Rīgu piemeklējusi jauna nelaime: nezināmi ļaundari uzlauž liftu mašīntelpas un zog detaļas. Viena tāda vizīte mājai var ļoti dārgi izmaksāt, jo lifta atjaunošana maksā no 150 līdz 6000 latu.
Aiz atslēgas
Kravas lifts mājā Kaņieru ielā 12 apstājās pirms daudziem mēnešiem. Namu pārvalde iedzīvotājiem bez aplinkiem paziņoja: vandāļi liftu pilnībā izpostījuši, nepieciešams atjaunot kabīni un mehānismus, saskaņā ar tāmi tas mājai izmaksās 6000 latu.
Kamēr nedarbojās tikai kravas lifts, cilvēki padevīgi vāca naudu remontam un klusēja. Bet pavisam nesen ļaundari uzlauza arī pasažieru lifta telpu, un arī tas vairs nedarbojas.
– Ir ļoti nepatīkami, – atzīst mājas iemītnieki. – Uz divpadsmito stāvu kājām tik viegli vis nevar uzkāpt, īpaši gados vecāki cilvēki.
Jā, pensionāriem tas sagādā grūtus brīžus.
– Zagļi mūs ieslodzījuši dzīvokļos kā cietumā, – viņi saka.
Visvairāk dzīvokļu īpašniekiem raizes dara tas, ka 6000 latiem par kravas lifta remontu nāksies pievienot tādu pašu summu par pasažieru lifta atjaunošanu. Tādi izdevumi viņiem gluži vienkārši nav pa kabatai.
Pārvaldnieks: „Zaudējumi – 100–150 latu ik reizi”
– Tā ir taisnība, pēdējās nedēļās zagļi radījuši mūsu daudzstāvu mājām nopietnus zaudējumus, – saka Rīgas pašvaldības vienotās namu pārvaldes iecirkņa Daugava vadītājs Vjačeslavs Troškovs. – Viņi ne no kā nebaidās un rīkojas bezkaunīgi: ap pulksten diviem naktī uzlauž liftu mašīntelpas, kas atrodas namu bēniņos, un aiznes visu, kam ir kāda vērtība.
Pēc pārvaldnieka teiktā, mašīntelpām jau sen ieliktas metāla durvis, ko drošības labad vēl aizsargā režģi, taču krāsainā metāla zagļiem tas nav šķērslis. Pat tad, ja iecirkņa darbinieki aizsargrežģus aizmetina (!), noziedznieki pamanās iekļūt telpā.
– Šie cilvēki ņem tikai noteiktas detaļas, parasti liftu bremžu spoles, kas satur vērtīgus metālus, – stāsta Troškovs. – Ik reizi mājai tiek nodarīti 100–150 latu lieli zaudējumi. Ja iekārta noņemta divās vai vairāk kāpņu telpās, atjaunošanas izmaksas attiecīgi palielinās.
Iecirkņa vadība uzskata, ka tā turpināties nedrīkst, un grasās tuvākajā laikā runāt ar SIA Rīgas namu pārvaldnieks priekšniecību par signalizācijas ierīkošanu daudzstāvu namu liftu mašīntelpās. Tā kā šādi darbi 2012. gada tāmē nav paredzēti, nāksies pieņemt ārpuskārtas lēmumu.
– Līdz šim mēs iztikām bez signalizācijas, jo tas ir dārgs prieks, – ir spiests atzīt Troškovs. – Viena ietaise maksā 100–150 latu, tam vēl jāpievieno ikmēneša abonentmaksa.
No otras puses, ja ar apsardzes firmu palīdzību izdotos notvert vienu divas zagļu bandas, iespējams, ka noziedzīgās darbības izbeigtos.
Bet tikmēr, kamēr lēmums nav pieņemts, namu pārvaldnieki iedzīvotājus var mierināt tikai ar to, ka bez bremžu spolēm palikušie lifti atkal tiek iedarbināti triju dienu laikā pēc apzagšanas.
Fakti
■ Apsardzes firmas apkalpei notikuma vietā jāierodas piecu līdz septiņu minūšu laikā pēc signāla saņemšanas. Ļaundari tik ātri nevar noņemt bremžu spoles, tātad būs spiesti bēgt vai arī tiks aizturēti.
■ Signalizācijas ierīkošana vienā telpā maksā no 100 līdz 150 latiem. Ikmēneša abonentmaksa – 10–15 lati. Rēķiniet paši, kas izdevīgāk!
Zagļu cirkulācija dabā
Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes pārstāvis Toms Sadovskis apstiprināja, ka pēdējās nedēļās uzbrukumi liftiem galvaspilsētā kļuvuši biežāki.
– Šī problēma nekad nav zaudējusi aktualitāti, bet šobrīd, šķiet, ir vērojami jauni uzplūdi.
Šai sakarā interesantu versiju kādā no laikrakstiem paudis Valsts policijas Rīgas Teikas iecirkņa priekšnieks Pauls Krūmiņš. Pieredzējušais policists uzskata, ka zādzību epidēmija saistīta ar to, ka... no ieslodzījuma brīvībā tikusi zagļu grupa.
– Pēdējos divos gados aizturētas vairākas bandas, kas nodarbojās ar tamlīdzīgām zādzībām, – saka Krūmiņš. – Tagad šie cilvēki sodu izcietuši, un noziegumi atsākušies.
Riska zona: nomaļās mājas
Kompānijas Kone lifti pārstāvis Aleksandrs Eglītis apstiprina satraucošās baumas:
– Mums zināms, ka citu kompāniju klientiem šopavasar nozagts liels skaits bremžu spoļu. Liftu apzadzējiem tas ir pats gardākais kumoss.
Kompānija Kone lifti ir cietusi mazāk nekā konkurenti. Brīdī, kad sarunājāmies ar Aleksandru, nedarbojās tikai trīs kompānijas aprūpē esoši lifti.
– Vai tas nozīmē, ka jūsu lifti tiek labāk apsargāti?
– Nē, zādzību nelielais skaits nav mūsu nopelns. Daudzstāvu mājas nav deleģējušas mums iekārtu apsardzes funkciju. Viss atkarīgs no tā, kā mājas īpašnieks pret zagļiem nodrošinājis pieejas mašīntelpām. Risinājums katrā atsevišķā gadījumā var būt individuāls, jo dažās mājās zagļi iekļūst caur jumtu, dažās pa neaizslēgtām durvīm vai caur bēniņiem.
– Vai dzelzs durvis var pasargāt no zagļiem?
– Durvis, režģi un signalizācija. Ja mājas īpašnieks ir parūpējies par šādu komplektu, lifts būs drošībā. Bet ir vēl tāds faktors kā mājas atrašanās vieta. Piemēram, visas trīs mūsu daudzstāvu mājas, kam zudumā gājušas ierīces, atrodas TEC-2 rajona pašā nomalē.
Viss valsts ziņā...
Nobeigumā Aleksandrs pasūkstījās par to, ka zagļi vērtīgās iekārtas nodod nelegālos metāla uzpirkšanas punktos, kur dažkārt saņem pat tūkstoš reižu mazāk, nekā patiesībā detaļas maksā.
– Pareizākais veids, kā cīnīties pret noziedzniekiem, būtu metāla uzpirkšanu pārņemt stingrā valsts kontrolē, – uzskata speciālists.
Pagājušajā gadā pieņemti Ministru kabineta noteikumi, saskaņā ar tiem uzpircēji drīkst pieņemt tikai sadzīves metāllūžņus (katlus, vannas un tamlīdzīgas lietas). Norēķini ar klientiem uzpircējiem jāveic tikai bezskaidras naudas veidā, veicot pārskaitījumu uz klienta bankas kontu. Tam vajadzētu liegt šādus darījumus klaidoņiem, kam nav bankas konta.
Diemžēl tas, ka daudzus metāllūžņu uzpirkšanas kantorus ik dienas ielenc apšaubāma izskata ļautiņi, liecina, ka noteikumi nedarbojas.
Eksperti iesaka signalizāciju
Kamēr valsts nav pastiprinājusi metāla uzpircēju kontroli, daudzdzīvokļu māju iemītnieki no zagļiem var glābties tikai pašu spēkiem. Policija iesaka raudzīties, kas notiek mājā, reaģēt uz aizdomīgiem trokšņiem un nebaidīties par svešinieku parādīšanos kāpņu telpā ziņot pa tālruni 112.
Savukārt neatkarīgie eksperti uzskata, ka pats drošākais lifta aizsargāšanas veids tomēr ir signalizācijas ierīkošana bēniņos.
– Mūsu ieteikums ir vienkāršs, – saka kompānijas Koblenz drošība pārstāvis Jurijs Balonuškovs, – liftu telpas jāpieslēdz apsardzes firmas pultij. Ja problēma ir acīm redzama, tad kāpēc gaidīt? Pirms pāris dienām manis paša vecāki, kas dzīvo Maskavas ielā, zagļu dēļ palika bez lifta.
Tātad liftu apzagšanas epidēmija Rīgā turpinās.
Interesanti
Uz parastās lifta pogas virsmas ir gandrīz 40 reižu vairāk mikrobu nekā uz sabiedriskās tualetes sēdekļa.
Pētījums, ko vadīja doktors Nikolass Mūns no kompānijas Microban Europe, pildot zinātnisko darbu Arizonas universitātei Amerikas Savienotajās Valstīs, tika veikts viesnīcās, restorānos, bankās, birojos un lidostās. Zinātnieki uz lifta pogas viena kvadrātcentimetra atrada kolonijas veidojošo baktēriju 313 vienības.
Pēc ekspertu teiktā, uz liftu pogām mītošo baktēriju vidū var būt E.coli un citas, kas izraisa pārtikas saindēšanos. Tāpēc ik reizi pēc lifta lietošanas ieteicams rokas mazgāt ar ziepēm vai norīvēt ar spirta salveti.