Šā gada janvārī spēkā stājās grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paver iespēju dzīvokļu īpašniekiem norēķināties tieši ar pašiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem. „Klīst visādas baumas”, raksta mūsu lasītāji, „bet kas īsti būs jādara mājokļu saimniekiem, kad jaunā kārtība sāks reāli darboties?”
Daudz jautājumu ir arī dzīvojamo māju pārvaldniekiem, dzīvokļu īpašnieku biedrību pārstāvjiem un māju pilnvarniekiem. Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša apmeklēja Latvijas namu pārvaldnieku ģildes rīkoto semināru un sniedza izsmeļošus skaidrojumus par tiešo norēķinu ieviešanas kārtību.
Kas mainījies?
– Atgādināšu, ka šobrīd iedzīvotāji par siltumu, ūdeni un atkritumu izvešanu norēķinās ar pārvaldnieka starpniecību. Praksē ir pierādījies, ka tas dažkārt rada lielus finansiālos zaudējumus: pārvaldnieki iekasē naudu no iedzīvotājiem, bet nepārskaita to pakalpojumu sniedzējiem.
Pagājušā gada decembrī Saeima pieņēma Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozījumus trešajā lasījumā, un šā gada 15. janvārī spēkā stājās likuma jaunā redakcija, kas paredz iedzīvotājiem tiesības veikt tiešus maksājumus komunālo pakalpojumu sniedzējiem.
Jaunajās mājās – bez kopības lēmuma
– Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma jauno redakciju dzīvokļu īpašnieki jaunajās mājās, kas nodotas ekspluatācijā pēc 2013. gada, veic tiešus norēķinus ar komunālo pakalpojumtu sniedzējiem. Pārvaldnieks var pildīt starpnieka pienākumus starp pusēm tikai tādā gadījumā, ja jaunbūves dzīvokļu īpašnieki pieņēmuši attiecīgu lēmumu.
Līdz 2013. gada beigām būvētajās mājās dzīvokļu īpašnieki vienmēr par komunālajiem pakalpojumiem ir norēķinājušies ar pārvaldnieka starpniecību. Viņiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums paredz īpašus pārejas noteikumus, kuros aprakstīts, kā tieši konkrētas mājas dzīvokļu īpašnieki var pāriet uz tiešo maksājumu sistēmu. Pārejas procedūra var sākties pēc tam, kad tiešo norēķinu ieviešanai ir sagatavojies pats pakalpojumu sniedzējs.
Par visu maksās iedzīvotāji
– Šobrīd lielākā daļa komunālo pakalpojumu sniedzēju Latvijā nepraktizē tiešos norēķinus un iedzīvotāju maksājumus saņem ar pārvaldnieku starpniecību, – stāsta Ilze Oša. – Pēc Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozīšanas šiem uzņēmumiem vai nu jāierīko pašiem savi norēķinu centri tiešajam darbam ar iedzīvotājiem, vai arī tiešo maksājumu administrēšana jāuztic licencētiem uzņēmumiem.
Citiem vārdiem runājot, pakalpojumu sniedzējiem jāaprēķina rēķinu apkalpošanas izmaksas, nodrošinot tiešu maksājumu saņemšanu no dzīvojamās mājas īpašniekiem, bet par šo pakalpojumu būs jāmaksā pašiem dzīvokļu īpašniekiem, ja viņi būs nobalsojuši par pāreju uz tiešajiem maksājumiem. Papildu rēķinu par kvīts sagatavošanu pakalpojuma sniedzējs pievienos parastajam rēķinam par pašu pakalpojumu – ūdens, siltuma piegādi utt.
Gaidām līdz 2014. gada maijam
– Šobrīd dzīvokļu īpašnieki, pārvaldnieki, īpašnieku biedrības un kooperatīvās sabiedrības nevar neko darīt, lai paātrinātu mājas pāreju uz tiešajiem maksājumiem. Viņiem jāsagaida informācija no pakalpojumu sniedzējiem, kas jāsagatavo ne vēlāk kā līdz šā gada 31. maijam. Tiklīdz uzņēmumi pārvaldniekiem darīs zināmu tiešo maksājumu apkalpošanas izmaksas, sāksies otrais tiešo norēķinu ieviešanas posms.
Piebildīšu, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums paredz ekonomiski pamatotu un taisnīgu maksu par tiešo norēķinu īstenošanu. Ko tas nozīmē dzīvokļu īpašniekiem? To, ka viņi jebkurā brīdī varēs pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs pamato rēķinā iekļauto maksu par tiešo norēķinu nodrošināšanu. Tādas tiesības dzīvokļu īpašniekiem paredz Patērētāju tiesību aizsardzības likums. Mēs īpaši esam akcentējuši, lai maksa par tiešo norēķinu nodrošināšanu būtu taisnīga un pamatota, jo jau Saeimā notikušo diskusiju gaitā pakalpojumu sniedzēji paziņoja, ka maksa par šo papildu pakalpojumu būs visai augsta. Izskanēja pat pieņēmums, ka iedzīvotājiem, kas būs izlēmuši pāriet uz tiešajiem norēķiniem, nāksies par katru (!) ikmēneša rēķinu maksāt līdz trīs eiro. Jā, tas ir dārgi! Taču atkārtošu, ka likums dod pakalpojumu lietotājiem tiesības prasīt papildu rēķina pamatojumu. Ceram, ka tas pamudinās pakalpojumu sniedzējus uzreiz piedāvāt klientiem ekonomiski pamatotus rēķinus.
Būs Ministru kabineta noteikumi
– Pārvaldnieki un iedzīvotāji jautā, pēc kādas metodikas patērētāji, kas būs izvēlējušies tiešos maksājumus, norēķināsies par komunālajiem pakalpojumiem. Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu Ekonomikas ministrijai ir jāizstrādā īpaši Ministru kabineta noteikumi, kuros būs noteiks, kā tieši dzīvokļu īpašnieki varēs izvēlēties vienu vai otru pakalpojuma apmaksas variantu. Tas nozīmē, ka līdz šā gada vasarai mēs sagatavosim attiecīgā valdības lēmuma projektu.
Patlaban mums notiek sarunas ar Siltumapgādes uzņēmumu asociāciju un jau esam noskaidrojuši sešus tiešo norēķinu par siltumu metodikas variantus. Tik daudz variantu nepieciešams tāpēc, ka mājās ir dažādas situācijas: kaut kur ir apkure un nav karstā ūdens, kaut kur darbojas ūdens cirkulācijas sistēma, bet kaut kur tās nav utt. Priekšā vēl gara rēķināšana, un Ministru kabineta noteikumu projektu mēs labākajā gadījumā sagatavosim līdz maijam.
Katram pakalpojumam – savs risinājums
– Dzīvokļu īpašniekiem būs tiesības veikt tiešus maksājumus par siltumenerģijas piegādi (tai skaitā, ja apkure un karstā ūdens sagatavošana tiek nodrošināta ar dabasgāzi), atkritumu izvešanu, ūdeni un kanalizāciju, bet viņi nevarēs tieši norēķināties par koplietošanas telpās patērēto elektrību.
Vēl viena svarīga nianse: dzīvokļu īpašnieki var norēķināšanās veidu izvēlēties katram pakalpojumu veidam atsevišķi. Tiešie maksājumi būs īpaši izdevīgi gadījumos, kad pats pakalpojums maksā dārgi, bet tiešā rēķina sagatavošana salīdzinoši lēti. Tas vispirmām kārtām sakāms par apkuri. Kā liecina prakse, gadījumā, ja pārvaldnieks pazūd, līdzi paķerot iedzīvotāju samaksāto naudu par siltumenerģiju, mājai nākas atkārtoti samaksāt divus, trīs un pat desmit tūkstošus eiro. Tas ir milzīgs zaudējums dzīvokļu īpašniekiem, tāpēc viņi var piekrist maksāt divus trīs eiro par individuālo rēķinu sagatavošanu maksājumiem par siltumenerģiju. Pretī viņi saņems garantiju, ka pārvaldnieks nepazudīs ar prāvu mājas naudas summu.
Toties tiešo maksājumu ieviešanā par atkritumu izvešanu paredzu grūtības: ikmēneša rēķins par šo pakalpojumu dzīvokļu īpašniekiem ir četri pieci eiro, bet atsevišķa rēķina sagatavošana varētu maksāt, piemēram, divus eiro, tāpēc dzīvokļu īpašnieki droši vien par atkritumu izvešanu gribēs arī turpmāk maksāt ar pārvaldnieka starpniecību.
Par nepārņemtajām mājām jautās divreiz
– Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma jaunajā redakcijā atsevišķi ir noteikta kārtība, kā pieņemams lēmums par mājas pāreju uz tiešajiem maksājumiem. Vispirmām kārtām šī kārtība attiecas uz privatizētajām mājām, kuru īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības. Šo māju dzīvokļu īpašnieki par pāreju uz tiešajiem maksājumiem paši var nobalsot līdz 2015. gada 31. janvārim. Ja viņi nesapulcēsies un nenonāks pie kopsaucēja, pārvaldniekam mājā jāsarīko rakstiska aptauja.
Tas neattiecas uz mājām, kurās dzīvokļu īpašnieki pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības un noslēguši ar pārvaldnieku attiecīgu pilnvarojuma līgumu. Pārņemtajās mājās pārvaldniekam jāizdara tikai viena lieta – jānodod dzīvokļu īpašniekiem informācija par tiešo norēķinu ieviešanas cenu. Saņemot paziņojumu, iedzīvotājiem jāsarīko sapulce un jāizlemj, pāriet vai nepāriet uz jauno sistēmu. Ja dzīvokļu īpašnieki ignorēs pārvaldnieka informāciju, viņi automātiski turpinās par komunālajiem pakalpojumiem norēķināties ar namu pārvaldes starpniecību. Pārvaldniekam tādā gadījumā nevajadzēs iniciēt papildu aptauju.
Atteikt iedzīvotājiem nedrīkst
– Pakalpojumu sniedzējiem, kuri Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī vēl neīsteno tiešus norēķinus ar iedzīvotājiem, jāsagatavojas gaidāmajām pārmaiņām. Šai nolūkā viņiem dots pārejas periods līdz 2015. gada 1. oktobrim. Līdz tam laikam siltuma ražotājiem, ūdensapgādes uzņēmumiem un atkritumu izvešanas operatoriem jānoslēdz līgumi ar visām mājām, kuras vēlas par pakalpojumiem norēķināties bez starpniekiem.
Gribu vērst dzīvokļu īpašnieku uzmanību uz vēl vienu Dzīvojamo namu pārvaldīšanas likuma niansi, proti, pakalpojuma sniedzējs ir atkarīgs no dzīvokļu īpašnieku lēmuma, atteikt klientiem tiešos maksājumus tam nav tiesību. Kā kompensācija tam dotas tiesības izvēlēties, vai pašam administrēt tiešos maksājumus, vai arī šo darbu uzticēt trešajām personām. Trešā persona var būt jebkurš Finanšu un kapitāla tirgus komisijā reģistrēts uzņēmums. To zinot, dažas namu pārvaldes jau reģistrējušās kā maksājumu iestādes. Piemēram, tā izdarījusi Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde.
Līgumi arī turpmāk būs kopīgi
– Nobeigumā vēl atbildēšu uz mājokļu īpašnieku bieži uzdotu jautājumu: vai grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā paredz individuālu līgumu slēgšanu starp pakalpojuma sniedzēju un dzīvokļa īpašnieku? Nē, likums neparedz tiešus līgumus. Pēc tiešo maksājumu ieviešanas 2015. gada 1. oktobrī pakalpojumu sniedzēji joprojām būs atbildīgi par pakalpojuma piegādi līdz mājas mēraparātiem vai mājas sienai, tas ir, līdz savas atbildības robežai, – paskaidroja Ilze Oša.