Dzīvokļu īpašnieki palikuši parādā desmitiem miljonu

Augustā lielākajai daļai Latvijas namu pārvalžu ir nācies konstatēt ļoti nepatīkamu faktu: vasarā iedzīvotāji nav spējuši dzēst ziemā iekrātos komunālo maksājumu parādus. Ja kaut kur parāda summa tomēr ir samazināta, tad tikai pavisam nedaudz.

Rūgta patiesība par parādiem

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pirmā izšķīrās publiskot reālos komunālo parādu apmērus. LPS speciālisti veica aptauju astoņdesmit pilsētās un ciemos. Turienes pašvaldības darīja zināmu, ka uz 1. maiju parāds par siltumenerģiju jau pārsniedzis 19 miljonus latu, turklāt reālā summa ir vēl lielāka (daļēji siltumenerģijas iepirkumu subsidē namu pārvaldes, izmantojot tam pašu līdzekļus).

Aģentūra LETA jūnijā ziņoja, ka tikai Rīgā vien iedzīvotāju parāds par siltumu sasniedzis gandrīz 9 miljonus latu, bet pārējās pašvaldībās tas ir aptuveni 30 miljoni.

Tādu situāciju mūsu valsts nav piedzīvojusi kopš 1992.–1993. gada, turklāt iedzīvotāju un siltumapgādes uzņēmumu stāvoklis šobrīd ir pat nepatīkamāks nekā deviņdesmitajos gados, jo patērētāji nespēj vasarā samaksāt pa ziemu iekrājušos parādu. Pēc LPS datiem, jūnijā kopējā parāda summa visā Latvijā samazinājās tikai par 8%.

Taču skaitļi nav tik daiļrunīgi kā fakti. Un fakti ir tādi, ka mūsu lasītāji rīdzinieki jau ziņo par pārvaldnieku lēmumu mājām, kurām ir lieli parādi, atslēgt karstā ūdens padevi. Jā, tas ir netaisnīgi attiecībā pret tiem, kas laikus nokārto visus maksājumus, bet reizē tas ir vienīgais veids, kā piespiest parādniekus saņemties un līdz apkures sezonas sākumam samaksāt kaut daļu parāda, jo pretējā gadījumā apkures sezona var arī nesākties.

Galvaspilsētā karstā ūdens padevi galvenokārt atslēdz dzīvokļu īpašnieku kooperatīvi un sabiedrības, lielās namu pārvaldes pagaidām vēl cenšas turēties. Turpretī Maltā jūlija beigās bez karstā ūdens vispār palika visas mājas. SIA Maltas dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums pavēstīja, ka 1. jūnijā iedzīvotāju dzīvokļu rēķinu parāds bija 50 000 latu – aptuveni 25% no uzņēmuma gada apgrozījuma. Par siltumu Malta nav samaksājusi 23 tūkstošus latu, un karstā ūdens padeves atslēgšana bija vienīgais veids, kā ciemu glābt no parāda vēl lielāka pieauguma. Tagad karsto ūdeni iedzīvotāji saņem stingri limitēti – divas reizes mēnesī nedēļas nogales brīvajās dienās.

Maltas piemērs rāda ceļu, pa kuru pret savu gribu var virzīties daudzas nelielas (un diemžēl arī lielas) namu pārvaldes, ja iedzīvotāju parādi par siltumenerģiju līdz rudenim nesamazināsies.

Kas vainīgs un ko darīt?

Latvijas iedzīvotāju komunālo parādu jautājums, protams, ir valsts mēroga problēma, kas būtu apspriežama gan Saeimā, gan valdībā. Palīdzēt cilvēkiem var tikai visā Latvijā realizēta programma, bet likumdevēji pagaidām par tādu nedomā.

Toties vienotu stratēģiju cenšas radīt mājokļu pārvaldītāji un apsaimniekotāji, kuri, tēlaini izsakoties, atrodas aizsardzības pēdējā līnijā. Nesen Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija (LNPAA) sasauca apaļā galda apspriedi, lai pārrunātu situāciju ar iedzīvotāju parādiem pirms apkures sezonas sākšanas.

Noskaidrojās, ka gandrīz visām Latvijas namu pārvaldēm, gan privātajām, gan arī pašvaldības, grūtības sagādā apsaimniekošanas un komunālo maksājumu iekasēšana. Daudzas izvērsušas darbu ar parādniekiem, bet... Parādnieki jau ar prieku maksātu, tikai nav naudas.

Ko darīt?

– Sabiedrībā ir izplatīts viedoklis, ka par apkures un citu pakalpojumu nodrošināšanu atbildīgs ir tikai pārvaldnieks, bet tā jau tas gluži nav. Vienkārši daudzviet Latvijā pārvaldnieki līdz šim ir veikuši ne tikai māju pārvaldīšanas un uzturēšanas, bet arī maksājumu sadales, rēķinu izplatīšanas un parādu piedziņas darbu – teic LNPAA valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis. – Tas tā notiek  – līdz laikam, kamēr iedzīvotāji maksā gan par komunālajiem pakalpojumiem, gan paša pārvaldnieka darbu. Ja agrāk lielā mājā uzradās kāds atsevišķs, īslaicīgs parādnieks, tad pārvaldnieks vai komunālo pakalpojumu piegādātājs ( tas kurš izraksta rēķinu) varēja ar tādu cilvēku pastrādāt, un agrāk vai vēlāk šis cilvēks ar savām problēmām tika galā. Bet ko šobrīd, ja daudzās mājās ir desmit vai divdesmit parādnieku? Siltuma piegādātājam finansēs rodas caurums, viņš nevar iepirkt gāzi. Arī pārvaldniekam nav iekšējo resursu, lai dzīvokļu īpašnieku (“patērētāju”) vietā samaksātu par pakalpojumu. Turklāt maksāt parādnieku vietā un subsidēt mājas pieslēgšanu apkurei nepavisam nav pārvaldnieka pienākums. Tā māja aukstajā laikā ilgi var palikt bez siltuma, un no tā cietīs gan mājas konstrukcijas, gan dzīvokļu īpašnieki, turklāt arī tie iedzīvotāji, kas par pakalpojumu ir samaksājuši.

LNPAA valdes locekle Baiba Pļaviņa uzskata, ka godprātīgiem maksātājiem ir iespēja kaut daļēji aizsargāt savas tiesības, bet tad vajag, lai mājā būtu aktīvi, ar iniciatīvu apveltīti cilvēki:

– Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieņemt lēmumu par (rezerves fonda) uzkrājuma fonda veidošanu komunālajiem pakalpojumiem. Tādējādi krīzes situācijā (teiksim, ja iedzīvotāji masveidā nav samaksājuši par pakalpojumu) par (rezerves) uzkrājuma fonda līdzekļiem mājai tomēr būs nodrošināta siltumenerģijas nepārtraukta padeve. Plašas diskusijas par šādu risinājumu notika jau pagājušajā gadā. Cilvēki pauda bažas, ka (rezerves) uzkrājuma fonda starpniecību viņus piespiedīs samaksāt kaimiņu parādus. Bet tā jau nav! Tas ir tikai līdzeklis viņu tiesību pagaidu aizsardzībai, jo apkures sezonas beigās cilvēkiem ir jāsaņem pārrēķins.

Masveidā atslēgšana nenotiks?

Reizēm gan komunālo pakalpojumu sniedzējs, gan iedzīvotāji žēlojas, ka parādi mājai nav iekrājušies nejauši, vaina tā, ka pārvaldnieks ir pārāk pasīvs un nestrādā ar parādniekiem. Bet ar apsūdzībām vien nekas nav labojams. Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības un pat pienākums kontrolēt namu pārvaldes politiku šajā jautājumā. Mājā ir parādnieki? Nevilcinieties un sasauciet dzīvokļu īpašnieku kopsapulci! Tādā sapulcē iedzīvotāji var pieprasīt pārvaldnieka pārskatu par darbu ar parādniekiem, informāciju par dzīvokļiem – nemaksātājiem. Ja pārvaldītāja īstenotie pasākumi parāda iekasēšanā kopsapulcei šķiet neefektīvi, dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības kopā ar pārvaldnieku izstrādāt jaunu plānu.

Liepājā, kā informē turienes pārvaldnieki, labu efektu dod sadarbība ar parādu piedziņas firmām, kuras nosūta savus darbiniekus uz parādnieku dzīvokļiem. Biežie atgādinājumi neļauj cilvēkiem zaudēt modrību, mudina meklēt līdzekļus dzīvokļu rēķinu samaksai. Vēl viens paņēmiens – ziņu publicēšana par parādniekiem.

– Jaunais dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums nosaka, ka pārvaldnieka pienākums ir informēt dzīvokļu īpašniekus par viņu kaimiņu darbībām vai bezdarbību attiecībā uz kopīpašumu, – saka Juris Vidžis, SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde valdes priekšsēdētājs. – Saskaņā ar likumu par personas datu aizsardzību mums nav tiesību izpaust mājas iedzīvotājiem parādnieku uzvārdus, bet izlikt pie ieejas durvīm nemaksātāju dzīvokļu sarakstu nav aizliegts. Tādējādi cilvēki saņem informāciju par dzīvokļiem, kuru vainas dēļ viņiem ziemas mēnešos būs jāsalst. Nedomāju, ka parādi novedīs pie apkures masveida atslēgšanas daudzdzīvokļu mājās, tomēr radiatori sildīs minimāli – tikai tik daudz, lai sistēma neaizsaltu. Vienā otrā mājā temperatūra varētu nepārsniegt 10–15 grādus.

Nestāvēt malā!

Runājot par darbu ar parādniekiem, Juris Vidžis atzīst, ka ir vēl dažas metodes kā veicināt parādu atgūšanu. Jāatzīst, ka esošajā situācijā tiesas ceļā parādus atgūt ir ļoti laikietilpīgs process, dažkārt tiesvedība ieilgst līdz pat pieciem vai vairāk gadiem. Kā alternatīvu var izmantot parādu pārdošanu parādu piedziņas kompānijām, taču šādā gadījumā jārēķinās, ka tas būs ļoti neizdevīgi pašam parādniekam.

– Uzskatam, ka viens no veidiem varētu būt nekustamā īpašuma kopīpašuma daļas apsaimniekošanas finanšu risku apdrošināšana. Patreiz strādājam pie minētās metodes ieviešanas Jelgavā, veiksmīgas izdošanās gadījumā būsim pirmie Latvijā, – saka Juris Vidžis.

Kā rīkoties iedzīvotājiem, ja saņemts brīdinājums, ka māja, iespējams, netiks pieslēgta apkurei. LNPAA speciālisti iesaka uzreiz sasaukt kopsapulci, kurā iedzīvotāji varētu ne tikai saņemt ticamu informāciju par notiekošo, bet arī izstrādāt turpmākās rīcības plānu. Pieredze liecina, ka tāda sapulce jau pati par sevi ir labs paņēmiens cīņā ar parādniekiem, jo sabiedriskā spiediena ietekmē pēdējie parasti sarosās un sāk domāt, kā samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem.

– Galvenais ir nenorobežoties no problēmas, – uzskata Ģirts Beikmanis. – Daudzi iedzīvotāji iecietīgi izturas pret kaimiņiem nemaksātājiem, uzskatot, ka viņi rada galvassāpes tikai namu pārvaldniekam. Patiesībā par mājas parādiem galvai vajadzētu sāpēt vispirms pašiem tās iemītniekiem. Parādnieks bez maksas izmanto pakalpojumus, un kādu dienu pārvaldnieks var pateikt: viss, nauda beigusies, sētnieks rīt vairs nenāks, karstā ūdens nebūs, atkritumu konteiners paliks neiztukšots.

– Manuprāt, cilvēkiem par savas mājas finansiālo stāvokli vajadzētu interesēties ne tikai pēc tam, kas pie ārdurvīm parādījies draudīgs paziņojums, – uzskata Baiba Pļaviņa. – Vēlama ir iedzīvotāju pastāvīga interese, lai nepalaistu garām to pavērsiena brīdi, kad mājai var palīdzēt tikai steidzamā kārtā īstenoti pasākumi. Varu teikt, ka mūsu mājās dzīvo ļoti aktīvi cilvēki, kas, laikus saņēmuši informāciju par problēmām, vārda vistiešākajā nozīmē var darīt brīnumus, lai iekustinātu parādos ieslīgušos kaimiņus.

Ziema vairs nav aiz kalniem

Galvenais neatrisinātais jautājums, pēc pārvaldnieku domām, ir mūsu nepilnīgā likumdošanas sistēma.

– Apsaimniekošanas uzņēmumiem nav efektīvu un drošu instrumentu cīņai ar parādniekiem, – uzskata Ģirts Beikmanis un teica, ka LNPAA jau vairākkārt par šo jautājumu ir diskutējusi ar varas institūcijām. – Patlaban, piemēram, daudzus iedzīvotājus nodarbina doma, vai arī viņi cietīs, ja kaimiņam ir parādi. Jā, godīgais dzīvokļu īpašnieks arī var ciest, jo namu pārvaldei nav iespējas garantēti iekasēt komunālos maksājumus. Nemaksātāja īpašumam var uzlikt hipotēku, parādnieks var nokārtot maksātnespēju, tas var arī aizbēgt uz ārzemēm, un tad parāds uz ilgu laiku vai visiem laikiem paliks „karājamies gaisā”.

Aizsargāt godprātīgos iedzīvotājus, komunālo pakalpojumu sniedzējus, bankas un pašus namu pārvaldniekus varētu tikai tāda norma, kas komunālo parādu attiecinātu nevis uz dzīvokļa īpašnieku, bet gan pašu dzīvokli. Dzīvoklis nevar ne aizbēgt uzarzemēm, ne izputēt, tas vienmēr paliks. Tad visi varētu būt droši, ka agrāk vai vēlāk naudu par apsaimniekošanu, mājas renovāciju, vai komunālajiem pakalpojumiem saņems. Tādā gadījumā arī pārvaldniek varētu paņemt kredītu vai arī izmantot pašu līdzekļus, lai samaksātu nemaksātāju vietā parādu pakalpojumu sniedzējiem. Šobrīd ir tā, ka, ja nav drošas metodes kā parādus atgūt, nav arī alternatīvu risinājumu.

Pagaidām Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija ir noskaņota veikt informatīvo darbu, ziņot par veiksmīgām parādu piedzīšanas metodēm un risināt dialogu ar likumdevējiem. Bet iedzīvotājus asociācija aicina iegaumēt visus šeit aprakstītos ieteikumus un neslēpt galvu smiltīs – ziema vairs nav aiz kalniem!