Kas sagaida Jūrmalas iedzīvotājus pēc jaunās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanas?
Nākamgad Jūrmala kļūs par pirmo lielo pilsētu Latvijā, kura pāries uz jaunu norēķināšanās sistēmu par sadzīves atkritumu izvešanu. Ja līdz šim jūrmalnieki līdzīgi kā rīdzinieki maksāja par noteikta atkritumu daudzuma izvešanu no piemāju atkritumu laukumiem pēc to apjoma, tad pēc jaunās sistēmas apmaksa tiks aprēķināta pēc to svara. Galvenais jautājums, kas nodarbina iedzīvotāju prātus, ir: kā jaunā sistēma ietekmēs rēķinus par dzīvokli?
Jaunajai sistēmai ir gatavi
Pirms diviem gadiem Valsts kontrole veica revīziju Latvijas atkritumu saimniecībā un atklāja, ka 44 pašvaldību iedzīvotāji divu ar pusi gadu laikā par atkritumu apsaimniekošanu ir pārmaksājuši aptuveni 4 000 000 eiro. Pārmaksas iemesls ir maksas aprēķins pēc atkritumu apjoma. Bieži iedzīvotājiem nācies maksāt par pilniem konteineriem, kaut gan operatori patiesībā tos izveduši pustukšus (tā vēl nopelnot, jo poligonos atkritumus visu laiku pieņem pēc svara).
Jūrmalā pieņemts lēmums iedzīvotājiem izrakstīt rēķinus pēc izvesto atkritumu svara. Jaunā sistēma stāsies spēkā 2018. gada martā. Sagatavošanās darbi jau ir paveikti: atkritumu operators Clean R ir iegādājies jaunas atkritumu izvešanas mašīnas ar iebūvētiem svaru mehānismiem un visus konteinerus aprīkojis ar speciāliem mikročipiem.
Kā tas notiks?
Par to, kā tiks īstenota norēķināšanās pēc jaunās atkritumu savākšanas sistēmas, Jūrmalas namu pārvaldītāju asociācijas rīkotajā seminārā izstāstīja uzņēmuma Clean R izpilddirektors Valērijs Stankevičs:
– Vispirms speciāla sistēma nolasīs un reģistrēs mašīnā esošajā datorā informāciju, kura ievadīta konteinera čipā. Tas mums ļaus veikt precīzu uzskaiti, jo nekļūdīgi zināsim, kam konkrētie atkritumi pieder. Pacelšanas brīdī konteiners ar visu saturu tiks nosvērts. Pēc iztukšošanas konteineru nosvērs vēlreiz. Iegūtā starpība tiks uzskatīta par atkritumu svaru, par kuru iedzīvotājiem jānorēķinās. Papildu drošībai dati no mašīnas datora pēc 5–10 minūtēm tiek nosūtīti uz uzņēmuma datu serveri.
Atkritumus – aiz atslēgas!
Uz Jūrmalas namu pārvaldītāju asociācijas rīkoto semināru bija atnākuši gan māju apsaimniekotāji, gan aktīvākie iedzīvotāji. Saprotams, visus interesēja gaidāmās sistēmas nianses, piemēram, vai nebūs divas reizes jāmaksā par tiem atkritumiem, kas parasti pielīp pie konteinera dibena.
– Nē, – nomierināja V. Stankevičs. – Ja pielipušie atkritumi paliek kastē, tad to svaru nekādi nevar fiksēt un pārmaksāt nenāksies. Turklāt mūsu uzņēmums divas reizes gadā klientiem nodrošina konteineru tīrīšanu.
Daudz vairāk cilvēkus uztrauca jautājums, kā vienas mājas konteinerus nosargāt no „nelūgtu viesu” atkritumiem? Visiem ir labi zināma situācija, kad cilvēki iemanās dzīvot par velti un par atkritumiem nemaksāt. Cik tur darba – iemest savu maisu svešā tvertnē vai pat vēl „organizētāk” – piebraukt ar mašīnu un izkraut visas nedēļas atkritumus.
– Par konteineru aizsardzību iedzīvotājiem būs jādomā pašiem, – teica V. Stankevičs. – Taču diezin vai daudz kas labāks par atslēgu būs rodams. Dzīvokļu īpašnieki tvertnēm var pielikt atslēgas, bet slēdzenes izdalīt visiem mājas iedzīvotājiem un mūsu uzņēmuma pārstāvim. Jau patlaban mums ir daudz klientu, kuri rīkojas tieši tā.
Šķirot kļūs izdevīgi
Ar jaunās sistēmas ieviešanu aktualitāti nezaudē jautājums par atkritumu šķirošanu. Cilvēks, kurš speciālajos atkritumu laukumos vai krāsainajos konteineros–zvanos atsevišķi izmet papīru, polietilēnu un stiklu, var ievērojami ietaupīt uz sadzīves atkritumu izvešanas rēķina, jo sašķirotie atkritumi tiek izvesti bez maksas.
Pašlaik Jūrmalā darbojas 123 šķiroto atkritumu savākšanas punkti, pēc 2018. gada 1. janvāra pašvaldība sola iekārtot vēl 10. Tas nav daudz pilsētai, kurā dzīvo gandrīz 60 000 iedzīvotāju, neskaitot vasarniekus, kuri sezonas laikā ievērojami palielina iedzīvotāju skaitu, tomēr katrs sākums ir labs. Tas attiecināms arī uz atkritumu šķirošanu.
Kas attiecas uz izmaksām pēc 2018. gada 1. marta, tad tiem iedzīvotājiem, kuri savus atkritumus nešķiro, tās var pat nedaudz pieaugt. Galvenokārt uz dabas resursu nodokļa pieauguma rēķina. Tā kā šis nodoklis piemērojams tikai nešķirotiem atkritumiem, iedzīvotāji, kuri neslinko un šķiro, pilnīgi iespējams, sāks ekonomēt. Taisnības dēļ jāpaskaidro, ka daudzdzīvokļu māja ekonomiju sajutīs tikai tādā gadījumā, ja atkritumus šķiros vismaz viena trešā daļa iedzīvotāju.
Jautājumi vienmēr paliek
Jūrmalas namu pārvaldītāju asociācijā ir apmierināti ar notikušā informatīvā semināra rezultātiem. Iespējams, ka tuvāk 2018. gada martam tiks noorganizētas vēl citas tikšanās ar iedzīvotājiem.
– Man bija interesanti uzzināt, ka jaunās sistēmas ieviešanas ideja nepieder atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, bet gan pilsētas domei, kura pāreju uz jauno sistēmu ietvēra konkursa noteikumos, izvēloties uzņēmumu, ar kuru slēgt līgumu par pilsētas atkritumu saimniecības apsaimniekošanu, – pastāstīja Jūrmalas namu pārvaldītāju asociācijas priekšsēdētājs Aleksandrs Sakovskis. – Šis būs pirmais precedents Latvijā, kad visa pilsēta pārkārto atkritumu apsaimniekošanu uz jauniem principiem – pakalpojuma apmaksu pēc svara. Līdz šim bija dzirdēti atsevišķu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvu vai biedrību pieredzes stāsti.
Tajā pašā laikā Aleksandrs Sakovskis atzina, ka nav saņēmis pārliecinošu atbildi par cenu izmaiņām – par labu vai par sliktu iedzīvotājiem?
– Neviens speciālists līdz galam nespēja izskaidrot par izmaksām, taču pārliecināja, ka jaunā sistēma ir taisnīgāka. Mēs uzzinājām, ka cenām nevajadzētu ievērojami mainīties, man šķiet, ka tas būs atkarīgs no daudziem faktoriem.
– Kā tā?
– Iztēlosimies situāciju, ka pie katras daudzstāvu mājas ir savs neaizslēgts konteiners. Godīgs cilvēks maisu iemet savas mājas tvertnē, bet bezgodis iet pie kaimiņiem.
– No dažiem maisiem atkritumu svars diezin vai jūtami mainīsies…
– No viena jau ne, bet šāds gudrinieks nekad nav viens – viņi savus atkritumus citu māju tvertnēs var mest daudz un regulāri.
Un vēl viens jautājums: ja kaimiņš dzīvoklī taisa remontu – ir nokalis vannas istabā visas flīzes un tās izmetis konteinerā? Būvgružu svars ir ļoti liels, salīdzinot ar parastiem sadzīves atkritumiem. Kā cīnīties ar šādām tendencēm, pagaidām atbildēt neviens nevar.
Eksperimentu vērtēs visa Latvija
– Ko iedzīvotājiem var palīdzēt apsaimniekotājs vai pašvaldība?
– Apsaimniekotāja loma šeit nebūs maza – jau pašlaik redzam, ka atkritumu izvešanas sistēma ne visur ir pareizi organizēta. Piemēram, par maz ir divi konteineri daudzstāvu mājai ar trīs kāpņu telpām. Optimāli būtu pa vienam konteineram katrai kāpņu telpai. Ja tvertņu par maz, skaidrs, ka daļa iedzīvotāju savus maisus metīs svešos konteineros.
– Ko darīt?
– Vispirms gādāt, lai katrai mājai būtu pietiekams konteineru skaits. Nākamais – rūpēties, lai konkrēto konteineru izmantotu tikai vienas mājas iedzīvotāji. Un vēl ir trešais punkts.
– Kāds?
– Patlaban aina, ka konteineru kastēs rokas bēdīga paskata cilvēki (bomži), ir pierasta lieta. Tas, ka viņi to dara, nav trakākais, tikai viņi tvertnes vāku regulāri atstāj neaizvērtu. Tādēļ lietus un sniegs saslapina atkritumus. Tas nozīmē, ka pēc 2018. gada marta iedzīvotājiem var nākties maksāt nevis par sadzīves atkritumiem, bet par slapjiem atkritumiem, bet tas jau ir pavisam cits svars, tāpēc konteinerus vairs nevarēs atstāt bez pieskatīšanas. Šīs problēmas risināšanai, iespējams, būs jāpiesaista pašvaldības deputāti.
– Vai jums jau ir kādi priekšlikumi?
– Protams, bet mēs vēlamies sagaidīt jaunās sistēmas ieviešanas sākumu. Patlaban Jūrmala būs savdabīgs eksperimentālais poligons, kuru vēros visa Latvija. Ja izdosies, šis būs pārņemšanas vērts paraugs arī citām pilsētām.