„Saprotu, ka uzdodu retorisku jautājumu, tomēr nevaru klusēt! Dzīvoju Rīgā, Melnsila ielā. Pagājušajā mēnesī pienāca laiks verificēt manus ūdens patēriņa skaitītājus. Nebiju vēl lāgā attapies, kad savā pasta kastītē jau atradu vairākas reklāmas lapiņas no firmām, kuras nodarbojas ar ūdens skaitītāju nomaiņu.
Par lapiņām nopriecājos un paņēmu tās, lai brīvā brīdī izpētītu dažādu firmu piedāvājumus. Bet tad santehnikas firmu pārstāvji sāka zvanīt man uz mājām! Biju šokā! Kur un kā viņi uzzinājuši, ka man laiks mainīt ūdens mērītājus? Kā viņi dabūjuši manu telefona numuru?
Man ir tikai viena atbilde: informāciju par verifikāciju izplatījusi namu pārvalde. Vēlos publiski lūgt pārvaldnieku turpmāk vairs tā nedarīt. Cilvēks, kas nodevis manu tālruņa numuru nez kādām firmām, noteikti ir pārkāpis Fiziskas personas datu aizsardzības likumu!” Gunārs
Aptaujājām galvaspilsētas namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmumu pārstāvjus. Viņi visi kā viens noliedza sadarbību ar konkrētām verifikācijas firmām. Kāds pārvaldnieks, kas vēlējās palikt anonīms, atzina, ka, pat ja gribētu, nevarētu nodot santehniķiem iedzīvotāju personiskos datus:
– Mūsu datu bāzē ir ziņas par ūdens mērītāju verifikācijas termiņiem, bet dzīvokļu īpašnieku personiskos tālruņa numurus mēs neturam!
Tas pats speciālists izteica pieņēmumu, ka ziņas par skaitītāju nomaiņas termiņiem ieinteresētās personas iegūst interneta portālā www.raditaji.lv, kura īpašnieki aktīvi aicināja iedzīvotājus caur šo portālu sūtīt skaitītāju rādījumus.
Pastāv arī iespēja, ka uzņēmumi, kas nodarbojas ar skaitītāju nomaiņu, ir izveidojuši paši savas datu bāzes: tie reģistrē klientu zvanus, fiksē skaitītāja verifikācijas termiņu un, kad tas ir pienācis, piedāvā cilvēkam savus pakalpojumus. Šīs datu bāzes var eksistēt vairākos variantos: ja kāds darbinieks pāriet uz citu firmu vai dibina savu, viņš cenšas vērtīgo informāciju paņemt līdzi.