Par to maksāt nav godīgi!

Daudzdzīvokļu mājās joprojām cīnās ar ūdens zudumiem. Varbūt cēlonis meklējams mājas ūdens patēriņa skaitītājā?

Ne tikai Rīgas, bet arī visas Latvijas iedzīvotāji cīnās pret maksājumu, kurš rēķinā ir atsevišķā ailē ar nosaukumu – ūdens zudumi (vai ūdens korekcija). Ko dara valdība, lai iedzīvotājiem palīdzētu?

Viss ir likumīgi

Kā mums visiem labi zināms, Latvijā daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām pastāv divkāršā ūdens patēriņa uzskaites sistēma. Vietējais vai pilsētas ūdens piegādes uzņēmums pie ievada mājā uzstāda savu kopējo skaitītāju, kurš kalpo par komercuzskaites mēraparātu (KUM), turklāt katrā dzīvoklī ir individuālie ūdens patēriņa mēraparāti, kuri vairāk kalpo kā kontroles skaitītāji.

Likums noteic, ka iedzīvotāju pienākums ir norēķināties par saņemto ūdeni pēc mājas komercuzskaites mēraparāta rādījumiem. Tas nozīmē – ja mājas kopējais skaitītājs ir uzskaitījis lielāku patēriņu nekā visu dzīvokļu skaitītāju rādījumu summa, izveidojas ūdens zudums, kas rēķinā tā arī tiek atspoguļots. Šo starpību, kāda izveidojas starp mājas skaitītāja rādījumu un visu dzīvokļu skaitītāju summu, sedz visi mājas dzīvokļu īpašnieki. Tā arī izveidojas situācijas, kad dzīvokļa īpašnieks ir patērējis 1 kubikmetru, bet uz zudumu rēķina viņam jāsedz vēl 1–2 kubikmetri. Diemžēl viss ir likumīgi.

Nekas jauns nav dzirdams

Valdības pārstāvji situāciju skaidro dažādi, daļu vainas uzveļot neprecīziem uzskaites mēraparātiem dzīvokļos, daļu – norakstot uz zaglīgiem iedzīvotājiem, kuri uz skaitītājiem iedarbojas ar magnētiem vai citiem neatļautiem paņēmieniem, taču eksperti neizslēdz, ka galvenais problēmas atrisinājums meklējams pavisam citur –  mājas komercuzskaites mēraparāta nepareizos rādījumos.

Rīgā māju ūdens patēriņa uzskaites mēraparāti pieder ūdens apgādes uzņēmumam Rīgas ūdens.

Ja pirms dzīvokļu ūdensskaitītājiem visbiežāk ir uzstādīti arī ūdens filtri, kas skaitītāju pasargā no piesārņošanās ar netīrumiem un gružiem, tad pirms mājas kopējā skaitītāja filtru nav. 2019. gadā jautājums par ūdens uzskaites precizitātes jautājumiem bija nonācis valdības līmenī. Ekonomikas ministrijā tapa saraksts ar 12 iemesliem, kuri varētu būt par iemeslu ūdens patēriņa rādījumu starpībai. Kā beidzamais cēlonis ir minēts – mājas kopējā ūdens patēriņa skaitītāja piesārņošanās.

Iespējams, skaitītāja precizitāti var panākt, pirms tā mājas ievadā uzstādot dubļu filtru? Valdība uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālistiem izvērtēt šo ideju. Ministrija apsolīja jautājuma izvērtēšanu sākt 2020. gadā, taču pagaidām jaunumi vēl nav dzirdami.

Rīgas ūdens saimniecībā – 20 000 mēraparātu

Kas īsti notiek ar māju kopējiem ūdensskaitītājiem, piemēram, Rīgā? Jautājumus par šo tēmu uzdevām uzņēmuma Rīgas ūdens Patēriņa kontroles daļas vadītājam Dainim Drikšnam.

– Sāksim ar lietoto terminu noskaidrošanu, – sarunu sāk speciālists. – Par ūdens patēriņa skaitītāju mēs, Rīgas ūdens speciālisti, saucam ierīci, kura ir uzstādīta dzīvoklī. Savukārt mājas kopējo skaitītāju, kurš ir Rīgas ūdens īpašums un ir uzstādīts mājas pagrabā vai speciālā skatakā pie mājas, mēs saucam par komercuzskaites mēraparātu.

– Labi. Sakiet, lūdzu, cik mēraparātu uzņēmums Rīgas ūdens ir uzstādījis dzīvojamās mājās un citās būvēs, lai nodrošinātu patērētā ūdens uzskaiti?

– Mūsu ūdensapgādes tīklā ir 20 000 mēraparātu, un runa ir kā par dzīvojamo, tā nedzīvojamo fondu.

Aparāti ir dažādi

– Vai visi mēraparāti, pēc kuru rādījumiem iedzīvotāji norēķinās par patērēto ūdeni, ir vienādi?

– Nē, izmantotie mēraparāti ir atšķirīgi. Mēs lietojam vienstrūklas, daudzstrūklu, Voltmana un kombinētos mēraparātus. Aptuveni 95% mūsu saimniecībā esošo mēraparātu ir mehāniskie.

– Bet pārējie?

– Tie ir elektromagnētiskie mēraparāti, kurus lielākoties izmanto  nevis dzīvojamās mājās, bet gan rūpnieciskajos objektos vai tirdzniecības kompleksos, kur raksturīgs ļoti nevienmērīgs ūdens patēriņš.

– Kā raksturosiet mēraparātus, kuri uzstādīti Rīgas daudzdzīvokļu mājās?

– Dzīvojamās mājās visbiežāk ir uzstādīti daudzstrūklu mehāniskie mēraparāti. Atšķirīgs ir tikai to nominālais diametrs, kas atkarīgs no mājas lieluma un tajā patērētā ūdens daudzuma.

– Kurš pieņem lēmumu par to, kāds aparāts ir jāuzstāda konkrētajā objektā?

– Ja runa ir par jaunbūvi, tad uzskaites mēraparāta diametru ir noteicis projektētājs. Projektējot viņš ir ievērtējis plānoto iedzīvotāju un iespējamo ūdeni patērējošo iekārtu skaitu mājā.

Ja ūdens komercuzskaites mēraparāts ir jāmaina jau esošā mājā, tad Rīgas ūdens speciālisti uzstāda tāda paša diametra aparātu, kāds tur jau bijis.

Vai uzskaite ir precīza?

– Uzdošu sāpīgo jautājumu – vai visi ūdens uzskaites mēraparāti, pēc kuru rādījumiem Rīgas māju iedzīvotājiem ir jānorēķinās par patērēto ūdeni, ir vienādi jutīgi? 

– Iepriekš mēraparāti tika iedalīti klasēs atkarībā no to precizitātes. Bija A klases, B klases skaitītāji un tā tālāk, taču saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu šāds dalījums vairs nepastāv. Runājot par mērierīcēm, patlaban mēs tās dalām pēc jutības pakāpes, ko izsaka ar R – nominālā patēriņa attiecība pret minimālo patēriņu. Jo augstāks ir R skaitlis, jo konkrētais mēraparāts ir precīzāks. Starp citu, viena mēraparāta R skaitlis var mainīties atkarībā no tā, vai tas ir uzstādīts vertikāli vai horizontāli. Parasti tas svārstās no 40 līdz 200. Mēs uzstādām savus mēraparātus tikai tādā stāvoklī, kas nodrošina viskorektāko uzskaiti, un to minimālais jutīgums ir R 160.

– Vai visiem Rīgas ūdens mēraparātiem, kuri uzstādīti daudzdzīvokļu mājās, jutīgums ir vienāds?

–  Jā, praktiski visiem.

– Vai jutīgums R 160 nodrošina precīzu uzskaiti? Varbūt labāk būtu uzstādīt uzskaites mēraparātus ar R 200?

– Jā, rādītājs R 200 ir vēl labāks nekā R 160. Jo jutīgāks ir mēraparāts, jo precīzāk tiek uzskaitīts kopējais ūdens patēriņš. Jaunās paaudzes – elektromagnētiskās vai ultraskaņas – ierīces  var nodrošināt jutīgumu līdz pat R 800. Savukārt šeit rodas jautājums – vai ir lietderīgi uzstādīt tik augstas jutības mēraparātu ūdens ievadā, kamēr dzīvokļos ir visvienkāršākie mehāniskie skaitītāji, turklāt uzstādīti kā pagadās: citi – vertikāli, citi – horizontāli. Es baidos, ka tas novestu pie vēl lielākiem ūdens zudumiem.

–  Vai, jūsuprāt, arī dzīvokļos jāuzstāda superjutīgi skaitītāji?

– Jā, nav jēgas mājas ievadā uzlikt mēraparātu ar ļoti augstu jutīguma pakāpi, to pašu neveicot mājas  iekšējos tīklos, turklāt pasākumi būtu realizējami kompleksi.

Mums nav distancētās nolasīšanas sistēmas

– Visi eksperti apgalvo, ka precīzai uzskaitei mājā nepieciešama ūdens mērītāju rādījumu distancētā nolasīšanas sistēma. Kā patlaban Rīgas ūdens nolasa savu mājas komercuzskaites mēraparātu rādījumus?

– Mums uzņēmumā nav distancētās nolasīšanas sistēmas, taču, ja klients pats vēlas šādu sistēmu uzstādīt, tad mēs, protams, ļaujam to darīt. Visus mūsu aparātus ir iespēja aprīkot ar distancētās nolasīšanas sensoriem.

– Kādēļ attālinātās nolasīšanas sistēmu uzstādīt uz jūsu ierīcēm ir klienta pienākums, ja precīzi mērījumi ir nepieciešami Rīgas ūdenim?

– Šajā jautājumā jūs maldāties, jo pēc pašlaik spēkā esošajiem līgumiem starp pakalpojuma lietotāju un Rīgas ūdeni par skaitītāju rādījumu nolasīšanu atbildīgs ir mājas apsaimniekotājs vai mājas īpašnieks.

Par jauniem mēraparātiem maksā dzīvokļu īpašnieki

– Ūdens zudumi ir problēma, kura nomocījusi visus Latvijas iedzīvotājus. Varbūt ir pienācis laiks modernizēt uzņēmuma rīcībā esošo komercuzskaites mēraparātu saimniecību? Ko par to domā Rīgas ūdens?

– Patlaban visās dzīvojamās mājās uzstādītie Rīgas ūdens mēraparāti atbilst kā ES direktīvu, tā Latvijas normatīvo aktu prasībām. Tos mainīt vai uzstādīt papildu ierīces nav nekādas nepieciešamības. Tiesa, starp mūsu klientiem ir vairākas dzīvojamās mājas, kuru dzīvokļu īpašnieki paši vēlējās uzstādīt ultraskaņas mēraparātu. Mēs tam piekritām, bet šeit ir nianse: pēc dzīvokļu īpašnieku iniciatīvas uzstādītais ultraskaņas aparāts vairs nav Rīgas ūdens īpašums, tāpēc nākotnē par tā pārbaudēm, apkopi un verificēšanu atbild paši dzīvokļu īpašnieki un veic šos darbus par saviem mājas uzkrājumu līdzekļiem. Mēs varam apsekot un tikai noplombēt šo aparātu.

– Eksperti iesaka mājas komercuzskaites mēraparātus aprīkot ar dubļu filtriem, kas tos pasargātu no piesārņošanās un ilgāku laiku nodrošinātu precīzu ūdens uzskaiti. Kāda ir situācija ar dubļu filtriem patlaban?

– Pašlaik mūsu ūdensapgādes sistēmā šādi filtri nav uzstādīti, taču uzņēmumā ir bijušas diskusijas par šo jautājumu. Rezultātā, pašlaik pievienojot tīklam jaunus objektus, mēs pieprasām šo mehānisko filtru uzstādīšanu pirms ūdens uzskaites mēraparāta.

– Kā risināt problēmu vecajās mājās?

– Jāsaprot viena nianse – ūdens komercuzskaites mēraparāts ir Rīgas ūdens īpašums, bet  tā uzstādīšanas vieta – tā saucamais mezgls – pieder klientiem (mājas dzīvokļu īpašniekiem vai privātmājas īpašniekam – red. piezīme). Tādēļ likums mums neatļauj sākt esošā mezgla pārbūvi un papildu filtru montāžu tajos. Ja paši klienti vēlas uzstādīt mehāniskos filtrus pirms kopējā mēraparāta, mēs to atļaujam, bet izdevumi par mezgla pārbūvi šādā gadījumā, protams, ir jāsedz dzīvokļu īpašniekiem.

Kā pārbaudīt mājas komercuzskaites mēraparātu?

– Iedzīvotāji lielākoties ir pārliecināti, ka lielas ūdens korekcijas cēlonis var būt kopējā mēraparāta bojājums. Cik bieži Rīgas ūdens saņem no māju pārstāvjiem iesniegumus ar pieprasījumu veikt kopējā uzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu?

– 2019. gadā no klientiem mēs saņēmām aptuveni 250 šādus pieprasījumus. Atteikt klientiem mums nav tiesību, tādēļ mainām mēraparātu un nododam veco ierīci ārkārtas verificēšanai. Ja pārbaude parāda, ka vecais aparāts nav bijis bojāts un ir darba kārtībā, tad verificēšanas un nomaiņas izmaksas jāsedz mājas  dzīvokļu īpašniekiem.

– Cik maksā šāda pārbaude?

– Mazākā diametra mēraparātiem – 58,80 eiro, lielā diametra aparātiem – 84,70 eiro.

– Kas notiek, ja pārbaudē pierādās, ka aparāts ir bijis bojāts?

– Šādā gadījumā Rīgas ūdens klientiem veic maksājumu pārrēķinu par iepriekšējo norēķinu mēnesi, bet es vēlos paskaidrot, ka aparātu bojājumi ir dažādi. Dažreiz izrādās, ka aparāts ir uzskaitījis mazāku ūdens daudzumu, nekā klienti ir patērējuši.

– Tas nozīmē, ka atsevišķos gadījumos pēc mēraparāta  pārbaudes Rīgas ūdens klientiem var izrakstīt papildu rēķinu par neuzskaitīto ūdeni?

– Nē. Ja izrādās, ka aparāts ir uzskaitījis patēriņu par labu iedzīvotājiem, tad papildu rēķins rakstīts netiek. Tas būtu nekorekti.

– Vai jūs pārbaudāt komercuzskaites mēraparātus arī pēc savas iniciatīvas?

– Jā, mēs to darām, ja redzam konkrētai mājai neraksturīgas ūdens patēriņa svārstības. Piemēram, ja konkrētā daudzstāvu māja vienmēr ir patērējusi 500 kubikmetru ūdens, bet vienu mēnesi patēriņš tajā ir pieaudzis līdz 1500 kubikmetriem, mēs cenšamies operatīvi reaģēt: izbraucam uz objektu, veicam apsekošanu, lai atrastu iespējamas noplūdes, pārbaudām arī skaitītāju.

– Iedzīvotāji ne vienmēr uzticas Rīgas ūdenim verificēšanas jautājumos. Vairumā pastāv uzskats, ka nav iespējams pierādīt ierīces bojājumus, jo Rīgas ūdens verificēšanai izmanto savus cilvēkus. Vai dzīvokļu īpašnieki paši var izvēlēties laboratoriju mājas komercuzskaites mēraparāta pārbaudīšanai?

– Visi mēraparāti, ko mēs izņemam no ūdensapgādes tīkla, tiek nosūtīti uz verificēšanu  uzņēmumā SIA Latvijas nacionālais metroloģijas centrs. Cilvēkiem var būt maldinošs priekšstats, ka mums ir iespēja ietekmēt verificēšanas rezultātus, bet tas nu gan neatbilst īstenībai. Uzņēmums, kas verificē mūsu ierīces, ir akreditēts un par pārbaužu precizitāti atbild ar savu licenci.

Kur pazūd 10 ūdens cisternas?

– Mūsu redakcijā laiku pa laikam tiek iesūtītas saturiski līdzīgas sūdzības no iedzīvotājiem. Cilvēki raksta, ka uzreiz pēc jaunā Rīgas ūdens skaitītāja uzstādīšanas ūdens zudumi mājā samazinājušies līdz minimumam, bet jau pēc trim četriem mēnešiem atkal parādās zudumi un tie atkal aug. Jau pēc pusgada ir sasniegts bijušais zudumu apmērs. Māju pārstāvji domā, ka aptuveni pēc pusgada jūsu aparāti sāk melot.

– Es varu pateikt vienu: tiklīdz ūdens zudumi mājā sāk palielināties, iedzīvotājiem vai mājas pārvaldniekam nekavējoties jāsazinās ar Rīgas ūdeni, lai mēs varētu operatīvi novērst problēmu. Nav jāgaida trīs mēneši vai pusgads. Starp citu, ja visi skaitītāji dzīvokļos un arī mājas kopējais mēraparāts būtu aprīkoti ar distancētās nolasīšanas sistēmām, problēmu varētu atklāt nekavējoties.

– Vai, pēc Rīgas ūdens speciālistu domām, ir iespēja, kā nodrošināt precīzāku ūdens patēriņa uzskaiti mājās?

– Pirmais nepieciešamais darbs ir mājas iekšējā ūdensvada pārbaude. Mēs bieži pagrabos atrodam pilošus, tekošus un pat avārijas situācijai atbilstošus komunikāciju cauruļvadus. Ja mūsu mēraparāts ir uzstādīts skatakā ārpus mājas, tad tas uzskaita visu aiztekošo ūdeni. Savukārt skaitītāji dzīvokļos šo ūdeni nevar ņemt vērā, jo tas iztek mājas koplietošanas telpās, nenonākot līdz patērētājam. No šejienes arī starpība...

– Daudzās mājās pazūd 100–200 kubikmetru ūdens mēnesī. Piedodiet, bet ūdens apjoms, kas satilptu 10–15 dzelzceļa cisternās, nevar nemanāmi pazust pagrabā!

– Pagrabā tik daudz ūdens iztecēt nevar, jums ir taisnība, bet nevaram aizmirst arī par bojātām iekārtām dzīvokļos. Piemēram, ja tukšā dzīvoklī pastāvīgi pil krāns vai noplūst skalošanas tvertne, tad mēneša griezumā tas izveido ievērojamu ūdens zuduma daļu. Vēl viens zudumus ietekmējošs faktors ir nepareizi uzstādīti ūdens patēriņa  skaitītāji dzīvokļos. Nav noslēpums, ka no 90. gadiem ūdens mēraparātus sanitārajos mezglos uzstāda tā, kā tas ir ērti, nevis pareizi. Lielākā daļa ūdens mērītāju ir uzstādīti vertikāli, tādā veidā samazinot to precizitāti. Ja virtuvē tiek lietots ūdens, tecinot to nelielā strūkliņā, vertikāli uzstādīts skaitītājs var negriezties, turklāt nedrīkstam aizmirst par iedzīvotājiem, kuri ar visādiem nelikumīgiem paņēmieniem ietekmē skaitītājus.

– Rīgā ir mājas, kuru iedzīvotāji ir pieņēmuši lēmumu uzstādīt precīzu skaitītāju ar attālinātās nolasīšanas iespēju visos dzīvokļos vienlaicīgi. Tādā  veidā var uzskatīt, ka viņi ir izdarījuši visu, ko varēja, lai novērstu ūdens korekciju, taču kaut kur ūdens starpība nesamazinājās līdz gaidītajiem 3–5%,  bet saglabājās 10–12% robežās. Lūdzu izskaidrojiet, kāpēc tā?

– Samazināt zaudējumus līdz 3%, manuprāt, ir gandrīz neticami. Zaudējumi 10% apmērā ir pieļaujami. Ņemiet vērā, ka pat visprecīzākie skaitītāji ir jāuzstāda pareizā stāvoklī, bet mūsu vecajās mājās šādam aparātam vienkārši nav vietas. Ja mājā turklāt nav tālvadības sistēmas, tad zudumu apmērs ir atkarīgs arī no iedzīvotāju disciplīnas: svarīgi, lai visi skaitītāju rādījumus nodotu vienā laikā. Pretējā gadījumā ūdens starpība joprojām parādīsies.

Secinājumi

Ko iesākt ar faktiem, ko uzzinājām no Rīgas ūdens speciālista?

Izriet tikai viens secinājums: pašiem iedzīvotājiem ir jāizseko ūdens zudumiem savā mājā. Lai to izdarītu:

■ jāuzrauga ne tikai dzīvokļu skaitītāji, bet arī mājas komercuzskaites mēraparāts;

■ jāsalīdzina tā rādījumi pirms un pēc verificēšanas, nevilcinoties jāreaģē uz lielām svārstībām, jāraksta iesniegums pakalpojuma sniedzējam, pieprasot veikt ārpuskārtas mērierīces pārbaudi;

■ ja mājai ir uzkrājumu fonds, tad pie lieliem ūdens zudumiem nebūs lieki uzstādīt dubļu filtru pirms mājas kopējā mēraparāta.

Nevienam nav zināms, cik ilgi būs jāgaida Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lēmums, bet maksāt par ūdens zudumiem šķiet negodīgi visu laiku, arī tagad.