Pēdējos mēnešos rīdzinieki nereti atklāj, ka apsaimniekošanas uzņēmums nav pārskaitījis maksājumus, piemēram, uzņēmumam Rīgas siltums. Kur palikusi nauda? Pārvaldnieks laipni smaida un iesaka neuztraukties. Taču arī dzīvokļu īpašnieki mācās no kļūdām un zina: ja tev iesaka neuztraukties, pastāv liela iespēja, ka mājas nauda ir pazudusi.
„Kāda jums daļa, kur nauda?”
Aizvadītajā sezonā brīvais mājokļu apsaimniekošanas tirgus pirmo reizi parādīja savus asos zobus. Dažu Rīgas namu iedzīvotāji kārtīgi maksāja par apkuri un ūdeni, bet pēc pieciem sešiem mēnešiem atklājās, ka pārvaldnieks gluži vienkārši... nav pārskaitījis viņu maksājumus adresātiem. Skaidrojumi tam bijuši dažādi. Piemēram:
„Jūsu naudu atņēma mūsu namu apsaimniekošanas uzņēmuma maksātnespējas administrators, jo pirms krīzes mēs paņēmām kredītu un tagad nespējam to atmaksāt!”
„Naudu, ko jūs samaksājāt par apkuri, mēs izlietojām kāpņu telpas kosmētiskajam remontam!”
Iedzīvotāji dzirdējuši arī šādus vārdus:
„Jūsu nauda? Kāda jums daļa, kā mēs to izlietojām?! Nekādus dokumentus nedosim, ja vēlaties, sūdziet tiesā!”
Skaidrs, ka tiesāšanās ar pārvaldnieku prasīs daudz laika, bet siltuma un ūdens piegādātāji prasa parādu samaksāt tūlīt. Tāpēc tūkstošiem cilvēku divos pēdējos gados par siltumu un ūdeni ir nācies samaksāt otrreiz.
Ekonomikas ministrijas ierēdņi par šo situāciju ir labi informēti, taču kaut ko darīt lietas labā nesteidz. Tāpēc jau tas ir brīvais tirgus, ka iedzīvotāji jebkurā laikā var vienkārši aiziet no negodīga pārvaldnieka, viņi saka. Bet pārvaldnieki uz mūsu naivuma rēķina iedzīvojas lielā naudā, un dzīvokļu īpašniekiem no šāda brīvā tirgus ir vieni vienīgi sirdēsti un parādi.
Jūrmalas gatvē ir nemierīgi
Arī aiziet no pārvaldnieka, kura darbs mājas iemītniekus neapmierina, nav nemaz tik vienkārši. Irina dzīvo jaunbūvē Jūrmalas gatvē 100, un tur brīnumi sākās jau 2012. gada rudenī.
– Septembrī saņēmām vēstuli no mūsu mājas apsaimniekotāja – SIA Namu apsaimniekošana, – stāsta Irina. – Pārvaldnieks pavēstīja, ka vēlas paaugstināt apsaimniekošanas maksu un nodot mūsu māju savam meitasuzņēmumam Hausemaster.
Šai sakarā Jūrmalas gatvē 100 tika sarīkota dzīvokļu īpašnieku balsošana. Bet, tā kā dzīvojamajā kompleksā ir divi korpusi, iedzīvotāju domas dalījās. Korpuss, kurā dzīvo Irina, ar balsu vairākumu atteicās pāriet pie Hausemaster, jo ekonomisku pamatojumu apsaimniekošanas maksas celšanai iedzīvotāji neredzēja.
Savukārt otrs korpuss nolēma sadarboties ar iepriekšējā apsaimniekotāja meitasuzņēmumu.
– Starp citu, pārvaldīšanas līgums abiem korpusiem ir kopējs, – atzīst Irina, – tāpēc formāli tā laušanai bija nepiecienāma visu 126 dzīvokļu īpašnieku vienkārša vairākuma piekrišana. Mēs, Hausemaster pretinieki, savācām 63% balsu.
Un tad Jūrmalas gatves mājās sākās īstas jukas. Pārvaldnieks rīkoja vienu sapulci pēc otras, lai tikai noturētu mājas savā aprūpē.
– Laimīgā kārtā pie mums cilvēki tomēr lasa avīzes un zināja, ka uzņēmumam Namu apsaimniekošana radušās problēmas, – saka Irina, – tāpēc mēs, pamatojoties uz pirmo pieņemto lēmumu, izraudzījām mūsu korpusam jaunu apsaimniekotāju – RBSskals. Cerējām līdz Jaunajam gadam tikt vaļā no vecā apsaimniekotāja, bet nekā nebija!
Jaunais pārvaldnieks pavēstīja Irinai un viņas domubiedriem, ka nevar pārņemt māju, jo SIA Namu apsaimniekošana nenodod dokumentus. Sākumā abas puses veda sarunas, vēlāk uzņēmums Namu apsaimniekošana pārtrauca kontaktēties. „Viņi paziņoja mūsu jaunajam pārvaldniekam, ka tam jāpārņem māja ar 10 000 latu lielu parādu,” saka Irina.
Dokumentus, kas pierādītu šo parādu, uzņēmums dzīvokļu īpašnieku pārstāvjiem nedeva. Faktiski parādnieku korpusā nav daudz, apgalvo Irina. No kurienes tad šie 10 000 latu?
Nelaiž vaļā, un viss
Kamēr tas viss kārtojās, janvārī Jūrmalas gatves nama iedzīvotāji saņēma no AS Rīgas siltums brīdinājuma vēstuli – esot jāsamaksā parāds. Piezvanot uz uzņēmumu, izdevās noskaidrot, ka kopš septembra (kopš apkures sezonas sākuma!) pārvaldnieks par Irinas māju nav veicis nevienu maksājumu.
– Uzņēmumā Namu apsaimniekošana mums centās iestāstīt, ka tādas vēstules Rīgas siltums parādnieku pabiedēšanai sūtot visiem, bet patiesībā maksājumi tiekot veikti, – tā Irina. – Bet mums ir izziņa, kas apliecina, ka absolūti nekādi pārskaitījumi nav veikti. Tas nozīmē, ka mūsu nauda nogrimusi namu pārvaldes kasē! Līdzīga situācija izveidojusies ar uzņēmumu Rīgas ūdens. Šobrīd skaitās, ka mūsu māja ir parādā pakalpojumu sniedzējiem 17 tūkstošus latu, bet mēs uzskatām, ka šis parāds ir mākslīgi radīts.
Kopš februāra mājās notiek aizvien jaunas sapulces. Cilvēki prasa: „Kur nauda? Un kad jūs nodosiet dokumentus jaunajam pārvaldniekam?”, bet apsaimniekošanas uzņēmumā apgalvo: „Ar naudu viss kārtībā, jau esam pārskaitījuši jūsu maksājumus par novembri (!). Padomājiet vēlreiz – varbūt tomēr paliksiet pie mums?”
– Mēs uzrakstījām iesniegumu Valsts policijai, lūdzām noskaidrot situāciju, – stāsta Irina. – Taču SIA Namu apsaimniekošana sāka tiesiskās aizsardzības procesu, lai varbūt vēlāk pasludinātu maksātnespēju. Pēc citu bankrotējušo namu pārvalžu pieredzes zinu, ka iedzīvotājiem tādos gadījumos nākas otrreiz veikt komunālos maksājumus par daudziem mēnešiem.
– Mūs ļoti uztrauc parāds, kas turpina augt. Ceram, ka iedzīvotāji sapratīs situāciju: mēs neticam, ka uzņēmums, kurš nav pārskaitījis mūsu naudu komunālo pakalpojumu sniedzējiem, labosies, – saka Irina un piebilst, ka viņas māja turpinās cīnīties par pāriešanu pie cita apsaimniekotāja.
Tiesa, nav saprotams, kāpēc cilvēkiem tik izmisīgi jācīnās par to, kas viņiem pienākas pēc likuma.