Daži likumi Latvijā tomēr ir izdomāti cilvēku labā. Ņemsim kaut daudz iztirzātos Ministru kabineta noteikumus Nr. 1014: tie uzliek namu pārvaldei par pienākumu laikus pavēstīt iedzīvotājiem, cik liela būs maksa par apsaimniekošanu nākamajā gadā. Tiesa gan, daudzi nemaz nezina, ka viņiem ir tiesības ar šo tāmi iepazīties un, galvenais, iesaistīties diskusijā ar pārvaldnieku par mājas apsaimniekošanas tarifu.
Pirmie kucēni...
Ņemsim par piemēru vienu no Rīgas namu pārvaldēm (ne pašu lielāko, bet arī ne pašu mazāko). Pirmo reizi tāmes projektus iedzīvotājiem tā sagatavoja 2008. gadā, uzreiz pēc tam, kad spēkā bija stājušies attiecīgie MK noteikumi. Diemžēl iedzīvotāji nebija informēti, viņiem nebija ne jausmas par šiem dokumentiem. Tāpēc pirmie mēģinājumi nodot sabiedriskai apspriešanai apsaimniekošanas maksu daudzās pilsētās cieta neveiksmi.
„Mēs tāmes uzdrukājām rēķina otrā pusē, un cilvēki tām nepievērsa nekādu uzmanību,” atceras pārvaldnieks, kas vēlējās palikt anonīms. „Daži nodomāja, ka tā ir reklāma, daži laikam gan izlasīja, bet nekādi nereaģēja.”
2009. gada sākumā iedzīvotāji saņēma rēķinus un konstatēja, ka apsaimniekošanas maksa lielākoties ievērojami mainījusies. Sakarā ar to, ka pārvaldnieks bija ieplānojis mājām vitāli nepieciešamus jumta, cauruļu un citu komunikāciju remonta darbus, bija pieauguši iedzīvotāju ikmēneša atskaitījumi remonta fondā. Dažviet maksa bija palielinājusies pat divkārt!
„Simtiem iedzīvotāju nāca uz mūsu kantori un prasīja paskaidrojumus,” stāsta pārvaldnieks. „Mēs skaidrojām, ka esam brīdinājuši viņus par maksas paaugstināšanu un devuši laiku remonta plānu apspriešanai... Noklausījušies teikto, dzīvokļu īpašnieki pierima un atzina, ka nav bijuši uzmanīgi, tomēr pieprasīja stāvokli kaut kādā veidā labot. Toreiz atteicāmies no lieliem remonta darbiem un atkal samazinājām maksu par apsaimniekošanu”.
Var nepiekāpties?
Bet tagad, 2011. gada priekšvakarā, gan pašvaldības, gan privātie apsaimniekošanas uzņēmumi aicina iedzīvotājus: pievērsiet uzmanību speciāli jūsu mājai sastādītajam nākamās sezonas tāmes projektam!
No 15. oktobra šos projektus iedzīvotāji var saņemt jebkurā viņiem izdevīgā veidā. Daži pārvaldnieki turpina tāmes izplatīt, iemetot tās dzīvokļu pastkastītēs (tad galvenais ir nekļūdīties un vajadzīgo papīru neiemest atkritumu spainī kopā ar reklāmas lapām), daži ievieto uzņēmuma mājas lapā internetā. Bet lielākā daļa pārvaldnieku aicina iedzīvotājus uz saviem kantoriem. Tur jebkuram dzīvokļa īpašniekam tāme jāizsniedz pēc pirmā pieprasījuma.
Vienu mēnesi, tas ir, līdz 15. novembrim, iedzīvotāji var apstrīdēt vai papildināt namu pārvaldes sagatavoto tāmi, pēc tam tā stāsies spēkā. Kas notiek, ja no mājas par tāmi nav saņemti ne protesti, ne priekšlikumi? Tad tā stājas spēkā automātiski. Gadās, ka tikai pēc Jaungada cilvēki attopas un dodas pie pārvaldnieka ar lūgumu samazināt apsaimniekošanas maksu, bet tad namu pārvalde var ietiepties, jo saskaņā ar likumu tai ir visas tiesības pēc 15. novembra vairs nepiekāpties.
Nekautrējieties ieteikt grozījumus
Lai nekļūtu par pārvaldnieka noskaņojuma ķīlniekiem, iedzīvotājiem laikus jāparūpējas par nākamā gada tāmes apstiprināšanu, jo tā viņiem ir reāla iespēja pašiem noteikt, kādus remonta darbus viņi vēlas redzēt savā mājā, kā vēlas par tiem norēķināties un kā iespēju robežās ietaupīt.
Sīkāk par tāmes sastādīšanu nākamajam gadam lūdzām pastāstīt galvaspilsētas lielākās municipālās namu pārvaldes Kurzemes namu apsaimniekotājs (KNA) vecāko ekonomisti Evu Melzobu.
– Mūsu namu pārvaldē visas tāmes ir sagatavotas MK noteikumos Nr. 1014 noteiktajā laikā, – apliecināja Eva Melzoba. – Saskaņā ar šiem noteikumiem pārvaldniekam līdz 15. oktobrim jāinformē iedzīvotāji par mājas apsaimniekošanas maksu nākamajā gadā un jāpaziņo, kur un kā viņi var iepazīties ar apkopoto tāmi šim laika posmam. Mēs sākotnējo informāciju uzdrukājām uz oktobra mēneša komunālo pakalpojumu rēķiniem, publicējām mūsu mājas lapā un laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. No 20. oktobra aicinām visus iedzīvotājus uz namu pārvaldes rajonu filiālēm. Tur viņi varēs saņemt tāmes projektus.
Pēc tāmes saņemšanas JEBKURAS Latvijas namu pārvaldes klientiem ir tiesības 30 dienu laikā iesniegt savus tāmes labojumus.
– Šai nolūkā mājā jāsarīko dzīvokļu īpašnieku kopsapulce un tās lēmumi jāfiksē protokolā, – skaidro KNA vecākā ekonomiste. – Namu pārvaldes pārstāvjiem jāpalīdz noorganizēt kopsapulci. Viņiem arī jāizskaidro iedzīvotājiem nākamā gada plāna nianses.
Mazāk maksā, vairāk riskē...
Apsaimniekošanas uzņēmumu darbinieku pienākums ir arī paskaidrot, no kādām nākamo komunālo rēķinu pozīcijām iedzīvotāji var atteikties. Tādas pozīcijas patiešām ir! Mēs jau stāstījām, kā veidojas apsaimniekošanas maksa. Svarīgākās pozīcijas ir maksa par sanitāro kopšanu, tehnisko apkopi, administratīvie izdevumi un remonta uzkrājumi.
– Pašvaldības namu pārvalžu apsaimniekošanā esošo māju iedzīvotāji var atteikties no mājas sanitārās kopšanas un daļas remonta darbu, – stāsta speciāliste. – Tas dos zināmu ietaupījumu, bet palielinās dzīvokļu īpašnieku atbildību. Minēšu ļoti uzskatāmu piemēru. Iepriekšējā ziema bija barga un ar sniegu bagāta. Atkušņu laikā augšstāvos applūda simtiem dzīvokļu. Pēc likuma mums vajadzēja šādu dzīvokļu īpašniekiem izmaksāt kompensāciju remontam, jo nelaime it kā bija notikusi namu pārvaldes vainas dēļ – tā laikus nesalaboja jumtus. Bet, kad sākām šo lietu pētīt, atklājās, ka daudzos gadījumos iedzīvotājiem bija piedāvāts jumta remonts, taču, apspriežot 2009. un 2010. gada tāmes, viņi no tā bija atteikušies – krīzes laikā šis pakalpojums šķita pārāk dārgs.
Tādu māju iemītniekiem pārvaldnieki kompensāciju neizmaksāja, jo, ar kopsapulces lēmumu atsakoties no jumta remonta, mājas īpašnieki pilnībā uzņemas atbildību par sekām.
Var papildināt ar soliņiem un „kosmētiku”
Ir gadījušās arī gluži pretējas situācijas. Piemēram, kādas mājas iedzīvotāji vēlējās 2010. gada tāmē un remonta darbu plānā iekļaut jumta remontu un plašus siltināšanas darbus, godprātīgie maksātāji visu sezonu ieskaitīja naudu uzkrājumu fondā, bet remontu tā arī nesagaidīja! Kāpēc?
– Vainīgs grūtais laiks, – skaidro namu pārvaldē. – Ja daudzstāvu mājā plānoti remonta darbi 5000 latu vērtībā, bet reāli iemītnieki netiek galā ar komunālajiem maksājumiem un remonta fondā ir iemaksājuši tikai 2000 latu, skaidrs, ka pārvaldnieks darbu nevar izdarīt. Tāpēc iekrātā summa pāries uz nākamo gadu. Remonts tiks veikts, tiklīdz iedzīvotāji būs samaksājuši vismaz 85–90% no tā vērtības.
Kopsapulcē dzīvokļu īpašnieki var ne tikai apspriest iespēju atteikties no kādiem remonta darbiem, bet arī ieteikt savus papildinājumus tāmei. Piemēram, namu pārvalde plāno, ka nākamajā gadā iedzīvotāji pakāpeniski uzkrās līdzekļus cauruļu nomaiņai un siltināšanai, bet dzīvokļu īpašnieki vēlas, lai pie viena tiktu izremontētas kāpņu telpas un uzstādītas jaunas pastkastes. Pārvaldniekam jāaprēķina, kā tādi darbi ietekmēs apsaimniekošanas maksu. Ja maksas kāpums nebūs liels un iedzīvotāji būs ar mieru katru mēnesi nedaudz piemaksāt, lūdzu, būs viņiem gan remonts, gan pastkastes.
– Bet lēmumus par papildu remonta darbiem dzīvokļu īpašnieki var pieņemt tikai kopsapulcē, – precizē Eva Melzoba, – citādi namu pārvaldē sāksies haoss: viens gribēs jaunas ārdurvis, otram durvis nebūs vajadzīgas, bet viņš vēlēsies, lai pagalmā ierīko soliņus. Lai nerastos tamlīdzīgas domstarpības, mājas iedzīvotājiem jānonāk pie kopīga lēmuma. Par tādu tiek uzskatīts jebkurš lēmums, ko atbalsta vairāk nekā 50% dzīvokļu īpašnieku.
Tikai caurredzami manevri!
Nākamā gada tāmes projekts, ko namu pārvaldes piedāvā iedzīvotājiem, ir vispārināts, pēc šā dokumenta nebūs redzams, cik daudz naudas pārvaldnieks iztērēs kancelejas preču iegādei un cik sētnieka algai vai mājas remontam. Bet pēdējā pozīcija gan varētu ieinteresēt aktīvākos dzīvokļu īpašniekus. „Mūsu mājām gadiem krājas nauda dažādiem svarīgiem darbiem, bet rezultāta nav,” viņi žēlojas.
Kā uzzināt, kur konkrēti tiks izlietoti līdzekļi, kas tāmē paredzēti remonta darbiem?
– Namu pārvaldei pēc pirmā pieprasījuma jāuzrāda iedzīvotājiem tuvāko gadu remonta plāns, – atbild KNA vecākā ekonomiste. – Tur dzīvokļu īpašnieki redzēs, kādi konkrēti darbi vajadzīgi mājai un kad tie tiks veikti. Arī plānu var precizēt dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, piemēram, papildinot vai sašaurinot darbu apjomu, pagarinot vai saīsinot remonta uzkrājumu izveides laiku.
Kā redzat, likumdevēji ir darījuši visu iespējamo, lai māju pārvaldnieku darbs kļūtu klientiem caurredzams un saprotams. Mums tikai vajag prasmīgi likt lietā savas tiesības saņemt informāciju, lai neatstātu pārvaldniekiem ne mazāko iespēju veikt slepenus, ar dzīvokļu īpašniekiem nesaskaņotus manevrus.