Izrādās, ka Latvija tomēr nav vienaldzīgo zeme. To apliecina daugavpilieši, kuri masveidā protestē pret grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas ļaus pārvaldniekam mājas remonta uzkrājumus izlietot komunālo maksājumu parāda dzēšanai.
Saeimas deputāti skandalozos grozījumus sāka apspriest šoruden, kas kļuva skaidrs, ka Latvijas iedzīvotāji joprojām nespēj nokārtot komunālos maksājumus. Nav ko slēpt, apkures sezonas sākums daudzās pilsētās un pilsētiņās ir apdraudēts.
Līdz šim Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums stingri aizliedza apsaimniekošanas uzņēmumiem māju remonta uzkrājumus tērēt komunālo parādu dzēšanai. Tas ir pavisam taisnīgi: ja godprātīgie iedzīvotāji maksā par siltumu un piedevām vēl atvēl naudu mājas remontam, tad kāpēc šī naudiņa būtu jāizmanto neapzinīgu kaimiņu parādu samaksai?
Taču krīzes laikam ir sava taisnība, iebilst pārvaldnieki. Katram taču ir skaidrs, ka lielākā daļa nemaksātāju parādos ieslīguši apstākļu spiesti. Ja vien varētu, viņi sen visu būtu samaksājuši. Bet nevar, tāpēc teju bez apkures un karstā ūdens var palikt tūkstoši viņu turīgāko vai godprātīgāko kaimiņu. „Mēs šos grozījumus gaidām kā glābiņu, jo vēlamies sākt apkures sezonu,” sacīja kāds namu pārvaldnieks, kurš vēlējās palikt anonīms. „Ar pašreizējiem parādiem tas nebūs iespējams. Bet, ja mājas laikus nesaņems siltumu, kas iedzīvotāju skatījumā būs par to atbildīgs? Protams, es! Namu pārvaldei nav nekādu rezervju, ko varētu izmantot iedzīvotāju parādu samaksai, taču par galveno ļaundari dzīvokļu īpašnieki allaž uzskata pārvaldnieku!”
Ja mājās stipra sala laikā sāks plīst nesasildītās caurules, iedzīvotāji cietīs vēl lielākus zaudējumus, un atkal vainīgs būs pārvaldnieks. Tāpēc arī namu pārvaldes uzskata, ka vienīgais veids, kā izvairīties no nelaimes, ir remonta uzkrājumu daļēja pārskaitīšana komunālās saimniecības uzņēmumiem. Tikai tā iespējams nodrošināt apkures pieslēgšanu mājokļiem.
„Jūs taču saprotat, ka nauda nepazudīs melnajā caurumā,” turpināja pārliecināt anonīmais pārvaldnieks. „Kad iedzīvotājiem būs nauda, viņi samaksās par komunālajiem pakalpojumiem, un tad mēs šo naudu novirzīsim remonta fonda atjaunošanai. Mēs pat nevaram pēc likuma citādi rīkoties!”
Tomēr tie, kas pat krīzes laikā ir godprātīgi kārtojuši rēķinus, nespēj samierināties ar šādu notikumu pavērsienu. Viņi pamatoti uzskata: ja pārvaldniekiem ļaus caurumus budžetā lāpīt ar remonta uzkrājumiem, nemaksātāji pilnībā zaudēs motivāciju pildīt savas saistības. Kas to var zināt, kad beigsies krīze, bet remonts mājām ir nepieciešams tūlīt.
Asi pret likuma grozījumiem iestājas visu Daugavpils māju vecākie un arī daudzi dzīvokļu īpašnieki. 26. septembrī viņi sarīkoja plašu akciju pilsētas mikrorajonos, vācot parakstus pret grozījumiem Dzīvojamo namu pārvaldīšanas likumā. Māju vecāko kustības koordinators Aleksandrs Vasiļjevs pavēstīja ziņu aģentūrām pilsētas oficiālo nostāju: „Pirmkārt, ar remonta uzkrājumiem Daugavpilī (un jādomā, arī Rīgā) nepietiks, lai samaksātu parādu par siltumu – mūsu pilsētā tas jau pārsniedz 2,2 miljonus latu. Otrkārt, šis vienreizējais pasākums nekādā gadījumā nav uzskatāms par globālu problēmas risinājumu”.
Pēc Aleksandra Vasiļjeva teiktā, sešos gados Daugavpils remonta fondā uzkrāti aptuveni 750 tūkstoši latu, kas ir ārkārtīgi nepieciešami jumtu, inženierkomunikāciju un koplietošanas telpu remontam dzīvojamās mājās.
Daugavpiliešu viedoklim droši vien pievienosies tūkstoši rīdzinieku. Atšķirībā no Latgales puses ļaudīm viņi gluži vienkārši nezina, kā paust savu sašutumu par jauno likumprojektu. Daugavpilī protesta akcija bija lietpratīgi organizēta – cilvēki varēja parakstīties pat vietējā dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma telpās.
Kas būs tālāk? Protesta akcijas dalībnieki ir nodevuši Saeimas deputātiem 10 000 parakstu pret likuma grozījumiem. Atgādināsim, ka 2. septembrī Saeima pieņēma dokumentu pirmajā lasījumā. Taču pēc tam Saeimas atbildīgajā komisijā izvērsās plašas debates par to, cik taisnīgs ir iecerētais pasākums. Kā tas viss beigsies, pagaidām nav zināms, bet nav izslēgts, ka risinājums ir atkarīgs arī no mums, no mūsu vēlmes un spējas paust savu viedokli.