Daudzās mūsu redakcijai adresētajās vēstulēs ir runa par cilvēku un dzīvnieku sarežģītajām attiecībām lielā pilsētā. Cilvēki pauž sašutumu, reizēm smejas caur asarām, bet ik reizes vaicā: ko darīt?
Vispirms par personisko
Zem maniem logiem dzīvo kaķi. Sākumā bija daži, bet tad, kā jau kaķiem pienākas, tie sāka vairoties. Tagad saulītē pie mājas pastāvīgi sildās pusotra desmita visdažādāko krāsu murrātāju. Kaķi skraida pa pagalmu, kārto darīšanas pie ieejas durvīm, rīko koncertus, diedelē ēdienu, kad ļaudis nes mājās produktus no tuvējā lielveikala.
Zinu, ka var sūdzēties pārvaldniekam, bet baidos, ka tad pēc mūsu kaķiem atbrauks drūmi vīri no klaiņojošo dzīvnieku patversmes un sarīkos tvarstīšanu, traumējot jaunāka gadagājuma aculiecinieku psihi.
Daļa iedzīvotāju skaļi nopels rīkļurāvējus, daļa uzteiks „guļamrajona sanitārus”. Es pagaidām vēl neesmu izlēmis, kurai daļai pieslieties, jo principā esmu pret kaķiem labvēlīgi noskaņots, tikai uzskatu, ka dzīvniekiem un cilvēkiem jāsadzīvo civilizēti, neradot cits citam liekas rūpes un raizes. Vai jūs zināt, kā to panākt?
Tā nevar dzīvot
Mūsu lasītāju vēstulēs visvairāk ir sūdzību par suņiem.
Lūk, vēstījums no Imantas:
„Dzīvoklī virs mums katru vakaru gaudo suns. Tas, protams, traucē gulēt. Žēl sevis, bet žēl arī suņa! Tāpat vien taču tas negaudos?!”
Gobas ielas nama iedzīvotāji raksta:
„Kaimiņi dzīvoklī tur daudz suņu. Ieejot kāpņu telpā, degunā sitas suņu smaka un puvuma smārds.”
Cilvēki ir sašutuši arī par suņu ekskrementiem ielās. Jānis no Ūnijas ielas raksta:
„Sniegam kūstot, ārā izlīda tonnām suņu mēslu. Kāpēc mikrorajonu iedzīvotājiem jāgaida, kamēr šie ziemas uzkrājumi atmiekšķēsies un iesūksies zemē, lai to vietā parādītos zaļa zāle un dzeltenas pienenes?”
Rīgā aktuāla ir arī putnu problēma.
„Augšējā stāva kaimiņiene katru dienu met pa logu baložiem putraimus,” mums raksta no Maskavas ielas. „Putni ķer barību lidojumā, daļu uzknābā no palodzes. Mūsu logi, zeme pie mājas, mašīnas – viss ir putnu noķēzīts. No balkona nomesta maize pievilina žurkas. Dzīvojam kā samazgu bedrē! Miera nav ne tikai cilvēkiem, redzēdams briesmīgos radījumus, arī mūsu kaķis jūk vai prātā. Baidāmies, ka vasarā tas var izlēkt pa logu (jau nesen centās pamedīt no balkona, tik tikko noķērām). Sarunas ar kaimiņieni neko nedod. Viņai jau pāri astoņdesmit, ar saprašanu tā vājāk. Ko darīt?”
Riņķa deja
Ko Rīgas dome ir darījusi, lai pilsētā atrisinātu suņu ekskrementu problēmu? Pirmā pacīnīties pret šo parādību 2010. gadā pamēģināja namu pārvalde Kurzemes namu apsaimniekotājs, novietojot Pārdaugavā 18 speciālas urnas. Diemžēl visi konteineri drīz vien bija sabojāti, pie tiem piestiprinātie maisiņi ekskrementu savākšanai aiznesti.
Tomēr pašvaldība uzstādīja jaunas urnas suņu mēslu savākšanai Ziedoņdārza un Uzvaras parka rajonos. Rīgā ir arī labiekārtota vieta civilizētām pastaigām ar suņiem Eksporta ielā, tiesa gan, suņu saimnieki ar saviem mīluļiem tur reti iegriežas. Citos Rīgas rajonos uzstādīt speciālas „suņu urnas” nav plānots, mums pavēstīja pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča birojā.
Citādi ir ar kaķiem. Iedzīvotāji bieži žēlojas, ka līdzcietīgās večiņas, kas baro kaķus, nedzirdot apkārtējo ļaužu lūgumus ievērot tīrību un kārtību. Tādā gadījumā ar sūdzību jāvēršas namu pārvaldē vai rajona izpilddirekcijas administratīvajā inspekcijā. Pašvaldības policija, ieradusies norādītajā vietā, sastādīs administratīvo protokolu par kārtības neievērošanu pagalmā, un vainīgajam, ja to izdosies izskaitļot vai notvert pie rokas, tiks izrakstīts naudas sods.
Rīgas pašvaldības policijā man ieteica iegriezties Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), kura inspektori kontrolējot dzīvnieku turēšanas noteikumu ievērošanu. Bet izrādījās, ka PVD atbild tikai par mājas (istabas) dzīvnieku turēšanu. Par kārtību ielās jārūpējas pašvaldībai.
– Atbilstoši likumam pilsētas pagalmos var atrasties kaķu kolonijas, bet tikai ar nosacījumu, ka dzīvnieki ir sterilizēti vai kastrēti un ka lielākā daļa tuvējo māju iemītnieku neiebilst pret to klātbūtni, – pastāstīja vecākā veterinārā inspektore Iveta Kocēna. – Pašvaldībai ir šādu dzīvnieku sterilizācijas un kastrācijas programma. Pēc procedūras kaķus palaiž brīvībā. Rīga katru gadu piešķir naudu operācijām, bet tā ātri vien izsīkst. Pēc visai aptuveniem aprēķiniem galvaspilsētā mājo aptuveni 200 tūkstošu kaķu, bet kaķenes sterilizācija izmaksā 10–20 latu. Pilsēta šim nolūkam atvēl 20–30 tūkstošus latu gadā. Bet sterilizācijas programma neko nedos, ka dzīvnieku barošanas vietas netiek uzturētas kārtībā.
Šai lietā, atkārtosim, iedzīvotājiem var palīdzēt vai nu izpilddirekcijas inspektors, vai pašvaldības policists, kas sodīs nevīžīgos dzīvnieku mīļotājus.
Par visu samaksāts?
Rīgas domes Vides pārvaldes direktors Askolds Kļaviņš uzskata, ka situācija ar klaiņojošajiem dzīvniekiem galvaspilsētā nav viennozīmīgi vērtējama.
– Pastāv suņu turēšanas noteikumi, pilsēta piešķir naudu kaķu sterilizācijai. Bet nav nekādas skaidrības, ko darīt ar putniem, kurus baro nevīžīgi cilvēki. Līdz tāda veida jautājumu tiesiskai noregulēšanai mēs vēl neesam tikuši.
Ko darīt iedzīvotājiem, kuriem netīk netīrība pagalmā un zem logiem? Viņiem atliek tikai cerēt uz namu pārvaldi, saka Askolds Kļaviņš, jo tīrs ir nevis tur, kur nemēslo, bet tur, kur tīra un kopj.
– Daļa no iedzīvotāju naudas, ko namu pārvalde saņem par apsaimniekošanu, tiek novirzīta teritorijas kopšanai. Labs pārvaldnieks panāks, lai pie mājas nebūtu antisanitāru apstākļu. Tas ir viņa darba kvalitātes jautājums. Pārējās problēmas šobrīd var atrisināt tikai kaimiņu dialogs.
Vajag vienoties
Pajautājām Askoldam Kļaviņam, ko darīt daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem, kam nervus bendē kaimiņu suns, kas naktī kauc tā, it kā būtu pamests mājās viens.
– Smags gadījums, – piekrita Rīgas domes Vides departamenta direktors. – Tādas sūdzības nav retums, taču pagaidām neviens nespēj šo problēmu atrisināt. Ja kaimiņiem ir normālas attiecības, var mēģināt situāciju noregulēt miera ceļā. Līdz policijai lieta nonāks tikai tādā gadījumā, ja izdosies pierādīt nežēlīgu izturēšanos pret dzīvnieku. Bet to ir grūti izdarīt, īpaši jau, ja dzīvnieks izskatās kopts un dzīvo zem jumta.
Bet, tiklīdz rodas aizdomas, ka dzīvnieks dienām ir viens pats ieslēgts dzīvoklī bez barības un ūdens, vajadzētu zvanīt pašvaldības policijai un Pārtikas un veterinārajam dienestam. Turpat ieteicams vērsties, ja kaimiņu dzīvoklī savairojies pārāk daudz dzīvnieku.
Nesen PVD saņēma informāciju par kāda Rīgas dzīvokļa saimniekiem, kas mājās turēja 41 suni. Par lielo saimi sūdzējās kaimiņi, kam bija apnikusi nemitīgā riešana, rūkšana un smaka kāpņu telpā. Atņemt saimniekiem „liekos” dzīvniekus ir ļoti sarežģīti, tam vajadzīgs prokurora vai tiesas lēmums. Minētajā gadījumā PVD izdevās mierīgu sarunu ceļā izņemt no dzīvokļa trešo daļu četrkājaino, tie tika nosūtīti uz veterināro klīniku un tālāk uz pilsētas dzīvnieku patversmi, kur apsolīja viņiem atrast jaunus saimniekus. Kā redzams, reizēm izeju no šķietami bezcerīgas situācijas tomēr var rast.
Bet vispār Askolds Kļaviņš aicina rīdziniekus būt iecietīgiem un saprotošiem.
– Jūs sakāt, ka iedzīvotāji sūdzas par vecajiem cilvēkiem, kas pagalmā baro dzīvniekus. Bet tādi cilvēki pilsētā ir vajadzīgi. Kaķi viņus pazīst un klausa. Tādiem speciem ir vieglāk noķert slimu dzīvnieku, viņi var palīdzēt veterināriem sterilizēt koloniju un uzraudzīt to.
Likums atpūšas
Kopumā likumi netiek līdzi reālajai dzīvei. Tāpēc arī rodas tik daudz jautājumu par dzīvnieku turēšanu, barošanu un glābšanu pilsētā.
– Mums nākas iztikt ar deviņdesmito gadu vidus nostādnēm, – atzīst Askolds Kļaviņš. – Daudzas problēmas atrisināsies dienā, kad spēkā stāsies prasība par mājdzīvnieku reģistrāciju vienotā datu bāzē. Ceru, ka tāda bāze tiks radīta jau šogad. Nākamais solis būtu reģistrācijas čipu obligāta ievietošana suņiem. Tas atvieglos dzīvnieku kontroli, saimnieku meklēšanu, speciālo nodevu iekasēšanu par mājas mīluļiem. Vai tas atrisinās suņu ekskrementu problēmu parkos un ielās? Jā. Pašvaldības policisti būs apgādāti ar skeneriem un varēs tieši „nozieguma” vietā no čipa nolasīt informāciju par suņa saimnieku.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā uzskata, ka tāda kontrole mudinās suņu saimniekus būt akurātākiem. Bet pagaidām pašvaldības policija pārkāpējus tvarsta bez skeneriem. Šovasar naudas sodu par to, ka uz ielas nav satīrījuši aiz saviem mīluļiem, izpelnījušies jau pusotra simta rīdzinieku.