„Siltuma” pasi – katrai mājai

Šogad mājas, kuru platība pārsniedz 1000 kvadrātmetru, sāks saņemt pases, protams, ne jau parastās, bet enerģijas pases. Tā noteicis Ministru kabinets. Pirmās rindā uz energoauditu uzaicinātas jaunbūves. Tām sekos lielie nami, ko izīrē vai pārdod. Pēc visa spriežot, nav palicis daudz laika arī līdz Latvijas dzīvojamā fonda vispārējai pārbaudei, jo ES prasības attiecībā uz energoefektivitāti ar katru gadu kļūst aizvien stingrākas! Pašreiz daudzstāvu nama energoaudits Rīgā izmaksā vidēji no 250 līdz 400 latiem. Mēs centāmies noskaidrot, vai tas ir to vērts

Iedzīvotāji novērtējuši domes programmu

Jau vairākus gadus Rīgas dome palīdz apmaksāt energoaudita procedūru galvaspilsētas namiem. Pieteikumus dalībai projektā parasti iesniedz ap simt daudzstāvu namu, bet pilsētai naudas pietiek tikai pāris desmitiem.

Ķieģeļu mājai Baltajā ielā Iļģuciemā laimējās iekļūt pašvaldības programmā. No mājas pašas līdzekļiem pārbaudei tika piešķirti 250 lati, vēl 100 piemaksāja dome. Nesen rezultātus apsprieda dzīvokļu īpašnieku informatīvā sanāksmē.

Iedzīvotāji uzzināja, ka auditori ne tikai pārbaudījuši māju, bet arī izstrādājuši siltuma taupīšanas ieteikumu paketi. Dzīvokļu īpašniekiem ieteikts nomainīt ārdurvis un kāpņu telpās ielikt jaunus logus izsisto vietā, pēc tam nosiltināt mājas galus. Viss darbu komplekss izmaksās aptuveni 130 tūkstošus latu (paša energoaudita cena veidoja 0,25% no kopējās tāmes). Vienīgā ķibele, ka siltuma aizplūšanas cēloņus iespējams novērst tikai pakāpeniski, citu pēc cita. Sapulcē iedzīvotāji nolēma sākt ar durvīm, kas maksās aptuveni četrus tūkstošus latu, un tā pakāpeniski tikt arī līdz ārējai siltināšanai.

Arī mājai vajadzīgs ārsts

Baltās ielas nama iedzīvotāji ir tikuši skaidrībā par savas mājas problēmām un sākuši tās risināt. Nav ko slēpt, lielākā daļa rīdzinieku baidās taisnībai skatīties acīs. Šiem cilvēkiem ir savi argumenti. „Mēs bez visiem auditiem zinām, ka mājai jumts ir caurs, bet caurulēm pagrabā kaķi jau sen noplēsuši izolāciju,” viņi pamatoti norāda. „Vai tad nebūtu prātīgāk uzreiz tērēt naudu par konkrētiem remonta darbiem, nevis maksāt par visādiem papildu dokumentiem?”

Ar šādu jautājumu devāmies uz firmu VEK, kas jau trīs gadus nodarbojas ar dzīvojamo māju energoefektivitātes pārbaudēm. Tieši šī kompānija pagājušajā gadā uzvarēja konkursā par tiesībām veikt Rīgas domes daļēji apmaksātos auditus.

– Atbildēšu jūsu lasītājiem ar konkrētu piemēru, – piedāvā energoauditors un termoauditors Valdis Zaķis. – Ja cilvēks ir slims, viņš iet pie ārsta, jo saprot, ka pašārstēšanās var beigties bēdīgi. Tad kāpēc mēs cenšamies paši saviem spēkiem tikt galā ar mūsu nekustamā īpašuma kaitēm? Noteikt mājai diagnozi un parakstīt „ārstēšanu” var tikai speciālists.

Energo vai termo?

Pagaidām energoaudits Latvijā nav obligāts, taču speciālisti uzskata, ka šāda procedūra nevienai mājai nebūtu lieka. Tas būtu labs stimuls dzīvokļu īpašnieku biedrībām, jo kopējo problēmu apzināšanās apvieno cilvēkus.

Pirmkārt ir svarīgi saprast, ko tieši iegūs māja, kurai pasūtīts energoaudits. Eksperti vizuāli apsekos māju no bēniņiem līdz pagrabam, izpētīs katru sīkumu, novērtēs nesošo konstrukciju, komunikāciju, siltummezgla stāvokli. Pēc tam iedzīvotājiem tiks iesniegts pilnīgs tehniskais pārskats par ēkas stāvokli. Plus siltināšanas ieteikumi. Ar tāmi.

Valdis Zaķis saka, ka audits vēl nenozīmē, ka tūlīt jāveic renovācija. Reizēm pēc speciālistu ieteikuma pietiek mājai nomainīt logus, salabot jumtu un nosiltināt pagrabu, ko dažkārt iespējams paveikt arī bez bankas kredīta.

Latvijā energoaugitu bieži jauc ar termoauditu, lai gan tas nav viens un tas pats. Termoaudits ir mājas papildu instrumentāla pārbaude – siltuma zudumu cēloņu noteikšana ar termokameru. Bez kameras auditors faktiski ir akls, uzskata Valdis Zaķis. Siltuma noturības pārbaudes pagaidām nav obligātas, taču jaunajās energoaudita pārskata veidlapās bez termotiltu novērtējuma neiztikt.

Termouzņēmumos var redzēt tās mājas vietas, caur kurām aizplūst siltums. Taču pat uzņēmumi reizēm skaidri neparāda šīs vājās vietas, tāpēc, lai saprastu faktiskos siltuma zuduma iemeslus, ir vajadzīga speciālista pieredze. Ne vienmēr termogrammā spilgti sarkanā vai dzeltenā krāsā iekrāsotās vietas ir patiešām pašas „caurākās”. Piemēram, dzīvokļos sienas var būt mitras, tāpēc ka pienācīgi nedarbojas ventilācija, un tad siltuma zuduma vietas termouzņēmumos nebūs redzamas.

– Atkal izmantosim salīdzinājumu, – piedāvā Valdis Zaķis. – Piemēram, pacients ir pārliecināts, ka viņam ir gripa, un tikai ārsts pēc kompleksas apsekošanas var noteikt, ka patiesībā tā ir akūta augšējo elpceļu infekcija jeb saaukstēšanās slimība.

Starp citu, termogrāfijas metodi izmanto arī cilvēka organisma pārbaudei, kā arī lidmašīnu, vilcienu un pat lielu tankkuģu konstrukciju viengabalainības noteikšanai.

– Termogrammas nav tikai krāsainas bildītes. Tas ir kā nama rentgenuzņēmums, ar kura palīdzību auditors var uzskatāmi atklāt iemītniekiem viņu mājokļa problēmas, – uzskata Valdis Zaķis. – Tas, kas vakar viņiem bija tikai abstrakcija, šodien kļūst par acīm redzamu faktu.

Lēti logi – dārgas problēmas

Kādā stāvoklī tad īsti ir mūsu daudzstāvu nami? Diemžēl neapmierinošā. Pagājušajā gadsimtā sērijveida daudzdzīvokļu mājas būvēja, neņemot vērā Latvijas klimata īpatnības. Ar laiku dārgie kilovati sāka bēgt no mums caur paneļu šuvēm, laika zoba sagrauztajiem pārsegumiem.

– Vienu no būtiskajām problēmām iedzīvotāji sev radījuši paši, vecos koka logus nomainot ar lētiem, nepietiekamas kvalitātes plastmasas logiem, kuri ne tikai nepalīdz ietaupīt siltuma enerģiju, bet arī rada dzīvoklī nepatīkamu mikroklimatu, kas veicina pelējuma sēnīšu rašanos un nereti arī alerģiju pret vidi. Tādus logus, kas neatbilst siltuma taupības normām, esam atklājuši Rīgas, Valmieras, Liepājas, Ventspils daudzstāvu namos.

Auditors iesaka būt uzmanīgiem, pērkot logus, un izvēlēties stikla paketes ar selektīvu pārklājumu un piespiedu ventilācijas sistēmu, turklāt montāžu noteikti uzticēt pieredzējušiem meistariem.

Tas ir tikai viens piemērs, kā ar profesionālu energoauditoru palīdzību noskaidrot siltuma zuduma cēloņus un viegli tos novērst.

Pase pienākas katrai mājai

Jebkura dzīvokļu īpašnieku biedrība var pieņemt lēmumu par mājas pārbaudi un sertifikāciju, lai saņemtu jauno enerģijas pasi. Pirms dažiem gadiem tāda veida eksperimentu veica Ogrē, kur pases prototipu saņēma municipālās namu pārvaldes apsaimniekošanā esošas mājas. Līdzās numuram uz katras mājas sienas parādījās plāksne ar burtu, kas apzīmē konkrētās ēkas energoefektivitāti. Tagad visā pilsētā zināms, kurā mājā staigā caurvēji, kurā ne. Savulaik tas ietekmēja dzīvokļu tirgus vērtību: daudzstāvu namos, kas bija saņēmuši zemu „novērtējumu”, dzīvokļi maksāja lētāk. Pircēji vairs nepārmaksāja, bet īpašnieki sāka domāt, kā nosiltināt māju, lai iegūtu augstāku energoefektivitātes kategoriju. Biedrības, kas sasparojās veikt renovāciju pirms finanšu krīzes, jau taupa uz apkuri, un to izjūt visi nama iemītnieki. Taču arī šogad, pēc Valda Zaķa domām, mājas siltināt nav par vēlu, jo renovācija joprojām noteikti maksā lētāk, nekā maksās nākotnē.

Sīkāku informāciju pat energoauditu un termoauditu jūs varat atrast specializētajā mājas lapā www.termoauditi.lv.