„Mēs ar kaimiņiem esam pateicīgi jūsu redakcijai par to, ka publicējat svarīgus likumus un normatīvos aktus. Es personiski tos saglabāju, lai vajadzības gadījumā būtu pie rokas! Ceru, ka jūs atbildēsit arī uz manu jautājumu, norādot vajadzīgos likuma pantus.
Vai Latvijā ir spēkā kādi noteikumi, kas nosaka, kā cilvēkam jāuzvedas dzīvojamā mājā un tās apkārtnē? Jautāju tāpēc, ka man pastāvīgi ir domstarpības ar kaimiņiem. Šī ģimene nepavisam nepazīst baiļu: trokšņo pēc pusnakts, šauj no balkona petardes un bez pieskatīšanas laiž suni pastaigā. No rīta eju uz darbu ar sāpošu galvu pēc kārtējās „jautrās” nakts (kaimiņi aiz sienas izkliedza dziesmas), bet pa pagalmu skraida milzīgs aitu suns bez pavadas un uzpurņa.
Vai iespējams tādus cilvēkus saukt pie atbildības? Kāds sods viņiem draud?” Ar cieņu, Sofija Makarova no Dzegužkalna
Kā jau lasītāja lūdz, mēs atbildēsim viņai ar fragmentu no Rīgas sabiedriskās kārtības noteikumiem. Šajā dokumentā teikts, ka galvaspilsētā aizliegts naktīs trokšņot un rīkot uguņošanu, bet par suņa laišanu pastaigā bez pavadas var nonākt tiesas priekšā.
Rīgā spēkā ir arī citi aizliegumi, ko daudzdzīvokļu māju iemītniekiem vajadzētu zināt. Lūk, šo noteikumu pilns saraksts:
„(...)
II. Aizliegumi un ierobežojumi Rīgas administratīvajā teritorijā
4. Rīgas administratīvajā teritorijā aizliegts:
4.1. Trokšņot, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru, un troksnim nav pastāvīgs raksturs. Par pastāvīga trokšņa radīšanu ar savu darbību vai bezdarbību, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa normatīvus vai robežlielumus, vainīgā persona saucama pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.
Par šo prasību neievērošanu, ja pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst. 7.00 līdz plkst. 23.00, uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 100 latiem, bet juridiskajām personām līdz 500 latiem. Ja pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00, fiziskajām personām uzliek naudas sodu no 20 latiem līdz 150 latiem, bet juridiskajām personām no 200 latiem līdz 600 latiem. Ja šāds pārkāpums ir izdarīts atkārtoti gada laikā no lēmuma par soda uzlikšanu pieņemšanas dienas, neatkarīgi no pārkāpuma izdarīšanas laika fiziskajām personām uzliek naudas sodu no 100 līdz 250 latiem, bet juridiskajām personām no 500 līdz 1000 latiem.
4.2. Izmantot pirotehniskos izstrādājumus laikā no plkst. 23.00 līdz 7.00, ja tas nav saskaņots ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru, izņemot valsts noteiktajās svētku dienās. Sodu par pārkāpumu nosaka tiesa.
6. Publiskās vietās aizliegts:
(...)
6.5. Profilaktiski apkopt mehānisko transportlīdzekli (eļļas vai citu dzinēja šķidrumu maiņa, motora mazgāšana u.tml.) un mazgāt to ārpus speciāli šim nolūkam paredzētām vietām. Sods par pārkāpumu līdz 50 latiem.
6.6. Spļaut, izmest atkritumus, nokārtot dabiskās vajadzības tam neparedzētās vietās. Sods par pārkāpumu līdz 50 latiem.
6.7. Ar uzrakstiem, zīmējumiem vai citādā veidā bojāt dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, saimnieciskās celtnes, žogus, citas būves un arhitektoniskos elementus. Sods par pārkāpumu līdz 100 latiem.
6.8. Laikā no plkst. 7.00 līdz 23.00 vest pastaigā suni bez pavadas Rīgas pilsētas apstādījumos, izņemot speciāli šim nolūkam ierīkotas un norobežotas teritorijas. Sodu par pārkāpumu nosaka tiesa.
6.9. Vest suni pastaigā bērniem paredzētās rotaļu un izklaides vietās un sporta laukumos. Sodu par pārkāpumu nosaka tiesa”.
Kontrolēt saistošo noteikumu izpildi un sastādīt administratīvos protokolus ir tiesīgi Rīgas priekšpilsētu un rajonu izpilddirekciju administratīvo inspekciju inspektori un pašvaldības policisti.
Interesanta detaļa: 40% no soda naudas par noteikumu neievērošanu pārskaita iestādei, kuras darbinieks ir fiksējis administratīvo pārkāpumu. 60% no iekasētās soda naudas ir Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta ieņēmumi.