Godīgiem cilvēkiem pat ļaunākajos murgos nav rādījies, ko ar saviem pavecajiem paziņām izstrādāja rīdziniece Marianna M. Šī dāmiņa, kas apstākļu sagadīšanās pēc iedzīvojusies 12 tūkstošu latu lielā parādā, bez sirdsapziņas pārmetumiem pārdeva dzīvokli, ar ko nodrošināts kredīts. Pircēji Anna un Valdis bija dzīvojuši Mariannai kaimiņos un pilnībā viņai uzticējās. Anna un Valdis pārcēlās uz jauno mājokli, bet pēc pāris mēnešiem nejauši uzzināja, ka kopā ar dzīvokli iegādājušies pamatīgu parādu.
Tagad Valdis par kaimiņienes nekrietno rīcību jau satraucas mazāk nekā sākumā. Viņš pieradis pie domas, ka var gadīties arī tā, ka cilvēks, kuru tu pazīsti ilgus gadus, piepeši tevi nekaunīgi apkrāpj. Droši vien Valdis vislabāk gribētu aizmirst šo šausmīgo notikumu, bet nespēj. Viņš joprojām cer, ka Marianna M. atcerēsies par sirdsapziņu un atdos sirmgalvjiem naudu, ko būtībā tiem nozagusi.
Interesants piedāvājums
Valdis ar savu māsu Annu dzīvoja trīsistabu dzīvoklī Maskavas ielā, bet tad uzķērās uz kaimiņienes piedāvājuma plašo mājokli apmainīt pret mazāku. Marianna M. piedāvāja sirmgalvjiem pārcelties uz viņas divistabu dzīvokli tajā pašā kāpņu telpā un tēlaini aprakstīja, kāds labums Valdim un Annai no tā būs.
Kaimiņus nevajadzēja ilgi pierunāt. Būdami cilvēki gados, viņi labi saprata, ka trīs istabas viņiem diviem ir par daudz, un taupības nolūkā pieņēma piedāvājumu. Iepriecināja arī iespēja kompensācijā par apmaiņu uz mazāku platību saņemt kaut cik naudiņas.
Laiks gatavoties izsolei?
Maiņa notika pēc sarežģītas shēmas. Marianna M. pārdeva kaimiņiem savu divistabu dzīvokli, bet viņu bijušajās trijās istabās ievācās cits cilvēks.
– Marianna nez kāpēc vilcinājās ar darījuma reģistrēšanu zemesgrāmatā, – stāsta Valdis. – Te viņa kaut kur brauca, te bija slima. Reiz pat atskrēja pie manas māsas un lūdza aizdot naudu kārtējam braucienam, kuru it kā nevarot atlikt. Tikai vairākas dienas pēc pirkšanas – pārdošanas līguma noslēgšanas mēs beidzot iesniedzām dokumentus zemesgrāmatā.
Pavecie cilvēki paši ar papīriem nenoņēmās, viņi pilnībā uzticējās Mariannai un māklerim, kuri viņu acu priekšā pačaukstināja dokumentus un paziņoja, ka viss ir kārtībā!
Bet miers nebija ilgs. Jau pēc dažām dienām pie viņu divistabu dzīvokļa durvīm piezvanīja smaidīgas jaunas sievietes.
– Pie kā jūs? – pārsteigti apvaicāja Valdis.
– Ne pie viena! Mums tikai jānofotografē dzīvoklis gadījumam, ja to liks izolē.
Valdis krišus atkrita tuvējā krēslā. Kāda izsole? Kāpēc šīs jaunās sievietes grasās pārdot viņu nesen nopirkto dzīvokli? Par Annu pat nav ko runāt: viņa pavisam sabruka, uzzinot, ka abi ar brāli nopirkuši ar smagām problēmām apgrūtinātu nekustamo īpašumu. Kad brālis un māsa izmisumā nonāca līdz advokātam, tur atklājās visnotaļ nepatīkamā patiesība.
Lieta tika izlemta trijās dienās
Pēc citu mājas iemītnieku teiktā, Mariannai M. arī agrāk nav bijusi īsti laba reputācija. Viņa strādāja slimnīcā, bija iejaukta kaut kādā skandālā un sodīta ar vairāku tūkstošu latu lielu naudas sodu. Beidzies ar to, ka pirms pieciem gadiem viņa no savas paziņas Tatjanas S. aizņēmusies 15 tūkstošus latu, ko „aizmirsusi” atdot.
To visu krāpnieces bijušie kaimiņi uzzināja tikai tagad, kad atklājās, ka pēc Tatjanas S. prasības Mariannas M. dzīvoklim uzlikts arests. Tiesa attiecīgu lēmumu pieņēma 26. novembrī, ieraksts par arestu zemesgrāmatā parādījās 2. decembrī. Un šajā niecīgajā laika sprīdī Marianna M. paspēja dzīvokli pārdot kaimiņiem.
Reģistrējot nekustamo īpašumu, pavecie cilvēki sīkumos neiedziļinājās, jo mākleris bija apgalvojis, ka dzīvoklim nekādu mantisku apgrūtinājumu nav. Tas, ka tādi apgrūtinājumi varētu rasties dažu dienu laikā līdz darījuma reģistrēšanai zemesgrāmatā, Valdim un Annai pat nevarēja ienākt prātā.
Blēdība bija labi pārdomāta?
Acīm redzams juridisks kāzuss. Valdim un viņa māsai nav nekāda sakara ar Mariannas parādu, bet viņi it kā nopirkuši dzīvokli ar apgrūtinājumu. Labi vēl, ka savas tiesības uz īpašumu paspēja reģistrēt, pirms spēkā bija stājies īpašumam uzliktais arests, citādi varēja palikt gan bez jumta virs galvas, gan bez naudas. Bet arestētu dzīvokli Mariannai nebūtu tiesību pārdot.
Nav šaubu, ka ieķīlātā nekustamā īpašuma saimniece zināja, kas viņu sagaida. Nespēdama paziņai atdot 15 tūkstošu latu parādu, viņa pēc dažiem mēnešiem pieredzētu, ka dzīvoklis nonāk „zem āmura”, tāpēc arī nolēma apsteigt notikumus, izmantojot savu paveco kaimiņu neziņu. Iesmērējusi viņiem savu ieķīlāto dzīvokli dažas dienas pirms aresta uzlikšanas, Marianna varēja apmierināti berzēt rokas. Viņa saņēma pilnu maksu par pārdoto divistabu dzīvokli, bet formāli likuma priekšā bija un palika nabadzīga. Tagad viņai pat nebija ko atņemt, lai nodrošinātu lielā parāda atmaksu Tatjanai S. Un kāpēc gan lai tiesa īpaši saspringtu? Nopērkot dzīvokli ar apgrūtinājumu, Valdis un Anna automātiski bija kļuvuši par līdzatbildētājiem parāda lietā. Tieši viņi tagad būs jāizliek no dzīvokļa, ja Marianna M. laikus neatdos parādu Tatjanai S.
Tiesas nogurdinājušas
Tāda, lūk, bēdīga perspektīva pavērās brālim un māsai, kuri nupat tikai bija paspējuši nosvinēt jurģus. Vēl pēc pāris nedēļām viņi saņēma pirmo tiesas pavēsti. Kā jau bija gaidāms, Tatjana S. pieprasīja, lai Marianna atdod 15 tūkstošus latu. Annu uzaicināja uz tiesu kā līdzatbildētāju.
Pavecajai sievietei staigāšana pa tiesas sēžu zālēm, dokumentu vākšana un konsultēšanās pie juristiem prasīja ne mazums spēka un nervu. Tiesa te atzina, ka Anna ar savu dzīvokli atbild par bijušās īpašnieces parādu, te lēma, ka ar parādu viņai nav nekāda sakara. Beidzot Augstākās tiesas Senāts nosūtīja lietu atpakaļ Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai kārtējai pārskatīšanai.
– Mēs neizturējām, – negribīgi atzīstas Valdis, – tā vietā, lai tiesātos, devāmies uz kredītiestādi un aizņēmāmies tos nelaimīgos 15 tūkstošus latu, lai Mariannas vietā norēķinātos ar kreditori.
Verdzībā sveša parāda dēļ
Valdis un Anna labi apzinājās, ka tādējādi kļūst par naudu aizdevušās firmas vergiem un nāksies maksāt procentus, taču viņus atkal pievīla godaprāts. Viņi noticēja Mariannai M., kura dedzīgi zvērēja, ka visdrīzākajā laikā atdos viņiem visu parāda summu un atlīdzinās pārējos ar kredītu saistītos izdevumus.
– Parādzīmē bija ierakstīts, ka Marianna apņemas ar mums norēķināties līdz 2011. gada 1. janvārim, – saka Valdis, – bet patiesībā vairāku gadu laikā viņa mums ir atdevusi 500–600 latu.
Šajā laikā parāds kopā ar procentiem ir izaudzis līdz 22 tūkstošiem latu. Zvani uz Mariannas telefonu nelīdz (acīmredzot sievietei sirds galīgi nocietinājusies, gadiem ērti dzīvojot uz sveša rēķina). Nelīdz arī Mariannai uz darba vietu sūtītās vēstules.
– Jā, – apstiprina Valdis, – mēs uzzinājām, ka bijusī kaimiņiene strādā lielā uzņēmumā un saņem pieklājīgu algu. Tā bija pēdējā lāse mūsu pacietības kausā. Anna uzrakstīja uzņēmuma vadībai: „Jūsu darbiniece ir mums parādā lielu naudu. Te ir parādzīme. Palīdziet piedzīt parādu.” Pēc tam Marianna piezvanīja un žēlabaini mums pārmeta: „Ko jūs esat izdarījuši?! Mani atlaida no darba, kā turpmāk dzīvošu?”
Un atkal uz tiesu
Tas, ka Valdis un Anna teju zaudēs dzīvokli viņas vainas dēļ, Mariannu nemaz nesatrauca. Bet uz to pusi viss gāja: lai saņemtu aizdevumu, Valdis un Anna bija ieķīlājuši dzīvokli, bet kredītiestāžu pašreizējā bardzība mums visiem labi zināma.
– Atliek vien tiesāties ar Mariannu, – atzīst Valdis. – Bet juristi saka, ka mēs labākajā gadījumā varam piedzīt tikai trešo daļu no viņas oficiālās algas. Baidos, ka tādā tempā Marianna nemūžam ar mums nenorēķināsies.
Bet grēks būtu neizmantot pēdējo iespēju, tāpēc Valdis noteikti tiksies ar Mariannu tiesā. Tad arī redzēs, kurš kuru.
Pat sev nevar uzticēties
Juriste Māra Vilciņa šādi komentē krāpniecisko darījumu ar dzīvokli:
– Vai mēs paši sev labojam zobus? Nē! Tad kāpēc paši gribam tikt galā ar juridiski sarežģītiem darījumiem? Uz Mariannas M. āķa uzķērušos cilvēku nelaime ir tā, ka viņi uzreiz nenolīga pieredzējušu advokātu, kurš pārbaudītu visus ar īpašumu saistītos dokumentus.
– Vai tas nav jādara notāram?
– Nē. Tikai advokāts var novērtēt, kādas sekas būs tādam darījumam, kas var iesniegt prasību tiesā pret dzīvokļa jaunajiem īpašniekiem. Lai gan ierakstu par to, ka dzīvoklis ir apgrūtināts ar ķīlu, varēja pamanīt arī pats pircējs. Problēma ir Valda un Annas pieredzes trūkums.
Jurista padoms: pērkot dzīvokli, nežēlojiet 50 latu advokāta pakalpojumiem, citādi varat zaudēt gan nekustamo īpašumu, gan lielu naudu.