„Noplūdes nebija, bet apdrošinātāji piedzen 2800 eiro”

Kā cīnīties ar prettiesiski piestādītiem rēķiniem par kaimiņu dzīvokļu saliešanu? Kāds rīdzinieks prata nosargāt savu ģimeni!

Senāk kaimiņu dzīvokļu saliešana parasti beidzās ar cietušā dzīvokļa griestu pārbalsināšanu, un – viss! Tagad ir sarežģītāk – ja applūdušais dzīvoklis bijis apdrošināts, tad apdrošināšanas kompānija samaksā tā īpašniekam par kvalitatīvu remontu un ar regresa prasību vēršas pie stāvu augstāk dzīvojošā kaimiņa. Atsevišķos gadījumos no saliešanas vaininieka tiek prasīti 1000 eiro, citos gadījumos atlīdzības apmērs var pārsniegt pat 10 000 eiro. Kā rīkoties, ja esat pārliecināts, ka neesat vainojams par apakšējā dzīvokļa saliešanu, vai arī, ko darīt, ja zaudējumu aprēķins ir acīm redzami pārspīlēts?

Augstākās tiesas Senāts 2023. gada 16. maijā pieņēma galīgo lēmumu rīdzinieces Olgas Jasānes lietā, kur apdrošināšanas kompānijas If P&C Insurance AS Latvijas filiāle no sievietes prasīja vairāk nekā 2800 eiro par stāvu zemāk esoša dzīvokļa saliešanu. Tomēr tiesa, rūpīgi izvērtējot visus notikušā incidenta apstākļus un detaļas, Jasānes kundzi atzina par nevainīgu.

Saskaņā ar atstrādātu shēmu

2019. gada 11. augustā tika saliets Ņinai T. piederošais dzīvoklis Rīgā, Anniņmuižas ielā 7. Notikuma vietā ieradās santehniķu avārijas brigāde, kas pēc SIA CS Apkope pasūtījuma strādā nakts stundās. Aktā par saliešanas fakta konstatāciju šis uzņēmums vēlāk norādījis, ka salējuma iespējamais cēlonis ir veļas mašīnas caurules plīsums stāvu augstāk esošajā dzīvoklī.

Un tālāk notikumi attīstās pēc atstrādātas shēmas: tā kā Ņina dzīvokli bija apdrošinājusi kompānijas If P&C Insurance AS Latvijas filiālē, viņa vērsās pie apdrošinātāja pēc atlīdzības. Salieto dzīvokli tika apsekojis būvfirmas SIA AG Kon, kas, kā izrādījās, ir apdrošināšanas kompānijas partneris, īpašnieks un labuma guvējs Guntis B. Būvfirmas pārstāvis nodarītos zaudējumus novērtēja vairāk nekā 5019 eiro apmērā.

Apdrošinātājs dzīvokļa īpašniecei neatlīdzināja visus zaudējumus, bet tikai nedaudz vairāk par 2808 eiro. Pēc tam, turpinot sekot sen izveidotai shēmai, šo summu ar regresa prasību prasīja no Olgas Jasānes, kura tika uzskatīta par vainīgo saliešanā. Sievietei tika nosūtītas divas vēstules, prasot segt nodarītos zaudējumus. Tā kā Olga vēstulēm nepievērsa uzmanību, apdrošināšanas kompānija vērsās tiesā ar prasību par parāda piedziņu.

Lieta izgāzās

Sākās ilga lietas skatīšana: apdrošināšanas kompānijas juristi uzstāja, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums rūpēties par visām inženiersistēmām, kas atrodas viņa dzīvoklī. „Saliešanas rezultātā radītie zaudējumi cēlušies no dzīvokļa īpašnieces prettiesiskas darbības, ko bija iespējams novērst, ja dzīvokļa īpašniece būtu uzturējusi komunikācijas un iekārtas tehniskā kārtībā,” tā tiesā tika skaidrota Olgas vaina.

Apdrošināšanas kompānija nešaubījās par noplūdes cēloni, jo veļas mazgājamās mašīnas elastīgās caurules plīsuma faktu „apstiprina mājas apsaimniekošanas uzņēmuma akts un citi pierādījumi – saņemtā informācija un dokumenti no pieaicinātās avārijas brigādes.” Desmitiem līdzīgā situācijā nonākušie – kaimiņu saliešanā apsūdzētie dzīvokļu īpašnieki – padodas un maksā pieprasītās milzīgās naudas summas.

Taču šoreiz apdrošināšanas kompānijai kaut kas nogāja greizi, un tā prāvā pret Olgu Jasāni cieta neveiksmi. Tas lielā mērā notika tāpēc, ka sievietes aizstāvību uzņēmās viņas dēls, profesionāls tāmētājs Ēvalds Jasāns, kurš pats ar apdrošināšanas kompānijām sadarbojas jau kopš 2015. gada, vērtējot saliešanas vai ugunsgrēka sekas. Ēvalds Jasāns atklāja daudzas neatbilstības apdrošināšanas sabiedrības If P&C Insurance AS Latvijas filiāles nodrošinātajā dokumentācijā, uz ko arī norādīja tiesai.

Lūdzu, pierādiet!

Rezultātā gan Rīgas rajona, gan apgabaltiesa atzina, ka lietā nav pietiekami daudz pierādījumu tam, ka cietušā dzīvokļa saliešanas cēlonis bijis tieši veļas mašīnas lokanās caurules plīsums Olgas Jasānes dzīvoklī.

„Tehniskie darbinieki, atrodoties negadījuma vietā, norādījuši, ka „dzīvoklī tek ūdens, it kā pa ventilācijas šahtu, bet precīzu noplūdes vietu nav iespējams noteikt,” teikts tiesas lēmumā. Turklāt savas darbības viņi aprakstījuši šādi: „Tā kā dzīvoklī stāvu augstāk veļas mašīnai plīsusi caurule, ūdens padeve tika pārtraukta.” Pēc tiesas ieskatiem šī informācija nav pietiekams pierādījums salietā dzīvokļa applūšanas cēlonim un apdrošināšanas kompānija nav pierādījusi, ka noplūde no negadījumā vainotā dzīvokļa inženiersistēmām ir radusies tā īpašnieces darbības vai bezdarbības rezultātā.

Arī Augstākās tiesas Senāts, kurš saņēma apdrošināšanas sabiedrības kasācijas sūdzību, piekrita apgabaltiesas lēmumam. Turklāt tika atzīmētas vēl dažas šīs lietas dīvainības – piemēram, tas, ka uzņēmuma SIA SC Apkope aktu par saliešanas fakta konstatāciju, kurā noteikts negadījuma cēlonis, – veļas mašīnas lokanās caurules plīsums, parakstījis kāds Raimonds Krūmiņš, kurš negadījuma dienā nemaz nav atradies notikuma vietā. Tāpat nevienā citā ne avārijas brigādes, ne apsaimniekošanas uzņēmuma vai apdrošināšanas kompānijas pārstāvju sastādītajā aktā nav pienācīgi pierādīts, ka negadījuma cēlonis būtu minētās caurules plīsums.

„Turklāt visi minētie akti sastādīti, par to neinformējot par vainīgo uzskatītā dzīvokļa īpašnieci,” teikts Augstākās tiesas Senāta lēmumā. „Neapsekojot dzīvokli un nepaaicinot viņu uz notikuma vietu, atbildētājai tika atņemtas tiesības sevi aizstāvēt”.

Pamatojoties uz visiem šiem argumentiem, If P&C Insurance AS Latvijas filiāles prasība beidzot tika noraidīta, un Olga Jasāne tika atbrīvota no nepieciešamības samaksāt apdrošinātājam 2800 eiro un atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Sieviete apgalvo, ka visi apgalvojumi par kaimiņu dzīvokļa appludināšanu bijuši nepamatoti, negadījuma dienā viņas dzīvoklis bijis sauss.

„Grīda bija sausa...”

Kā aizstāvēties pret apdrošināšanas kompānijām, kas jūs apsūdz kaimiņu saliešanā? Saruna ar inženieri – tāmētāju Ēvaldu Jasānu, kurš tiesā palīdzēja aizstāvēties savai mammai un tagad palīdz arī citiem cietušajiem.

– Kad mammu apsūdzēja kaimiņu saliešanā, es sāku ar iztaujāšanu par notikušo, – stāsta Ēvalds Jasāns. – Izrādījās, ka 2019. gada 11. augustā ap pulksten pieciem no rīta pie dzīvokļa durvīm piezvanījuši avārijas brigādes santehniķi un informējuši, ka dzīvoklī stāvu zemāk notiek noplūde, tādēļ jāpārbauda cauruļu stāvoklis mammas dzīvoklī.

Apakšējā dzīvokļa kaimiņiene vēlāk stāstīja, ka agri no rīta pamodusies no tekoša ūdens trokšņa un ieraudzījusi, kā tas spēcīgi līst no griestiem un tek gar sienām. Loģiski domājot, pēc kaimiņienes aprakstītā, mammas dzīvoklī ūdenim bija jābūt vismaz līdz potītēm un, atverot durvis, tam vajadzēja izplūst kopējā koridorā. Taču grīda bija sausa.

Mammas dzīvoklī santehniķi neko neatrada, bet nezin kādēļ veļas mašīnai noslēdza ūdens padevi. Pēc mammas teiktā, viņi noteikuši: „Ja vēlaties mazgāt, tad vienkārši atveriet vārstu.” Pēc tam mamma lietu uzskatīja par izbeigtu un atgriezās gultā, bet vēlāk bez problēmām lietoja ūdeni, mazgāja veļu, turklāt apakšējie kaimiņi nesūdzējās.

Tikai pēc kāda laika viņa saņēmusi vēstuli no apdrošināšanas kompānijas, kurā pieprasīta kompensācija par applūdušo kaimiņu dzīvokli. Esmu pārliecināts, ka tas notiek regulāri, esmu lasījis līdzīgas iedzīvotāju sūdzības medijos un sociālajos tīklos.

Ne reizi nav bijis dzīvoklī, bet parakstījis aktu

– Kā jūs rīkojāties, lai pierādītu Olgas nevainību?

– Sākām ar to, ka pieprasījām dokumentus un konstatējām, ka apsaimniekošanas uzņēmums AS Hausmaster (tagad AS Civinity Mājas) nav sastādījis aktu par saliešanas cēloni. Mamma netika pieaicināta, kad tika sastādīts akts par appludināšanu, kaut arī Augstākā tiesa vairākkārt ir noteikusi, ka saliešanā apsūdzētajai personai jādod iespēja piedalīties akta sastādīšanā (lai arī likums to nenosaka kā obligātu prasību, tomēr pēc būtības tas ir vēlams).

– Ar kādiem dokumentiem apdrošināšanas kompānija uzturēja savu prasību?

– Viņa balstījās uz stāvu zemāk esošā salietā dzīvokļa apsekošanas aktu. Taču šo dokumentu bija parakstījis kāds SIA CS Apkope darbinieks Raimonds Krūmiņš, kurš nekad netika pabijis mammas dzīvoklī un, kā vēlāk izrādījās, arī applūdušajā dzīvoklī ne. Tomēr, neskatoties uz to, viņa paraksts zem apsekošanas akta apliecina, ka dzīvoklis ir saliets mammas dzīvoklī esošās veļas mašīnas lokanās caurules plīsuma rezultātā .

Mēs pat apmeklējām Krūmiņa kungu, lai noskaidrotu, kā viņš parakstījis šo dokumentu, tomēr skaidru atbildi uz savu jautājumu tā arī nesaņēmām.

Tapetes līmēsim uz logiem?

– Acīm redzams brāķis dokumentu sagatavošanā?

– Jums taisnība, bet vēl interesantāk lietas izskatījās ar cietušā dzīvokļa īpašniekam nodarīto zaudējumu aprēķinu. Lai novērtētu zaudējumus, dzīvoklī ieradās būvfirmas SIA AG Kon īpašnieks Guntis B., kurš tiesu praksē parādās daudzās apdrošināšanas lietās. Manuprāt, viņš ir ieinteresēta persona, jo konkrētajā gadījumā viņš ne tikai sastādīja tāmi, bet arī piedāvāja cietušā dzīvokļa īpašniekam veikt remontdarbus, izmantojot viņa būvfirmu.

Tiesas sēdē G. B. kungs skaidroja, ka salietā dzīvokļa īpašniekam tikusi dota izvēle – vai nu saņemt kompensāciju naudā, vai kā būvfirmas pakalpojumu. Mammas cietusī kaimiņiene tiesas sēdē liecināja, ka Guntis B. viņai teicis, ka, izvēloties atlīdzību naudā, viņa saņemšot uz pusi mazāku summu, nekā izvēloties kompensāciju ar viņa būvfirmas pakalpojumiem.

Tiesā izrādījās, ka Guntis B. nav ne profesionāls celtnieks, ne eksperts kādā no saistītām nozarēm. Viņam ir izglītība sociālo zinātņu jomā. Droši vien tādēļ, aprēķinot, piemēram, sienas laukumu, kas jāaplīmē ar jaunām tapetēm, viņš aizmirsa izņemt logu un durvju laukumus, kas, protams, izraisīja mākslīgu remonta izmaksu pieaugumu. Vēl interesantāk ir tas, ka šo tāmi, kurā iekļauta logu un durvju aiztapsēšana, parakstījis būvinženieris Jānis M., kurš it kā esot pārbaudījis sava priekšnieka Gunta B. aprēķināto tāmi. (Oficiāla informācija apliecina, ka Jānis M. ir Gunta B. darbinieks un viņa padotais).

Kas attiecas uz Gunti B., tad es nolēmu veikt eksperimentu līdz galam: paziņoju Guntim B., ka mans dzīvoklis ir applūdis, un uzaicināju viņu uz mammas dzīvokli, lai novērtētu zaudējumus. Viņš ieradās no materiāli – tehniskā aprīkojuma līdzi paņēmis tikai pildspalvu. Nekāda pārbaude netika veikta, informāciju par visām saliešanas sekām pierakstīja tikai no maniem vārdiem. „Vai grīda bija slapja?” – Labi, pierakstīsim. „Vai griestus arī salēja?” – „Labi, ņemsim vērā.” Lieta tāda, ka pirms pāris gadiem mammas dzīvokli arī salēja, tādēļ vecais lamināts bija ar uzbrieduma pēdām. Taču nevarēja būt runa par nesenu saliešanu, kas īstam ekspertam bija jāpamana.

Cieš vainīgie un nevainīgie

– Kā būtu jānotiek salieta dzīvokļa profesionālai apsekošanai?

– Šāda dzīvokļa kvalitatīva apsekošana nozīmē, ka speciālists izmanto speciālus sensorus un instrumentus, kas palīdz atšķirt senas ūdens pēdas no jaunām. Taču ar normatīvo regulējumu šajā jautājumā nav labi – nekur nav skaidri noteikts, kādai kvalifikācijai ir jābūt speciālistam, kā arī tas, vai jāizmanto speciāls aprīkojums. Tomēr ir noteikts, ka pirms apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, apdrošināšanas kompānijai ir pienākums pārliecināties, vai noplūde tiešām notikusi.

Es tomēr sliecos domāt, ka atsevišķos gadījumos apdrošināšanas kompānijas par to nepārliecinās un prettiesiski izmaksā naudu klientiem, kuri pieteikuši saliešanu. Klientam šāda situācija nāk par labu, tomēr tas ir likuma pārkāpums. Ja apdrošināšanas sabiedrība šādā kārtībā klientam naudu uzdāvina, tad tā zaudē tiesības atgūt līdzekļus no iespējamajiem vainīgajiem.

Līdz šim Latvijā ir divas cilvēku kategorijas, kas cieš no šīs pieejas. Pirmkārt, tie ir cilvēki, kuri nav salējuši savus kaimiņus, bet no kuriem joprojām prasa atlīdzināt zaudējumus. Otrkārt, tie ir cilvēki, kuri patiešām ir vainīgi savu kaimiņu noplūdināšanā, bet ar tiesas lēmumu ir spiesti apdrošināšanas sabiedrībai izmaksāt lielāku atlīdzību, nekā to nosaka likums.

„Iespējams novērst pusi no prasībām!”

– Kā sevi aizstāvēt, ja apdrošināšanas sabiedrība pieprasa cilvēkam atlīdzināt nodarītos zaudējumus, bet viņš uzskata, ka nevienu nav salējis vai arī bojājumi bijuši niecīgi?

– Mūsu gadījumā Augstākās tiesas galvenās tēzes bija šādas: ja apdrošināšanas sabiedrība nolēmusi izmaksāt cietušajam apdrošināšanas atlīdzību un pieprasa zaudējumu segšanu no iespējamā negadījuma vaininieka, tad tai ir pārliecinoši jāpierāda visi negadījuma apstākļi. Mājas apsaimniekošanas uzņēmuma pārstāvim, kurš cietušajā dzīvoklī nav bijis un nav redzējis bojājuma vietu, nav tiesību noformēt dokumentus par salējuma cēloņiem. Balstoties uz šo apsvērumu vien, uzreiz varam atsijāt pusi no prasībām, ko apdrošinātāji izvirza pret dzīvokļu īpašniekiem. Taču mana personīgā pieredze liecina, ka ir pienācīgi jāsagatavo argumenti tiesai, lai prasība tiktu atzīta par nepamatotu. Diemžēl ne katrs jurists labi pārzina šādu lietu specifiku.

Jūsu lasītājiem ir svarīgi saprast, ka no apdrošināšanas kompānijām nav jābaidās. Pie manis ir vērsušies vairāki cilvēki, kuri saņēmuši vēstules no apdrošinātājiem ar prasību atlīdzināt pārspīlēti lielus kaimiņiem it kā nodarītus zaudējumus. Piedāvāju viņiem izskatīt apdrošināšanas kompānijas pārstāvju sastādīto remontdarbu tāmi. Tāmi nevar sastādīt tāpat vien, tai jāatbilst apdrošināšanas nosacījumiem un likumiem, kas regulē apdrošināšanas darbību. Tad, lūk, – visos gadījumos, kad veicu šādu ekspertīzi, apdrošināšanas kompānija zaudēja jebkādu interesi par iespējamajiem vainīgajiem un naudu no viņiem vairs neprasīja.

Pretprasība apdrošinātājiem

– Tātad saliešanā apsūdzētajam galvenais ir kompetenti un aktīvi aizstāvēties?

–Jā, un tagad mēs plānojam iet vēl tālāk. Tā kā dzīvokļu īpašnieki bija spiesti maksāt par manu ekspertīzi, tagad plānojam celt prasības pret pašām apdrošināšanas sabiedrībām, pieprasot atlīdzināt šīs izmaksas. Apdrošinātājiem ir jāsaprot, ka, ja viņi lieki traucē cilvēkus, tad viņiem par to nāksies samaksāt.

Daudzus gadus pamazām vācu pierādījumus un uzkrāju pieredzi, un tagad esmu gatavs ar tiesas starpniecību cilvēkiem atdot par ekspertīzēm samaksātos līdzekļus. Saskaņā ar Civillikumu to var uzskatīt par pierādījumu vākšanu un ekspertīzi, kuras vērtība ir jāatmaksā 100 procentu apmērā.

– Kāpēc Latvijas iedzīvotāji saņem tik lielas atlīdzību prasības no apdrošināšanas kompānijām? Piemēram, salieta tikai tualete, bet apdrošināšanas kompānija uzskata, ka remonts jāveic arī koridorā...

– Kā tiek noteikts kaitējums? Apdrošināšanas sabiedrībai ir sadarbības partneri, kuriem uzdots apsekot bojāto dzīvokli un noteikt zaudējumu apmēru. Partneru profesionalitātes līmenis arī nosaka viņu pakalpojumu izmaksas. Ja būvfirma piedāvā veikt dzīvokļu apskati bez maksas vai par 20–30 eiro, tad pastāv risks, ka tā turpmākajā tāmē iekļaus liekus darbus, lai vēlāk nopelnītu remontam un kompensētu savas tāmes sastādīšanas izmaksas. Patiešām, manā praksē bijuši gadījumi, kad šādi būvnieki tāmē iekļāvuši tādu telpu remontu, kas nemaz nav cietušas no saliešanas.

Proti, ja salējuma rezultātā radīto zaudējumu apmērs tiek noteikts godīgi un neitrāli, tad eksperta pakalpojumi būs dārgi. Taču, ietaupot uz apsekošanu, varam iegūt ļoti dīvainas tāmes, kas savukārt pēc tam liek smagi ciest saliešanā apsūdzētā dzīvokļa īpašniekam.

No klienta prasa 12000 eiro

– Jūs esat uzkrājis lielu pieredzi, risinot dzīvokļu saliešanas gadījumus, kā plānojat to izmantot turpmāk?

– Tagad tiesā aizstāvu klientu, kuram par kaimiņu saliešanu un tiesāšanās izdevumiem tiek prasīti vairāk nekā 12 000 eiro. Šis atgadījums notika kādā mājā Tērbatas ielā, kur tika salieti divi dzīvokļi, acīmredzot ūdens lija ļoti nopietni. Tad lūk, – santehniķi nez kādēļ par avārijas cēloni norādījuši kādas lokanas caurules plīsumu sienā (!) par vainīgo uzskatītajā dzīvoklī. Jautājums: ja caurule bija bojāta un atradās sienā, kā to varēja redzēt? Bet precīza avārijas cēloņa fiksācija tobrīd nevienu nebija interesējusi.

Te gan jāatceras, ka pat tad, ja tiešām plīsa dzīvokļa īpašniekam piederoša caurule, tad tā ne vienmēr ir īpašnieka vaina. Ūdens hidrauliskais trieciens, nekvalitatīva detaļa, nekvalitatīvs santehniķa darbs, nepareiza ūdens filtru uzstādīšana un vēl daudz citu cēloņu varēja izraisīt avāriju ar sekojošo saliešanu.

– Vai šajā gadījumā par kaimiņiem nodarītais kaitējums nav jāsedz?

– Jā, saskaņā ar Civillikumu – nav jāsedz zaudējumi, kas radušies nejaušības, nevis tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā.

– Ko darīt cilvēkam, ja pulksten piecos no rīta pie viņa durvīm piezvana apsaimniekošanas uzņēmuma santehniķi un saka, ka viņš salej dzīvokli stāvu zemāk? Kā uzkrāt pierādījumus konflikta gadījumā?

– Viss, kas tajā brīdī notiek dzīvoklī, ir jāfiksē video, tai skaitā arī apsaimniekotāja darbinieku rīcība. Ja santehniķi sāk uztraukties un saka, ka viņu darbību video fiksēt nav tiesību, tad viņiem ir jāatgādina, ka viņi atrodas privātīpašumā.

– Kādi likuma grozījumi nepieciešami, lai apzinīgos dzīvokļu īpašniekus pasargātu no nepamatotām pretenzijām?

– Pirmkārt, būtu jāievieš sodi apdrošināšanas sabiedrībām par nepamatotiem maksājumiem gadījumos, kad saliešanas fakts nav noteikti pierādīts. Otrkārt, nepieciešams sodīt apdrošināšanas kompānijas, kas iesniedz nepamatotas prasības pret dzīvokļu īpašniekiem. Treškārt, īpašuma apsekošana un zaudējumu aprēķināšana ir jāuztic tikai profesionāļiem.