Mūsu lasītāja Enrika A. jau vairākus gadus mēģina rast kopēju valodu ar uzņēmumu Latvijas gāze. Nelaime tā, ka viņa nesaņem gāzi, ciešot cita cilvēka parādu dēļ.
Darvas karote medus mucā
Varētu domāt, ka tā ir vienkārši nejēdzīgu apstākļu sagadīšanās, bet patiesībā līdzīgā situācijā var nokļūt jebkurš cilvēks, nopērkot, apmainot vai saņemot no pašvaldības dzīvokli, kurā iepriekš mitinājusies cita ģimene.
– 2008. gadā Rīgas dome man piešķīra dzīvokli Līksnas ielās, – stāsta Enrika, kura ļoti sāpīgi pārdzīvo radušos situāciju. – Protams, ļoti nopriecājos, ka pienākusi mana rinda, un nekavējoties pārcēlos uz jauno mājokli.
Nepatikšanas ar gāzi Enrikai sākās burtiski dažas dienas pēc pārcelšanās. Viņa saņēma paziņojumu, ka iepriekšējais pašvaldības dzīvokļa iemītnieks palicis parādā par gāzi. Viņš bija vecs, slimīgs cilvēks un mūsu aprakstītajā laikā jau atdusējās vienā no Rīgas kapsētām.
– Skaidrs, ka formāli Latvijas gāzei nebija no kā prasīt naudu, – nopūšas sieviete, – parādnieks taču jau bija aizsaulē.
Tomēr uzņēmums pat nedomāja norakstīt pašvaldības dzīvokļa parādu. Ēnrikai bez aplinkiem tika paziņots, ka gāzi turpmāk būs iespējams saņemt tikai tad, kad būs samaksāts parāds.
Pagaidu risinājums
Divas nedēļas pēc sievietes iemitināšanās ilgi gaidītajā pašvaldības dzīvoklī pie viņas ieradās Latvijas gāzes darbinieki, noņēma gāzes skaitītāju un noslēdza zilā kurināmā padevi.
Enrika uzreiz lika nelūgtajiem viesiem saprast, ka pat negrasās maksāt par svešiem grēkiem. Savukārt Latvijas gāzes pārstāvji skaidri un gaiši paziņoja: kamēr dzīvoklim būs parāds, gāzes padeve netiks atjaunota.
– Ar to mūsu saruna beidzās, jo es virtuvē uzstādīju elektrisko plīti, – stāsta sieviete.
Tobrīd elektriskā plīts bija labs risinājums, bet pagājušā gada beigās kļuva zināms, ka Latvenergo pakalpojumu cena pieaugs, un Enrika saprata, ka iekļuvusi dubultslazdā. Tagad viņa bija izvēles priekšā – vai nu samaksāt svešo rēķinu, vai arī ievērojami pārmaksāt par elektrību.
Ultimāts
Visu cieņu sievietei – viņa izvēlējās trešo variantu un nolēma cīnīties par savu taisnību:
– Tā kā uzskatu, ka prasība samaksāt dzīvokļa iepriekšējā saimnieka parādu pārkāpj manas tiesības, sāku saraksti ar Latvijas gāzi. Diemžēl uzņēmums nebija gatavs dialogam. Sākotnēji uz visām manām vēstulēm un telefona zvaniem atbilde bija prasība sagādāt dažādas izziņas, bet pēc tam strikti tika paziņots: kamēr nebūs samaksāts parāds, nebūs arī gāzes.
Apjukumā sieviete vērsās mūsu redakcijā, jo ticēja, ka žurnālists no monopoluzņēmuma varētu saņemt pilnīgāku skaidrojumu nekā parasts iedzīvotājs.
Tā arī bija – Latvijas gāzes pārstāve Sandra Ādamsone laipni komentēja situāciju.
– Vispirmām kārtām gribu norādīt, – viņa sacīja, – ka Latvijas gāze nekad nav pieprasījusi, lai Enrika A. maksātu par gāzi, kuru nav lietojusi.
No sacītā it kā izriet, ka uzņēmums ir gatavs mierizlīgumam. Diemžēl priecāties būtu pāragri.
Līgumā pakalpojums ir, īstenībā nav
Pēc uzņēmuma datiem, gāzes padeve Enrikas dzīvoklim atslēgta 2008. gada 18. aprīlī. Tad mūsu lasītāja jau vairākas dienas bija nodzīvojusi Līksnas ielas mājā. Skaidrs, ka tik īsā laikā viņa nekādi nevarēja nosvilināt gāzi par 136 latiem, bet ne jau par to ir runa.
– Aktu par gāzes piegādes pārtraukšanu parakstīja pati Enrika, – saka Sandra Ādamsone. – Tai pašā 2008. gadā viņa rakstiski informēja mūs, ka turpmāk gāzes plīti nelietos un tāpēc jaunu līgumu par gāzes piegādi ar mūsu uzņēmumu neslēgs. Taču jau 2010. gadā viņa lūdza atjaunot gāzes padevi dzīvoklī.
Gāzes uzņēmuma skatījumā viss ir ļoti vienkārši, tāpēc Enrike saņēma atteikumu: „Ņemot vērā faktu, ka par dzīvoklim agrāk piegādāto gāzi joprojām nav saņemta maksa, Latvijas gāzei nav likumiska pienākuma atjaunot pakalpojumu.”
Uzņēmums stingri turas pie šāda principa un viedokli mainīt negrasās. Bet mums jau nu ir skaidrs, ka pašvaldības dzīvokļa iemītniece ir nostādīta absurdā situācijā.
– Pašvaldība man piešķīra dzīvokli ar gāzi, – uzstāj Enrika,– īres līgumā šis pakalpojums ir ierakstīts, bet patiesībā man liegts to izmantot. Mani aplinkus mudina samaksāt par cita cilvēka izmantotu pakalpojumu. Piedevām es esamu tikai dzīvokļa īrniece un nevaru atbildēt par iepriekšējo īrnieku parādiem. Bet tieši mani ir padarījuši par noslēguma posmu šajā ķēdē un jau gadu kā dzenā no kabineta uz kabinetu. Ne reizi ne no viena neesmu dzirdējusi konkrētu padomu, visi tikai skandina: „Parādu nāksies samaksāt!” Bet kas atbildēs par man sagādātajām neērtībām un finansiālajiem zaudējumiem?
Ar parādu labāk nepirkt
Skaidrs, ka Latvijas gāze nepiekāpsies. Sandra Ādamsone teic, ka neviens likums neuzliek uzņēmumam pienākumu piegādāt gāzi dzīvoklim ar parādu:
– Mūsu darbu regulē Enerģētikas likums un likums „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Lai visiem mūsu pakalpojuma saņēmējiem nodrošinātu ekonomiski pamatotu piegādātās gāzes cenu, Latvijas gāzei ir tiesības neatjaunot gāzes padevi parādā palikušam objektam.
Šai kontekstā uzņēmumam ir pilnīgi vienalga, kad radies parāds par pakalpojumu un kas pie tā vainīgs – dzīvokļa tagadējais vai iepriekšējais iemītnieks. Gāzi atslēdz nevis cilvēkam, bet objektam! Iznāk, ka jebkurš no mums var kļūt par īrnieku vai saimnieku dzīvoklim, kam ir parāds par gāzi.
– Jā, – apstiprina Sandra Ādamsone, – tāpēc, iegādājoties dzīvokli, pircējam vajag pārliecināties, vai iepriekšējie iemītnieki ir norēķinājušies par komunālajiem pakalpojumiem.
Gribētos gan pastrīdēties ar Latvijas gāzes pārstāvi. Pērkot dzīvokli, cilvēkam ir iespējams pārbaudīt informāciju par komunālajiem maksājumiem. Ja objekta iepriekšējais īpašnieks par gāzi nav maksājis, no tāda dzīvokļa pirkšanas vienmēr var atteikties.
Bet ko darīt Enrikas gadījumā? Sievietei dzīvokli ir izīrējusi Rīgas dome, un viņai nebija ne tiesību, ne īpašu iespēju pārbaudīt, kādi parādi tam skaitās.
Kā rīkoties īrniekiem?
Izeja tomēr ir.
– Šai gadījumā saskaņā ar likumu „Par dzīvokļa īpašumu” un Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumiem vecais parāds ir jāsamaksā dzīvokļa ĪPAŠNIEKAM, – apliecina uzņēmumā Latvijas gāze.
Dzīvokļa īpašniece ir Rīgas dome. Pašvaldība ir noslēgusi ar Enriku īres līgumu par dzīvokli ar gāzi, tātad tieši domei ir jānodrošina īrniecei šis pakalpojums, samaksājot iepriekšējā iemītnieka iekrāto parādu.
Latvijas gāzes pārstāvji apstiprināja, ka dažkārt dome tiešām tā rīkojoties, bet katrā gadījumā Mājokļu un vides departaments lēmumu pieņem individuāli...
– Iesaku Enrikai vērsties pie dzīvokļa īpašnieces – pašvaldības, lai rastu izeju no situācijas, – saka Sandra Ādamsone.
Bet visiem pārējiem cilvēkiem, kas vēlas mainīt dzīvesvietu un baidās saņemt mantojumā iepriekšējo iedzīvotāju parādus par gāzi, speciālisti iesaka pirms īres vai pirkšanas – pārdošanas līguma slēgšanas piezvanīt uz Latvijas gāzes Klientu apkalpošanas centru un noskaidrot, vai attiecīgajam dzīvojamam objektam nav nesamaksātu rēķinu. Informāciju var saņemt pa tālruni 155.