Mūsu māja atrodas Pļavniekos, pavisam tajā ir 72 dzīvokļi, tātad arī 72 īpašnieki, un katrs ar savu viedokli. Liela veiksme bija jau tā, ka nesen mums izdevās savākties uz kopsapulci, lai apspriestu, kā dzīvot tālāk. Šīs ziemas pirmā problēma ir lielie apkures rēķini.
Izlasījuši jūsu avīzē ieteikumus, nolēmām ievēlēt paši savu energopārvaldnieku – cilvēku, kurš uzraudzīs temperatūras režīmu mājā un uzturēs sakarus ar namu pārvaldnieku un AS Rīgas siltums.
Kaimiņi lēma, ka par šo energopārvaldnieku jākļūst man. Sākot pildīt savus pienākumus, vispirms izsaucu AS Rīgas siltums santehniķi. Šis uzņēmums saņem no mums naudu par iekšējo siltumtīklu apkopi un siltummezgla regulēšanu. „Saša, – es teicu santehniķim, – nāc un izskaidro man, kā darbojas iekārta!”
Pēc jūsu publikācijām aptuveni varēju iedomāties, ka karstā ūdens un apkures temperatūru regulē tieši siltummezglā. Uzņēmums Rīgas siltums pastāvīgi atgādina, ka temperatūras pazemināšana par vienu grādu ļauj maksu par apkuri samazināt par veseliem 5%.
Santehniķis izskaidroja regulēšanas pamatprincipus. Uz automāta monitora varēja redzēt, ka karstā ūdens temperatūra mūsu mājā ir 53 grādi. Tā kā biju dzirdējis, ka ūdeni var sildīt līdz 50 grādiem, palūdzu uzņēmuma pārstāvi pazemināt temperatūru vismaz par pāris grādiem.
Santehniķis nobijās un atteicās pildīt manu lūgumu, norādot, ka uzņēmumā Rīgas siltums ir „cita nostādne” siltummezgla regulēšanā. Bet es viņam parādīju kopsapulces protokolu, kas apliecināja, ka iedzīvotāji man uzdevuši risināt visus ar siltuma režīmu saistītos jautājumus. Apsolīju uzņemties visu atbildību un tikai tā panācu karstā ūdens temperatūras pazemināšanu.
No mūsu mājas iedzīvotājiem sūdzības Rīgas siltums pēc tam nesaņēma, tātad ūdens temperatūra visus apmierināja. Nopriecājos un sāku gaidīt ekonomiju. Bet, kad pēc desmit dienām atkal nokāpu siltummezglā, ar pārsteigumu konstatēju, ka ūdens temperatūra atkal noregulēta uz 53 grādiem!
Par spīti uzņēmuma Rīgas siltums liktajiem šķēršļiem, mēs turpināsim meklēt mājai pašu izdevīgāko temperatūras režīmu. Protams, negrasāmies taupīt, kaitējot cilvēkiem, arī mājas „visaukstākajā” dzīvoklī ūdens temperatūrai jābūt normatīviem atbilstošai. Bet santehniķa rīcība, bez mūsu norādījumiem vai sūdzībām pārgrozot siltummezgla rādījumus, šķiet ļoti aizdomīga.
Visiem iedzīvotājiem, kuri vēlas saprast, kas notiek mājā, varu ieteikt – ieceliet energopārvaldnieku! Šim cilvēkam jābūt tehniski zinošam un drosmīgam, turklāt tādam, kam ir laiks vismaz pāris reizes nedēļā ieskatīties siltummezglā. Tikai tā dzīvokļu īpašnieki varētu ar laiku panākt siltummezgla pareizu regulējumu, tātad arī iegūt kontroli pār apkures rēķiniem!
Oskars Rutulis