Pirmo reizi vienā vietā – visa informācija par dzīvokļa pabalstu aprēķināšanu Rīgā. Stāstām arī par to, vai ģimenei, kas nonākusi grūtībās, ir tiesības lūgt Sociālājam dienestam palīdzēt samaksāt dzīvokļa parādu. Pievērsiet uzmanību: visi normatīvie izdevumi ir norādīti eiro, tātad jūs varēsiet vienkārši un ērti aprēķināt, ar kādu pašvaldības atbalstu jums ir tiesības rēķināties.
Dzīvokļa pabalsts rīgā
Šo pabalstu piešķir, lai iedzīvotāji varētu samaksāt par mājokļa īri vai komunālajiem pakalpojumiem.
Dzīvokļa pabalsta apmērs tiek aprēķināts kā starpība starp ģimenes (personas) kopējo garantēto minimālo ienākumu (GMI) un normatīvo izdevumu summu un palīdzības pieprasītāju kopējiem ienākumiem. Piemēram, ģimenē ir divi pensionāri, viņu kopējais ienākums – 350 eiro mēnesī.
Pašvaldība katram no viņiem garantē ienākumu 128,06 eiro apmērā mēnesī. Tas nozīmē, ka ģimenei paliek 98 eiro, lai samaksātu par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem. Taču gadījumā, ja no namu pārvaldes tā saņems, piemēram, 150 eiro lielu rēķinu, pašvaldība ģimenei piešķirs pabalstu 52 eiro apmērā normatīvo dzīvokļa izdevumu samaksai.
Tādējādi dome cenšas nodrošināt, lai katram pensionāram Rīgā pēc noteikto komunālo maksājumu nokārtošanas uz rokas paliktu vismaz GMI – 128 eiro. Personām darbspējas vecumā GMI ir 56,91 eiro, bērniem – 64,03 eiro mēnesī.
Jūsu ienākums ir mazāks, jūs esat nonākuši sarežģītā situācijā? Noteikti dodieties uz tuvāko Sociālā dienesta nodaļu pēc palīdzības!
Aprēķinot dzīvokļa pabalstu, vērā tiek ņemti visi faktiskie izdevumi par dzīvokli, bet tos sedz tikai pašvaldības noteikto normatīvu ietvaros. Piemēram, pašvaldība neapmaksās visu ģimenes patērēto elektroenerģiju, bet tikai līdz 180 kilovatstundām mēnesī.
Kam ir tiesības lūgt pabalstu dzīvokļa parāda samaksai?
No Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 202 „Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā”:
53. Sociālajam dienestam ir tiesības lemt par dzīvokļa pabalsta piešķiršanu palielinātā apmērā parāda par īri/apsaimniekošanu un par pakalpojumiem, kuri saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (turpmāk – dzīvokļa parāds), kas veidojies klientam iepriekš neparedzētu izdevumu dēļ (piemēram, smaga saslimšana, ar to saistītie izdevumi u.c.), pamatsummas nomaksai, ja:
53.1. ģimenē ir nepilngadīgi bērni;
53.2. ģimenē ir tikai vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji un nav nevienas personas darbspējīgā vecumā.
54. Dzīvokļa parādu sedz tikai gadījumos, ja klients ir šī dzīvokļa īpašnieks vai ar nama apsaimniekotāju noslēdzis dzīvojamās telpas īres līgumu un dzīvo dzīvoklī, kura normatīvā platība nepārsniedz šo saistošo noteikumu pielikumā noteiktos normatīvus dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai.
55. Lai tiktu izskatīts jautājums par pabalstu dzīvokļa parāda samaksai, klients iesniedz Sociālajā dienestā:
55.1. iesniegumu, kurā norādīts dzīvokļa parāda veidošanās iemesls un klienta iespējamie resursi situācijas uzlabošanai;
55.2. ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītu maksājumu kvīšu oriģinālus (iesniedzot kopijas) par iepriekšējiem trim mēnešiem;
55.3. dokumentu, kas apliecina klienta neparedzētos izdevumus dzīvokļa parāda veidošanās laikā.
56. Ja ar pašvaldībai piederoša vai pašvaldības nomāta labiekārtota dzīvokļa lietošanu saistīto maksājumu dzīvokļa parāds pārsniedz 284,57 eiro vienai personai vai arī pašvaldībai piederoša vai pašvaldības nomāta dzīvokļa bez ērtībām dzīvokļa parāds pārsniedz 142,29 eiro vienai personai, Sociālais dienests pieprasa Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes atzinumu par dzīvokļa parāda apmaksas lietderību.
57. Sociālā dienesta lēmums par pabalsta piešķiršanu dzīvokļa parāda apmaksai ir pamats trīspusēja līguma „Par dzīvokļa parāda atmaksu” noslēgšanai starp Sociālo dienestu, nama apsaimniekotāju un personu, kura noslēgusi īres vai apsaimniekošanas līgumu ar nama apsaimniekotāju.
58. Sociālais dienests, sniedzot klientam atbalstu un konsultācijas, var atkārtoti noslēgt trīspusējo līgumu „Par dzīvokļa parāda atmaksu” ar nosacījumu, ka klients pats atmaksā dzīvokļa parādu atbilstoši sastādītajam maksājumu grafikam, bet nama apsaimniekotājs līguma darbības laikā neceļ tiesā prasību par parāda piedziņu un klienta izlikšanu no dzīvojamās telpas.
• Tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu ir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras ir deklarējušas pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, dzīvo atbilstoši iesniegumā norādītajai adresei un kuru vidējie ienākumi nepārsniedz 284,57 eiro katram ģimenes loceklim vai 355,72 eiro atsevišķi dzīvojošai personai. Dzīvokļa pabalstu piešķir dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem segšanai.
• Rīgas Sociālais dienests sociālos pabalstus piešķir, individuāli izvērtējot katru gadījumu!
Kā saņemt?
■ Palīdzības pieprasītājs vēršas Rīgas Sociālā dienesta nodaļas teritoriālajā centrā ar iesniegumu un aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju, norādot:
• ienākumus par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem;
• par laikposmu no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim – ienākumus no saimnieciskās vai profesionālās darbības.
Ienākumus deklarē par visām personām, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī. Darbspējīgas personas materiālo stāvokli un ienākumus deklarē ik pa TRIM mēnešiem. Ģimenes, kurās visi ģimenes locekļi nav darbspējīgi, ienākumus deklarē ik pa SEŠIEM mēnešiem.
Pieprasot dzīvokļa pabalstu, uzrāda ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītu maksājumu kvīšu oriģinālus (iesniedzot kopijas).
■ Rīgas Sociālā dienesta speciālisti pārbauda palīdzības pieprasītājas personas (ģimenes) sniegtās ziņas un vajadzības gadījumā apseko pabalsta pieprasītāja dzīvesvietu.
■ Rīgas Sociālais dienests un pabalsta pieprasītājs noslēdz vienošanos par abu pušu līdzdarbību pabalsta pieprasītāja sociālā stāvokļa uzlabošanā.
Rīgas Sociālā dienesta informatīvais tālrunis darba dienās darba laikā – 67105048.
Kādus komunālos pakalpojumus apmaksā Sociālais dienests?
Apsaimniekošana un īre
Aprēķinot dzīvokļa pabalstu, tiek izmantoti šādi normatīvie izdevumi par dzīvojamo telpu īri vai apsaimniekošanu un par apkuri, kas nodrošināta visam namam:
■ par dzīvokļa kopējās platības 32 m2 vienai personai un 18 m2 katrai nākamajai personai;
■ pabalstu aprēķina par visu platību, ja:
• tas ir vienistabas dzīvoklis vai istaba kopējā dzīvoklī;
• divistabu dzīvoklī dzīvo un dzīvesvietu deklarējuši I un/vai II grupas invalīdi vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji, vai viena vai vairākas personas, kuras vecākas par 65 gadiem un kurām nav taisnās līnijas radinieku;
• aprēķinos papildus noteiktajam var iekļaut 18 m2 par personu, kura dzīvoklī ir deklarējusi dzīvesvietu, bet atrodas pagaidu prombūtnē (ieslodzījuma vietā, ārstniecības iestādē, mācībās vai studijās citā apdzīvotā vietā u.c.), ja klients iesniedz prombūtnes faktu apliecinošus dokumentus.
Tiek segti arī izdevumi par dzīvojamo telpu īri vai apsaimniekošanu saskaņā ar:
■ noslēgtā īres vai apsaimniekošanas līguma nosacījumiem, bet ne vairāk kā 4,27 eiro par 1 m2;
■ noslēgto līgumu par sociālā pakalpojuma saņemšanu – grupu mājas (dzīvokļa) vai īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojuma saņēmējiem, bet ne vairāk kā 4,27 eiro par 1 m2.
Ja dzīvoklis, kura lietošanas izdevumu segšanai tiek pieprasīts dzīvokļa pabalsts, ir klienta atsevišķi dzīvojošu radinieku (līdz otrajai radniecības pakāpei) vai to laulāto īpašumā vai lietošanā un starp klientu un dzīvokļa īpašnieku ir noslēgts īres vai apakšīres līgums, aprēķinot dzīvokļa pabalstu, netiek ņemta vērā līgumā noteiktā īres maksa.
Elektroenerģija
■ 60 kWh izmaksas mēnesī vienai personai un 30 kWh izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai ģimenē, bet ne vairāk kā 180 kWh izmaksas mēnesī ģimenei;
■ ja dzīvoklī ir stacionārā elektriskā plīts – 100 kWh izmaksas mēnesī personai, bet ne vairāk kā 240 kWh izmaksas mēnesī ģimenei;
■ dzīvoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot elektroenerģiju, papildus 50 kWh izmaksas mēnesī personai.
Gāze
■ 6 m3 izmaksas mēnesī vienai personai un 3 m3 izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai ģimenē;
■ dzīvoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot gāzi, papildus 3 m3 izmaksas mēnesī personai.
Ūdens
Ne vairāk kā 4 m3 izmaksas mēnesī vienai personai, no kurām 2 m3 karstā ūdens un 2 m3 aukstā ūdens izmaksas.
Tālrunis
Par fiksētās tālruņa līnijas abonēšanu – līdz 5,69 eiro mēnesī atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam, kā arī ģimenei, kurā nav personu darbspējīgā vecumā.
Pirts
Ja dzīvoklī nav siltā ūdens apgādes vai ūdens uzsildīšanas ierīču, nav vannas vai dušas telpas, – līdz 4,27 eiro mēnesī vienai personai.
Individuālā apkure
Apkures nodrošināšanai mājoklī:
■ ar malku – 5 steru izmaksas gadā, ja ir viena krāsns, par katru nākamo krāsni – 2 steru izmaksas, ja ēdiena gatavošanai izmanto tikai malkas plīti, – papildus 3 steru izmaksas gadā, bet ne vairāk kā 10 steru gadā dzīvoklim;
■ ar oglēm – 2 tonnu izmaksas gadā vienistabas vai divistabu dzīvoklim, bet ne vairāk par 4 tonnām ģimenei;
■ ar gāzi – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,71 eiro par dzīvokļa 1 m2 sešus mēnešus gadā;
■ par gāzes balonu (ar tilpumu ne vairāk par 60 litriem) – iegādes izmaksu summa reizi divos mēnešos vienai personai un ne vairāk kā reizi mēnesī ģimenei.
Citi pakalpojumi
Atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai mēnesī par citiem ar dzīvokļa apsaimniekošanu saistītajiem izdevumiem (t.sk. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšana; zemes nomas maksa; nekustamā īpašuma nodokļa samaksa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā personai noteiktos nodokļa atvieglojumus).
Skaitītāju pārbaude
Par viena ūdens skaitītāja uzstādīšanu vai pārbaudi – līdz 11,38 eiro, bet ne vairāk kā norādīts izdevumus apliecinošā dokumentā.