Ūdens skaitītāju verifikācija atcelta!
Ekonomikas ministrija sola dzīvokļu īpašniekiem ietaupīt 5 miljonus eiro gadā.
Ministru kabinets atcēlis regulāru dzīvokļu ūdens skaitītāju verifikāciju. No 2025. gada 6. jūnija iedzīvotājiem vairs nebūs jānodod dzīvokļu ūdens skaitītāji pārbaudei reizi četros gados. Tādējādi Ekonomikas ministrija plāno ietaupīt dzīvokļu īpašniekiem aptuveni 5000000 eiro gadā. Grozījumu pretinieki iebilst: „Toties pieaugs ūdens zudumi un sadārdzināsies ūdensapgādes pakalpojumi!”
Krāpšana, tīrā krāpšana
Līdz šim dzīvokļu ūdens skaitītāju verifikācijas kārtību Latvijā noteica Ministru kabineta noteikumi Nr. 289 „Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu”.
Dokumentā bija paredzēts, ka mehāniskie ūdens skaitītāji jānodod atkārtotai pārbaudei reizi četros gados, bet elektromagnētiskie un ultraskaņas skaitītāji – reizi sešos gados.
Tomēr Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) gadiem ilgi saņēma sūdzības par laboratoriju darbinieku negodprātīgu rīcību, verifikācijas laikā atzīstot bojātus skaitītājus par lietošanai derīgiem.
Divas trešdaļas skaitītāju melo
2024. gadā PTAC veica „kontrolpirkumus” verifikācijas laboratorijās un pārbaudīja skaitītājus.
Šo iestāžu darbību jau sen vajadzēja pārbaudīt, jo šajā jomā apgrozās liela nauda. Piemēram, no 2020. līdz 2023. gadam atkārtota verifikācija veikta 975809 dzīvokļu ūdens skaitītājiem, kas iedzīvotājiem izmaksāja gandrīz 20 miljonus eiro.
Eksperimenta gaitā PTAC nodeva Latvijas laboratorijām 33 ūdens skaitītājus. Pēc tam tie paši skaitītāji tika nosūtīti uz piecām akreditētām Lietuvas laboratorijām atkārtotai verifikācijai un vēlāk uz Lietuvas Enerģētikas institūtu. Padziļināta izpēte atklāja, ka par derīgiem varēja uzskatīt tikai 10 no 33 skaitītājiem (31%). 22 skaitītāji, ko Latvijas laboratorijas atzina par lietošanai derīgiem, Lietuvā tika atzīti par normatīvajām prasībām neatbilstīgiem:
- trīs nebija hermētiski;
- pieciem bija bojāts aizsarggredzens, no kuriem diviem mērījumu kļūda pārsniedza maksimāli pieļaujamo kļūdu (MPK);
- diviem bija bojāts skaitīšanas mehānisms, kā rezultātā tika pārsniegta MPK;
- 12 nebija bojājumu, bet to mērījumu kļūda tomēr pārsniedza MPK.
Latvijas laboratorijas vairumā gadījumu „nepamanīja” ne skaitītāju bojājumus, ne to mērījumu kļūdas.
Pilieni akmeni grauž
Papildus PTAC projekta ietvaros veica metroloģisko uzraudzību 15 daudzdzīvokļu mājās, pārbaudot 324 ūdens skaitītājus. No tiem 85 skaitītāji (26%) tika atzīti par metroloģiskajām prasībām neatbilstīgiem.
Turklāt tikai 22% uzstādīto skaitītāju bija ar augstu jutību (uzskaite no 15 l/h), kas norāda, ka Latvijas dzīvokļos tiek izmantoti skaitītāji ar zemu jutību (tāpēc arī rodas bēdīgi slavenie ūdens zudumi, ko namu pārvaldnieki pēc tam vienlīdzīgi sadala starp visiem dzīvokļu īpašniekiem).
Turklāt 236 skaitītājiem (73%) pēc uzstādīšanas nebija plombēti savienojošie uzgriežņi vai filtra kontrskrūve, kas nozīmē, ka ar zināmām prasmēm tos varēja noņemt, atslēgt un pēc tam atkal uzstādīt.
Lems paši iedzīvotāji
Tātad līdz šim Latvijas dzīvokļu īpašniekiem nereti tika piedāvāti veci ūdens skaitītāji, kas vairs neatbilda metroloģiskajām prasībām, turklāt par to uzstādīšanu vēl tika prasīta nauda.
PTAC pārbaudes liecina, ka dzīvokļu ūdens skaitītāju atkārtotās verifikācijas process ir bezjēdzīgs.
Bet ko tagad darīt iedzīvotājiem, ja pēc 15. jūlija viņi pamanīs, ka dzīvokļa skaitītājs sācis „niķoties”? Ekonomikas ministrijā atbild: „Šādos gadījumos dzīvokļa īpašnieks pats var nodot skaitītāju pārbaudei vai pasūtīt jauna skaitītāja uzstādīšanu.”
Arī santehniķi raud
Vēl viens svarīgs jautājums: cik uzņēmumu paliks bez darba pēc obligātās ūdens skaitītāju verifikācijas atcelšanas?
Latvijā darbojas septiņas organizācijas, kas veic ūdens skaitītāju verifikāciju, taču divas jau zaudējušas akreditāciju atkārtotās verifikācijas veikšanai. Četras atlikušās organizācijas nodarbojas ne tikai ar ūdens skaitītāju verifikāciju, bet arī citu mērīšanas līdzekļu verifikāciju vai kalibrēšanu. Viena organizācija piedāvā arī santehnikas pakalpojumus un uzstāda alokatorus.
Vairāk cietīs uzņēmumi, kas fiziski noņēma vecos skaitītājus dzīvokļos un uzstādīja... tādus pašus vecus, bet ar svaigu verifikācijas uzlīmi. Tomēr šādu uzstādītāju kopējais skaits nav zināms.
Koplietošanas skaitītājus turpinās pārbaudīt
„Atkārtotās verifikācijas atcelšana dzīvokļos ļaus dzīvokļu īpašniekiem izmantot esošos ūdens skaitītājus bez termiņa ierobežojumiem, tādējādi samazinot administratīvo slogu un izdevumus,” saka grozījumu projekta autori. Tas ir īpaši svarīgi Latvijas reģionos, kur nav pieejamas verifikācijas laboratorijas, kas ierobežo piekļuvi verifikācijas pakalpojumiem un rada neērtības iedzīvotājiem.
Tajā pašā laikā mehānisko, elektromagnētisko un ultraskaņas ūdens skaitītāju, kas uzstādīti, piemēram, māju ievados, akās vai citās vietās, atkārtotās verifikācijas noteikumi paliek nemainīgi. Tas nozīmē, ka no atkārtotām pārbaudēm tagad ir atbrīvoti tikai dzīvokļu skaitītāji.
„Pārbaude kļūs piecreiz dārgāka!”
Tomēr nozares eksperti jau izteikuši iebildumus. Piemēram, uzņēmumā OB serviss norāda, ka PTAC konstatētie pārkāpumi liecina nevis par iepriekšējo verifikācijas noteikumu bezjēdzīgumu, bet gan par nepietiekamu to ievērošanas kontroli – skaitītāju verifikācijas atcelšana var novest pie tā, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji turpinās izmantot bojātus vai neprecīzus skaitītājus.
Tas var izraisīt neprecīzus norēķinus par ūdeni, finansiālus zaudējumus patērētājiem un uzticības zudumu valsts institūcijām.
Turklāt eksperti uzskata, ka verifikācijas laboratorijas zaudēs 90% pasūtījumu un paaugstinās pārbaudes cenas:
– Jau tagad tiek prognozēts aptuveni pieckārtīgs tarifu pieaugums komercuzskaites skaitītāju verifikācijai. Tas radīs situāciju, kurā komercuzskaites skaitītāju īpašniekiem, proti, ūdenssaimniecības uzņēmumiem, būs jāizvēlas starp pārāk dārgu verifikāciju vai jauna skaitītāja iegādi. Abi scenāriji sadārdzinās ūdensapgādes pakalpojumus iedzīvotājiem.
„Kā tagad sodīt zagļus?”
Uzņēmumā NĪP management norāda, ka nav skaidrs, kā tiks risināts ūdens zudumu jautājums daudzdzīvokļu mājās:
– Kāds būs pārvaldnieka likumīgais instruments, lai piespiestu dzīvokļa īpašnieku pārbaudīt skaitītāju, ja ūdens zudumi mājā pārsniegs 20% no kopējā patēriņa un būs acīmredzams, ka kāds no iedzīvotājiem mēģina „ietaupīt”, nodarot zaudējumus citiem īpašniekiem?
Grozījumi būtu saprotami, ja, piemēram, valdība aizliegtu izmantot skaitītājus, kas vecāki par noteiktu laiku.
Tomēr pilnīga skaitītāju pārbaudes atcelšana prasīs atcelt arī patērētā ūdens aprēķināšanas metodiku, balstoties uz skaitītāju rādījumiem.
„Gatavojieties ūdens zudumu pieaugumam!”
Savukārt namu pārvaldē House Manager uzskata, ka turpmāk Ministru kabineta noteikumu grozījumu redakcija kļūst lietotājiem arvien neizdevīgāka:
– Tagad iznāk, ka ūdens skaitītāju izmantošana vispār netiks kontrolēta, un cilvēki varēs lietot vecos skaitītājus, kurus, lai nemaksātu par ūdeni, var ietekmēt ar magnētiem.
Taču dzīvokļu ūdens skaitītāju būtība ir precīza patēriņa uzskaite. Skaitītāji atrodas dzīvokļos, un tos nav iespējams kontrolēt no malas.
Atcelt verifikāciju – tas ir tas pats, kas atļaut braukt pa ceļiem ar automašīnu, kas neatbilst ceļu satiksmes noteikumiem. Vecie skaitītāji kaut kā griezīsies, bet ūdens patēriņu fiksēs nepareizi.
Prioritātei jābūt precīzai ūdens uzskaitei. Galvenā ūdens uzskaites problēma ir tā dēvētie ūdens zudumi. Regulāra skaitītāju verifikācija nerada lielu finansiālu slogu dzīvokļu īpašniekiem (pašreizējais slogs – 0,60 eiro/mēnesī), taču, īstenojot jaunos noteikumus, slogu radīs kaimiņi, izmantojot ūdeni, par kuru maksās godīgie iedzīvotāji.
Pēc mūsu pieredzes vidējais dzīvokļa īpašnieks jau tagad maksā par ūdens zudumiem ap 1,50 eiro/mēnesī, un skaitītāju kontroles pārtraukšana tikai palielinās šo slogu.
Tas, ka valsts nav izstrādājusi sistēmu laboratoriju darbības kontrolei, nedrīkst ietekmēt gala patērētājus. Apgalvojums, ka skaitītāju verifikācija ir pārāk dārga iedzīvotājiem, neiztur nekādu kritiku. Problēma bija jārisina citādi – jāatļauj pārbaudīt vecus skaitītājus līdz četrām reizēm, pēc tam tos izņemot no apgrozības, bet jauniem skaitītājiem noteikt astoņu gadu termiņu līdz verifikācijai. Tas ļautu izņemt no tirgus vecos, fiziski nolietotos skaitītājus, ar kuriem saistītas galvenās problēmas.