdeva, – ļaunprātīgi ieteica jauns cilvēks uzvalkā. – Tā arī ir, šis līgums ir par sniegtās informācijas pakalpojumiem. Alla jūs konsultēja, iedeva dzīvokļa adresi, kas bija piedāvāts izīrēšanai, lūk, viss uzrakstīts. Informāciju saņēmāt? Jā. Bet tas, ka ar dzīvokļa saimniekiem nevienojāties, tā, piedodiet, jau vairs nav mūsu problēma”.
Izdzirdējis par informatīviem pakalpojumiem, Pāvels beidzot visu saprata. Viņš ne reizi vien bija lasījis par līdzīgas krāpšanas metodi, taču nekad nedomāja, ka pats kļūs par krāpniecības upuri. Nekāda “dzīvokļa ar pieskatīšanu” nav, un nekad arī nav bijis, bet naudu tagad nekādi neatgriezt...
Morāle
Izvēloties īres dzīvokli, ir vērts adekvāti novērtēt piedāvātos variantus un personiskās iespējas. Saprotams, ka dzīvokļu īpašnieki, it īpaši prestižos rajonos, diezin vai piedāvās pilnīgi svešiem cilvēkiem praktiski par velti īrēt dzīvokli, vienojoties tikai par komunālo pakalpojumu apmaksu.
Cilvēkus, kuri nolemj zvanīt pēc šādiem sludinājumiem, kā likums, virza ziņkārība. Visdrīzāk tie, kuri vēlas īrēt “dzīvokli ar pieskatīšanu”, saņems ticamu skaidrojumu, kāpēc dzīvoklis tiek piedāvāts tieši uz šādiem nosacījumiem. Nesteidzieties piekrist: variants “īrei ar pieskatīšanu” ir iespējams, tikai saimnieki visticamāk vēlēsies dzīvoklī izmitināt savus radiniekus vai draugus.
Nesteidzieties parakstīt līgumu un samaksāt naudu – vispirms nepieciešams pārbaudīt dzīvokļa adresi, apskatīt īrei piedāvāto dzīvokli, iepazīties ar īpašnieku, pārbaudīt viņa pasi un juridiskos dokumentus, pārliecināties par to, ka norādītais dzīvoklis pieder tieši šai personai. Nekad neparakstiet līgumu, kārtīgi neizlasot to. Iespējams, nekustamā īpašuma aģentūras darbinieki dod parakstīt bēdīgi slaveno līgumu par sniegtajiem informācijas pakalpojumiem, nevis īres līgumu. Šādi gadījumi beidzas diezgan līdzīgi. Ierodoties adresē, ko sniegusi aģentūra, “īrnieks” konstatē, ka dzīvokli nemaz nevēlas izīrēt. Vai arī, īrējot dzīvokli uz ilgu laiku, aģentūras klientu jau pēc pāris dienām izraida atgriezies saimnieks. No samaksātās naudas par “informācijas pakalpojumiem”, protams, nākas šķirties.