Jau pagājušajā gadā kļuva zināms, ka turpmāk Eiropa palielinās finansējumu dzīvojamo māju renovācijai Latvijā, taču par siltināšanas atbalsta programmas nosacījumiem 2014.–2010. gadā dzīvokļu īpašniekiem skaidrības nebija. Nesen Ekonomikas ministrijas speciālisti beidzot pavēstīja, ka konkrētiem renovācijas projektiem līdzfinansējums no ERAF samazināsies, toties tie, kas būs izšķīrušies par māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumu īstenošanu, varēs saņemt banku kredītus ar atvieglotiem nosacījumiem.
Pavisam ēku siltināšanai Latvijā Eiropa plāno piešķirt aptuveni 280 miljonus eiro, no kuriem 150 miljoni tiks novirzīti dzīvojamo māju renovācijas atbalstam. Tas nozīmē, ka kopumā ERAF atbalsts palielināsies gandrīz divkārt (no 2009. līdz 2013. gadam šim mērķim tika piešķirti tikai 62 miljoni latu jeb 88 miljoni eiro). Savukārt valsts ēku renovācijai plānots tērēt aptuveni 100 miljonus eiro, bet siltumnoturības uzlabošanai ražošanas sektorā būs pieejami 30 miljoni.
Atgādināsim, ka līdz 2013. gada beigām Latvijā tika realizēta renovācijas atbalsta bezprecedenta programma, izmantojot ES piešķirtos līdzekļus. Dzīvojamo māju īpašnieki, vienojoties par māju siltināšanu, varēja no Eiropas saņemt līdzfinansējumu pat līdz 60% apmērā no siltināšanas darbu izmaksām.
Programma ilgi „iešūpojās”, bet beigu beigās iemantoja popularitāti, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kas to administrē, saņēma simtiem projektu. Aprēķināts, ka ar pirmo ES līdzfinansējumu pietiks aptuveni 900 daudzdzīvokļu mājām. Šobrīd pieteikumi vairs netiek pieņemti, jo pieejamie 88 miljoni eiro jau ir rezervēti. Reāli siltināšanas darbi lielākajā daļā māju, kam piešķirts līdzfinansējums programmas ietvaros, notiks pavasarī un vasarā.
Finanšu ministrs Andris Vilks uzskata, ka ES programma bijusi reti izdevīga. Laikā no 2014. līdz 2020. gadam mūsu iedzīvotāji ar tik dāsnu līdzfinansējumu vairs nevarēs rēķināties, taču viņi saņems cita veida atbalstu. Kādu? Absolūti precīzi mēs to uzzināsim tikai vasarā, kad Ekonomikas ministrija būs sagatavojusi attiecīgos Ministru kabineta noteikumus, taču jaunās programmas aprises jau šobrīd ir pietiekami skaidras.
Paredzams, ka pieteikumus līdzfinansējuma saņemšanai pēc 2014.–2020. gada programmas sāks pieņemt rudenī. Nosacījumi būs šādi: mājām, kuras sekmīgi savāks tehnisko dokumentāciju un izturēs konkursu, piešķirs īpašu kredītu ar atvieglotiem nosacījumiem, kurš simtprocentīgi segs darbu izmaksas. Pēc speciālistu domām, tas būs pat izdevīgāk nekā 50 procentu līdzfinansējums pēc vecā parauga, jo 20 gados iedzīvotāji uz procentu rēķina ietaupīs ne mazums naudas. Un tālāk: ja pirmās apkures sezonas rezultāti liecinās, ka māja ir sasniegusi plānoto energoefektivitātes līmeni, no ES fondiem tiks apmaksāti 35% renovācijas izmaksu.
Ierēdņi cer, ka šāda shēma palīdzēs renovēt vairāk māju. Programmā „Izaugsme un nodarbinātība”, ko Ministru kabinets pieņēma šā gada 11. februārī, norādīts, ka nosiltināt var 60–70% dzīvojamā fonda, tas ir, aptuveni 25 000 daudzdzīvokļu māju jeb 38 miljonus kvadrātmetru dzīvojamās platības. Ar vārdu sakot, darba pietiks ilgam laikam.