Jūnija pirmajā nedēļā valdība uzklausīja Ekonomikas ministrijas ziņojumu par renovācijas norisi. Galvenais secinājums – par daudziem skaitļiem un faktiem mums nav ne jausmas. Gribat zināt, kāda nauda siltināšanas programmā apgrozās un kāpēc tas ir izdevīgi valstij? Pastāstīsim!
■ Saskaņā ar enerģētikas attīstības nostādnēm Latvijā līdz 2016. gadam vidējais energopatēriņš mājās jāsamazina no 220–250 kWh/m2 līdz 195 kWh/m2 gadā. Skaidrs, ka valdība nevēlas palikt kaunā Eiropas priekšā.
■ Latvija apsolījusi līdz 2020. gadam energopatēriņu samazināt vēl vairāk – līdz 150 kWh/m2 gadā.
■ Taču pēkšņi atklājies, ka pēdējo 20 gadu laikā mūsu mājas kļuvušas aptuveni par piektdaļu energoefektīvākas, jo 1990. gadā mēs tērējām 305 kWh/m2. Vai cilvēki sākuši taupīgāk lietot karsto ūdeni un siltināt dzīvokļus no iekšpuses, lai mazāk būtu jāmaksā par siltumu?
■ Dzīvojamo māju patērētā enerģija veido 40% no valsts kopējās energobilances. Ja nu tas par kaut ko liecina, tad galvenokārt par to, ka mums nav lielu ražotņu...
■ Aptuveni 400 tūkstošos ēku enerģiju izmanto iekštelpu mikroklimata regulēšanai (tas ir, apsildei). Pēc skaita visvairāk ir viena dzīvokļa māju (300 tūkstoši), taču pēc apsildāmās platības (50,4 miljoni kvadrātmetru) līderes ir daudzdzīvokļu ēkas, kaut arī tādu Latvijā ir tikai 38 tūkstoši.
■ Kopš 2009. gada valstī tiek īstenoti māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi ar ES fondu atbalstu. Sagaidāms, ka programmas ietvaros tiks renovētas aptuveni 1000 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas jeb 2,6% no kopskaita. Jūs piekritīsit, tas nav daudz!
■ Pēc ekspertu vērtējuma, efektīvi mūsu valstī iespējams renovēt tikai 60-70% no dzīvojamo ēku sektora, un tie ir aptuveni 25 tūkstoši daudzdzīvokļu māju. Investēt līdzekļus pārējo siltināšanā nav jēgas, ieguldījumi nekad netiks atgūti. Taču eksperti nestāsta, ko darīt „auksto” māju iedzīvotājiem, kuriem par siltuma ekonomiju nav pat ko sapņot.
■ Pieņemot, ka renovācijas vidējās izmaksas ir 70 latu uz 1 m2, māju siltināšanā valstī būtu jāiegulda 2,7 miljardi latu. Salīdzinājumam: visi Latvijas pensionāri kopā no valsts gadā saņem vienu miljardu latu. Ar 2,7 miljardiem pietiktu, lai piecus gadus viņiem maksātu 50% piemaksu!
■ Renovējot ēku, ir svarīgi, lai uz siltumenerģijas ietaupījuma rēķina tiktu atgūti ieguldījumi. Cilvēki vēlas reālu ekonomiju pēc 10-15 gadiem, māju tehniskās uzturēšanas speciālisti uzskata, ka arī pēc 20 gadiem būtu labi. Taču tas nozīmē, ka daļa dzīvokļu īpašnieku naudu par renovāciju tērēs, bet ietaupījumu nesagaidīs, mūžs būs par īsu. Viņiem var līdzēt tikai valsts atbalsts – ja valsts kaut daļēji sedz kredīta maksājumus.
■ Pirmais dzīvojamās mājas siltināšanas projekts Latvijā tika realizēts 2001. gadā – ar Berlīnes Pilsētas attīstības pārvaldes atbalstu tika nosiltināta 602. sērijas deviņstāvu dzīvojamā māja Rīgā, Ozolciema ielā 46/3.
■ Šobrīd līdzfinansējumu no ES fondiem renovācijai var saņemt, ja daudzdzīvokļu mājas būvniecība uzsākta līdz 1993. gadam un ēka ekspluatācijā nodota līdz 2002. gadam, un lielākā daļa daudzdzīvokļu māju atbilst šim nosacījumam.
■ Saskaņā ar provizoriskiem 2011. gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā ir 988 tūkstoši mājokļu, no kuriem 680 tūkstoši ir daudzdzīvokļu mājās, 285 tūkstoši – individuālās mājās.
■ Vienam projektam maksimāli pieļaujamais ERAF finansējums ir 35 lati uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru, maksimālais finansējums – 50% no projekta kopējām izmaksām (vai 60%, ja projekta iesniegšanas brīdī vismaz 10% no daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem ir noteikts maznodrošinātas personas statuss).
■ Pēc jaunākajiem datiem, uz ERAF finansējumu renovācijai visā Latvijā pretendē vairāk nekā 1200 māju, līdz šim pabeigti tikai 159 projekti. Kopējais pieejamais finansējums renovācijai ir 62,75 miljoni latu, tai skaitā ERAF finansējums 47,75 miljoni latu un virssaistību finansējums 15 miljoni latu.
■ Šobrīd ēku energoefektivitātes paaugstināšana tiek veicināta, izmantojot ERAF līdzfinansējumu līdz 50% apmērā no renovācijas izmaksām, bet nākamajā plānošanas periodā iespējamais atbalsta veids varētu būt aizdevumi ar pazeminātu procentu likmi, rotācijas fondi, energoservisa kompāniju pakalpojumi, nodokļu atvieglojumi, papildu privātu finanšu līdzekļu piesaiste un citi risinājumi.
■ Šobrīd bankas aizdevuma procentu likme ir 5-7% gadā, ja tā būtu 2,5%, desmit gadu periodā šāds atbalsta veids būtu finansiāli izdevīgāks salīdzinājumā ar ERAF 50% līdzfinansējumu.
■ Nākotnē vajadzētu veidot rotācijas fondu, no kura tiktu aizdota nauda renovācijai. Tiklīdz viena māja būtu norēķinājusies par kredītu, naudu varētu aizdot nākamajai.
■ No 2014. gada pašvaldība varētu līdzfinansēt siltināšanu pēc PEKO shēmas – vispirms piešķirt iedzīvotājiem naudu renovācijai, bet pēc tam „pelnīt” uz siltuma ietaupījuma rēķina. Mājas īpašnieki vēl 10–15 gadus turpinātu apmaksāt iepriekšējo patēriņa apjomu, bet starpība nonāktu attiecīgā pašvaldības uzņēmuma kasē. Toties cilvēkiem vairs nevajadzētu riskēt un renovācijai ņemt bankas aizdevumu.
■ 2012. gadā iedzīvotāju parāds par siltumenerģiju bija 14,6 miljoni latu jeb 6,2 % no izrakstīto rēķinu kopējās summas. Lielākais parādu apjoma īpatsvars – 9% – fiksēts 2010. gadā, bet līdz krīzes sākumam tas nepārsniedza 4%.
■ Šobrīd banku piedāvātais maksimālais ēku renovācijas kredīta termiņš ir 15 gadi, bet ES fondu līdzfinansējums ļauj samazināt kredīta atmaksāšanas termiņu vidēji divas reizes – līdz septiņiem astoņiem gadiem. Bez ES fondu līdzfinansējuma kredītu atmaksas termiņi var pieaugt līdz 20 un pat 30 gadiem.
■ Visbiežāk aizņēmumi siltināšanai tiek ņemti eiro valūtā, jo likmes latos ir augstākas. Kredīta mainīgā procentu likme svārstās no 3,8 līdz 5,0% + EURIBOR, fiksētā likme 4,0 līdz 6,0%.
■ 2014.-2020. gadā Latvija vēlas no ES fondiem saņemt vēl 190,18 miljonus latu, valdība varētu piešķirt 30,62 miljonus. Kopā ar privāto finansējumu tam būtu jānodrošina investīcijas dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanā vismaz 320 miljonu latu apjomā.
■ Kādas renovācijas atbalsta shēmas Latvijā plānots izmantot, sākot no 2014. gada? Ekonomikas ministrija piedāvā divus variantus: aizdevums ar pazeminātu procentu likmi, kas tiek izsniegts, lai sasniegtu noteiktu enerģijas ietaupījuma līmeni, vai arī kombinēts atbalsta mehānisms, kas ietvertu gan aizdevumu ar pazeminātu procentu likmi, gan arī līdzfinansējumu, lai sasniegtu paaugstinātu energoefektivitātes līmeni.
■ Kāds labums no renovācijas mūsu varas institūcijām? To vēlēšanās iemācīt mūs taupīt siltumu ir viegli izskaidrojama – no ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem valsts un pašvaldību budžetā nodokļu veidā būtu jānonāk līdz 30% no renovācijas projektos investētajiem līdzekļiem.