Kas: darbspējīgā vecumā; vientuļš cilvēks vai ģimene.
Apstākļi: persona izlikta no dzīvokļa ar tiesas spriedumu.
■ Reģistrēties rindā sociālā dzīvokļa saņemšanai var maznodrošināta persona, ja spēkā stājies tiesas spriedums par tās izlikšanu par parādiem.
Kas: darbspējīgā vecumā; ģimenē ir nepilngadīgs bērns (līdz 18 gadiem).
Apstākļi: persona izlikta no dzīvokļa ar tiesas spriedumu.
■ Reģistrēties rindā sociālā dzīvokļa saņemšanai var maznodrošināta persona, ja spēkā stājies tiesas spriedums par tās izlikšanu par parādiem.
■ Reģistrēties rindā var 1. un 2. grupas invalīdi, ja spēkā stājies tiesas spriedums par viņu izlikšanu sakarā ar mājas nojaukšanu vai kapitālo remontu.
■ Reģistrēties rindā var atsevišķi dzīvojoši 1. vai 2. grupas invalīdi, denacionalizēto māju īrnieki ar noteiktiem ienākumiem, kam nepieder nekustamais īpašums, kā arī tie nav atsavinājuši nekustamo īpašumu pēc 2004. gada 31. marta, ja persona tiek izlikta no dzīvojamās telpas sakarā ar dzīvojamās telpas īres līguma termiņa beigām vai īres un komunālo pakalpojumu maksas parādu.
Kas ir maznodrošināta persona?
Par maznodrošinātu atzīstama persona vai ģimene, ja:
■ Tās ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēru, izņemot gadījumus, kad dzīvoklī dzīvo viens vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējs, kurš atzīstams par maznodrošinātu, ja viņa ienākumi mēnesī nepārsniedz 125% no attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēra.
■ Tai nepieder īpašums.
Par īpašumu šo noteikumu izpratnē nav uzskatāmi:
• dzīvokļa vai mājas iekārta, apģērbs, sadzīves priekšmeti, bērnu piederumi, kā arī manta, uz kuru nevar vērst piedziņu;
• nekustamais īpašums vai tā daļa, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo palīdzības pieprasītājs un viņa ģimenes locekļi, vai īpašums vai tā daļa, kas pieder palīdzības pieprasītājam vai kādam no ģimenes locekļiem un kur dzīvo ģimenes locekļu pirmās pakāpes radinieki, kuriem nepieder cits nekustamais īpašums;
• viena garāža, viens automobilis vai motocikls ģimenes īpašumā, kā arī viens velosipēds, mopēds vai motorollers katram ģimenes loceklim.
■ Tai nav naudas līdzekļu uzkrājumu.
■ Tā nav izsniegusi aizdevumu.
■ Persona nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai neatrodas ieslodzījumā.
Kas: darbspējīgā vecumā; daudzbērnu ģimene.
Apstākļi: persona izlikta no dzīvokļa ar tiesas spriedumu.
■ Reģistrēties rindā var maznodrošināta persona, ja spēkā stājies tiesas spriedums par tās izlikšanu par parādiem.
■ Reģistrēties rindā var 1. un 2. grupas invalīdi, ja spēkā stājies tiesas spriedums par viņu izlikšanu sakarā ar mājas nojaukšanu vai kapitālo remontu.
■ Reģistrēties rindā var atsevišķi dzīvojoši 1. vai 2. grupas invalīdi, denacionalizēto māju īrnieki ar noteiktiem ienākumiem, kam nepieder nekustamais īpašums, kā arī tie nav atsavinājuši nekustamo īpašumu pēc 2004. gada 31. marta, ja persona tiek izlikta no dzīvojamās telpas sakarā ar dzīvojamās telpas īres līguma termiņa beigām vai īres un komunālo pakalpojumu maksas parādu.
Kas ir „noteikti ienākumi”?
Tie ir ienākumi, kas pēc nodokļu nomaksas viena cilvēka ģimenē nepārsniedz 250 latu mēnesī, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, nepārsniedz 200 latu mēnesī vienam cilvēkam.
Kas: darbspējīgā vecumā; ģimene, kas audzina bērnu invalīdu.
Apstākļi: ģimene dzīvo privatizētā dzīvoklī, pirmās pakāpes ģimenes locekļa īpašumā esošā dzīvokl.
■ Reģistrēties rindā var ģimenes, kas audzina bērnu invalīdu, kuram nepieciešams servisa dzīvoklis. Palīdzība tiek sniegta, ja ģimene dzīvokli nevar pielāgot lietošanai riteņkrēslā (ja tas apliecināts Rīgas sociālā dienesta atzinumā). Taču ģimenei šajā gadījumā nāksies savu dzīvokli dāvinājuma veidā nodot pašvaldībai.
Apstākļi: ģimene īrē pašvaldības dzīvokli, privātīpašumā esošu dzīvokli vai dzīvokli denacionalizētā mājā.
■ Reģistrēties rindā var ģimenes, kas audzina bērnu invalīdu, kuram nepieciešams servisa dzīvoklis. Palīdzība tiek sniegta, ja ģimenes dzīvokli nevar pielāgot lietošanai riteņkrēslā (ja tas apliecināts Rīgas sociālā dienesta atzinumā).
■ Reģistrēties rindā var maznodrošināta persona, kas audzina bērnu invalīdu un īrē tādu dzīvojamo telpu, ka jādzīvo vienā istabā kopā ar bērnu invalīdu, turklāt personai nepieder nekustamais īpašums, kā arī tā nav atsavinājusi nekustamo īpašumu pēdējo piecu gadu laikā.
Apstākļi: ģimene izlikta no dzīvokļa par parādiem.
■ Reģistrēties rindā sociālā dzīvokļa saņemšanai var maznodrošināta persona, ja stājies spēkā tiesas spriedums par tās izlikšanu par parādiem.
Kas: darbspējīgā vecumā; politiski represēta persona.
Apstākļi: persona izlikta no dzīvokļa par parādiem.
■ Reģistrēties rindā var maznodrošināta persona, ja stājies spēkā tiesas spriedums par tās izlikšanu par parādiem.
Kā tiek atjaunināta rinda?
Katra mēneša 1. datumā Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvalde atjauno rindas kārtas numurus personām, kuras reģistrējušās pašvaldības dzīvokļu rindā. No reģistra tiek izslēgtas personas, kuras ir saņēmušas dzīvokli vai nav deklarējušas savus ienākumus Sociālajā dienestā un tāpēc zaudējušas statusu, kas ļauj pretendēt uz pašvaldības vai sociālo dzīvokli, kā arī mirušās personas.
Savu numuru rindā var pārbaudīt patstāvīgi:
■ elektroniskajā Dzīvokļu rindas reģistrā Rīgas pašvaldības pakalpojumu portālā https://www.eriga.lv/Default.aspx
■ darba laikā Dzīvokļu pārvaldes reģistrācijas nodaļā, zvanot pa tālr. 67012531, 67012455, 67012496 или 67012516.
Kas: darbspējīgā vecumā; atbrīvots no apcietinājuma.
Apstākļi: ar tiesas spriedumu izlikts no deklarētās dzīvesvietas.
■ Reģistrēties rindā var maznodrošināta persona, ja spēkā stājies tiesas spriedums par tās izlikšanu no dzīvokļa par parādu.
Kas: darbspējīgā vecumā; bārenis.
Apstākļi: persona izlikta no dzīvokļa par parādiem.
■ Reģistrēties rindā sociālā dzīvokļa saņemšanai var maznodrošināta persona, ja šī persona ir bārenis, kas nav nodrošināts ar dzīvojamo telpu.
Apstākļi: nav dzīvojamās platības.
■ Reģistrēties rindā var maznodrošināta persona, ja šī persona ir bārenis, kas nav nodrošināts ar dzīvojamo telpu.
Kas: darbspējīgā vecumā vai pensionārs; 1. vai 2. grupas invalīds.
Apstākļi: dzīvo ģimenes loceklim piederošā dzīvoklī.
■ Reģistrēties rindā var 1. vai 2. grupas invalīdi, kuri vismaz piecus gadus lieto ģimenes locekļa īpašumā esošu dzīvojamo telpu un nav nodrošināti ar atsevišķu istabu (izņemot laulātos), ja tiem atsevišķa dzīvojamā telpa pienākas atbilstoši slimības raksturam (hronisks tuberkulozes pārnēsātājs, garīgās slimības utt.), turklāt šīm personām nepieder nekustamais īpašums, kā arī tās nav atsavinājušas nekustamo īpašumu pēdējo piecu gadu laikā.
■ Reģistrēties rindā var 1. un 2. grupas invalīdi, kam nepieciešams servisa dzīvoklis, ja pašiem vai ģimenes locekļiem piederošo dzīvokli nav iespējams pielāgot lietošanai riteņkrēslā (ja tas apliecināts Rīgas sociālā dienesta atzinumā).
■ Reģistrēties rindā var 1. un 2. grupas invalīdi, kas īrē valsts vai pašvaldības dzīvokli un nav nodrošināti ar atsevišķu istabu (izņemot laulātos), ja tā pienākas atbilstoši slimības raksturam.
Apstākļi: dzīvo denacionalizētā mājā.
■ Reģistrēties rindā var 1. vai 2. grupas invalīdi, kas ir denacionalizēto māju īrnieki ar noteiktiem ienākumiem, turklāt personām nepieder nekustamais īpašums, kā arī tās nav atsavinājušas nekustamo īpašumu pēc 2004. gada 31. marta.
Apstākļi: īrē privātīpašumā esošu dzīvokli.
■ Reģistrēties rindā var 1. vai 2. grupas invalīdi, kuriem pēdējos piecus gadus dzīvesvieta deklarēta Rīgā un kuri nav atsavinājuši nekustamo īpašumu pēdējo piecu gadu laikā.
Apstākļi: īrē dzīvokli sociālajā mājā.
■ Reģistrēties rindā sociālā dzīvokļa saņemšanai var 1. vai 2. grupas invalīdi, kas īrē sociālo dzīvokli ar daļējām ērtībām, sociālo dzīvojamo telpu bez ērtībām vai ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām un regulāri pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus.
Apstākļi: ar tiesas spriedumu izlikts no dzīvojamās telpas par parādiem.
■ Reģistrēties rindā var maznodrošināti 1. vai 2. grupas invalīdi, kas izlikti no mājokļa par parādiem vai sakarā ar mājas nojaukšanu vai kapitālo remontu.
■ Reģistrēties rindā var 1. vai 2. grupas invalīdi, denacionalizēto māju īrnieki ar noteiktiem ienākumiem, kam nepieder nekustamais īpašums, kā arī tie nav atsavinājuši nekustamo īpašumu pēc 2004. gada 31. marta, ja persona tiek izlikta no dzīvojamās telpas sakarā ar īres līguma termiņa beigām vai īres un pakalpojuma maksas parādu.
Apstākļi: nav dzīvojamās platības.
■ Reģistrēties rindā var 1. vai 2. grupas invalīdi, kuriem pēdējos piecus gadus dzīvesvieta deklarēta Rīgā un kuri nav atsavinājuši nekustamo īpašumu pēdējo piecu gadu laikā.
Kas: pensionārs; viens vai ar ģimeni.
Apstākļi: īrē privātīpašumā esošu dzīvokli.
■ Reģistrēties rindā var atsevišķi dzīvojoši pensionāri, kuriem pēdējos piecus gadus dzīvesvieta deklarēta Rīgā un kuri nav atsavinājuši nekustamo īpašumu pēdējo piecu gadu laikā.
Apstākļi: īrē pašvaldības dzīvokli.
■ Reģistrēties rindā var atsevišķi dzīvojošas pensijas vecumu sasniegušas maznodrošinātas personas, kuras īrē valsts vai pašvaldības dzīvojamo telpu. Iepriekšējā dzīvojamā platība jānodod valstij vai pašvaldībai.
Apstākļi: īrē dzīvokli denacionalizētā mājā.
■ Reģistrēties rindā var pensijas vecumu sasniegušas personas, denacionalizēto māju īrnieki ar noteiktiem ienākumiem, ja tiem nepieder nekustamais īpašums, kā arī tie nav atsavinājuši nekustamo īpašumu pēc 2004. gada 31. marta.
Apstākļi: īrē dzīvokli sociālajā mājā.
■ Reģistrēties rindā var atsevišķi dzīvojoši maznodrošināti pensionāri, kas īrē sociālo dzīvokli ar daļējām ērtībām, sociālo dzīvojamo telpu bez ērtībām vai ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām un regulāri pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus.
Apstākļi: ar tiesas spriedumu izlikts no deklarētās dzīvesvietas.
■ Reģistrēties rindā var maznodrošināti pensionāri, kas izlikti no dzīvojamās telpas parādu dēļ vai sakarā ar mājas nojaukšanu vai kapitālo remontu.
■ Reģistrēties rindā var atsevišķi dzīvojoši pensijas vecumu sasnieguši denacionalizēto māju īrnieki ar noteiktiem ienākumiem, ja tiem nepieder nekustamais īpašums, kā arī tie nav atsavinājuši nekustamo īpašumu pēc 2004. gada 31. marta. Palīdzība tiek sniegta, ja persona tiek izlikta no dzīvojamās telpas sakarā ar īres līguma termiņa beigām vai īres un pakalpojumu maksas parādiem.
Apstākļi: dzīvoklis zaudēts nesamaksāta kredīta dēļ vai pašreiz nav dzīvojamās platības.
■ Reģistrēties rindā var atsevišķi dzīvojoši pensionāri, kuriem pēdējos piecus gadus dzīvesvieta deklarēta Rīgā un kuri nav atsavinājušas nekustamo īpašumu pēdējo piecu gadu laikā.
Kas pirmie saņem sociālos dzīvokļus?
Vispirmām kārtām pašvaldībai piederošie dzīvokļi sociālajās dzīvojamās mājās tiek piedāvāti pensijas vecumu sasniegušajām vai par 1., 2. grupas invalīdiem atzītajām personām šādā secībā:
■ ja iesniegts izpildu raksts vai tiesas sprieduma izpilde atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierādīs citu dzīvojamo telpu;
■ ja cilvēks pagaidām uzturas patversmē, jo zaudējis dzīvojamo telpu, pamatojoties uz tiesas spriedumu;
■ ja cilvēks reģistrēts palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas apmaiņai;
■ ja cilvēks pastāvīgi dzīvo sociālās aprūpes iestādē un pirms ievietošanas tajā īpašumā esošo vai īrēto dzīvojamo telpu nodevis pašvaldībai, vai pirms ievietošanas šajā iestādē no īrētās dzīvojamās telpas izlikts ar tiesas spriedumu;
■ pamatojoties uz Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas lēmumiem, lēmumu pieņemšanas secībā;
■ politiski represētajām personām utt.
Rīgas domes Dzīvokļu izīrēšanas komisija var pieņemt lēmumu arī par pašvaldības dzīvojamās telpas ārpuskārtas izīrēšanu:
■ atsevišķi dzīvojošām pensijas vecumu sasniegušām vai par 1. vai 2. grupas invalīdiem atzītām personām un personām, kuru ģimenēs ir nepilngadīgs bērns, ja viņu īrētajās dzīvojamās telpās denacionalizētajās mājās nav nodrošināti likumā „Par dzīvojamo telpu īri” minētie pamatpakalpojumi, ko apstiprina Rīgas pilsētas Īres valdes sastādītais akts un Administratīvās komisijas lēmums par namīpašnieka sodīšanu ar naudas sodu, kā arī Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisijas veiktais apsekojums;
■ atsevišķi dzīvojošām pensijas vecumu sasniegušām vai par 1. vai 2. grupas invalīdiem atzītām personām, ņemot vērā Sociālā dienesta atzinumu par personu veselības stāvokli un dzīvokļa apstākļiem.