Vienā no iepriekšējiem numuriem rakstījām par elektrības zagļiem. Rakstījām sīki jo sīki, devām padomus un mācījām cīnīties pret neliešiem. Tikai viena nelaime: tāda cīņa nereti jau pašā sākumā nonāk strupceļā. Par savām nedienām mums pavēstīja Daugavgrīvas ielas 41. nama iedzīvotāji. „Gaisma kāpnēs pie mums nekad nedeg,” viņi iemeta akmeni pārvaldnieka dārziņā, „toties par kopējo spuldzīti nākas maksāt piecus sešus latus mēnesī. Vai par mums ņirgājas, vai?”
Uzreiz jau nemaz nenoticējām rakstītajam. Kur tas redzēts, ka par kopējo apgaismojumu jāmaksā seši lati no dzīvokļa? „Cilvēki ir kļūdījušies,” mēs nolēmām, tomēr katram gadījumam par šo lietu painteresējāmies namu pārvaldē Kurzemes namu apsaimniekotājs. Izrādījās, ka nekādas kļūdas nav.
– Jā, pēc rēķiniem var redzēt, ka komunālā elektrība šīs mājas iemītniekiem maksā ļoti dārgi, – pašķirstījis papīrus, piekrita namu pārvaldes elektrosaimniecības tehniskais vadītājs I. Aploks. – Rēķini ir ļoti lieli!
Izskaidrojums šim fenomenam, pēc Aploka domām, var būt tikai viens: mājā kāds zog elektrību. To dara vienā no piecpadsmit dzīvokļiem mājojošie, bez sirdsapziņas pārmetumiem maksājumus par pašu patērēto elektrību pārliekot uz kaimiņu pleciem.
– Tad kāpēc jūs neko nedarāt? – jautājām dienesta tehniskajam vadītājam. – Milzīgos rēķinus par komunālo elektrību iedzīvotāji taču saņem jau daudzus mēnešus!
Pēc Aploka teiktā, kaut ko namu pārvalde tomēr esot centusies darīt. Vispirms tā... sākusi saraksti ar Latvenergo, aicinot uzņēmumu nomainīt morāli un fiziski novecojušos skaitītājus un noslēgt ar patērētājiem individuālus līgumus. Diemžēl elektroenerģijas piegādātājs esot pieklājīgi paskaidrojis, ka šai nolūkā mājā jāierīko sistēmas pieslēgums valsts elektrotīklam.
Acīmredzot jauns pieslēgums nelielai mājai maksātu pārāk dārgi, tāpēc namu pārvalde beidza strīdēties ar Latvenergo un gāja citu ceļu – Aploka kungs pats personiski devās uz veikalu un nopirka mājai piecpadsmit jaunus skaitītājus.
– Jaunos skaitītājus uzlikām 2008. gada beigās, – apliecinot teikto ar neskaitāmiem papīriem, turpina namu pārvaldes galvenais elektrības speciālists.
Taču tas neko nelīdzēja. Kā iedzīvotāji saņēma nereālus rēķinus, tā turpina saņemt. Un tieši te sākas pats interesantākais. Pavaicājām namu pārvaldes pārstāvim, kāpēc pašvaldības elektriķis nevarētu apciemot māju un atrast nekaunīgo zagli. Mājas un tās komunikāciju uzturēšana taču pilnībā ir uz apsaimniekotāja sirdsapziņas! Par to iedzīvotāji maksā pietiekami lielu naudu.
– Mums, diemžēl, nav vajadzīgo ierīču, lai konstatētu nelikumīgu pieslēgumu, – speciālists rokas vien noplātīja. – Laikam gan pārbaudi var veikt tikai Latvenergo darbinieks par īpašu maksu.
– Kāpēc tad neuzaicinājāt?
– Līdz šim jautājums nelikās tik aktuāls, tagad, protams, vajadzēs izsaukt tādu elektriķi.
Tiesa, Aploka kungs nejauši izpauda, ka tāda pārbaude namu pārvaldei var dārgi maksāt. Toties ir cerība, ka vienreizēja investīcija Latvenergo speciālista apmeklējumā var atmaksāties, ja zagli izdosies atrast.
Nolēmām informāciju precizēt valsts uzņēmumā, un, lūk, ko mums pavēstīja Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis:
– Vispār jau meklēt elektrības zagļus nav mūsu uzdevums. Mēs atbildam par tīkliem līdz skaitītājam. Ja kāds blēdās ar vadiem un kabeļiem ārpus mūsu atbildības zonas, par to jātiek skaidrībā namu pārvaldei.
– Bet ja tai nav vajadzīgo ierīču?
– Neesmu dzirdējis, ka Latvenergo sniegtu šādu palīdzību par maksu. Jā, vajadzīgie aparāti mums ir, bet ar tiem pārbaudām tikai savus tīklus. Ja namu pārvaldei nav vajadzīgo ierīču... Neko darīt, būs jānopērk.
– Un ko darīt iedzīvotājiem?
– Viņiem man ir tikai viena atbilde: jāvēršas policijā, jo elektrības zādzība ne ar ko neatšķiras no jebkuras citas zādzības. Policijai jāmeklē blēži. Ja būs vajadzīgs, tad tieši tiesībsargājošās institūcijas uzaicinās mūs piedalīties izmeklēšanā.
Ar vārdu sakot, nekādas skaidrības. Mūsu lasītāju pieredze liecina, ka policijas iejaukšanās ar elektrību saistītās lietās palīdz ļoti maz vai nepalīdz nemaz. Galvenais neveiksmju iemesls ir tas, ka šajos jautājumos nekompetentiem izmeklētājiem liek speciālistu vietā rakņāties pa elektrosadales skapi un meklēt nelikumīgus pieslēgumus. Bet, ja policijas izsaukšana ir vienīgā iespēja atrast un sodīt cilvēku, kurš krāpj veselu māju, tad tā noteikti jāizmanto.
Šīs nelielās izmeklēšanas nobeigumā vērsāmies pie neatkarīgā sertificētā elektriķa Borisa K. (uzvārdu viņš lūdza nenosaukt, jo viņa minētie fakti nedara godu ne Latvenergo, ne namu pārvaldēm).
– Sertificēti elektriķi pēc iedzīvotāju lūguma var apsekot māju, lai noteiktu, vai tur nav nelikumīgu pieslēgumu, – sacīja Boriss. – Tas maksās, sākot no 50 latiem. Taču gan es, gan mani kolēģi no tādiem pasūtījumiem parasti atsakāmies, jo to izpildei vajadzīgas speciālas ierīces. Tāda aparatūra ir Latvenergo tehniķiem, bet arī viņi uz tādiem izsaukumiem nebrauc. Būtībā zagļi šajā situācijā jāmeklē namu pārvaldei.
– Tad kāpēc tā nedara to?
– Man šķiet, ka tā paša iemesla dēļ, kāpēc to nedaru es. Noķert mūsdienu elektrības zagli ir sarežģīti. Cilvēki, kas kaut ko saprot no elektrības, ļoti veikli pieslēdzas svešiem skaitītājiem vai tīkliem. Ir gribēdams neatradīsi, kur piesieties! Lai viņus atmaskotu, vajadzīga veiksme un liels darbs, bet arī tas ne vienmēr ļauj iegūt gaidīto rezultātu.
Borisa teiktais neiepriecināja. Labi vismaz, ka mums ir izdevies pievērst iestāžu un ierēdņu uzmanību namam Daugavgrīvas ielā 41. Lai sīkāk izpētītu problēmu, Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis lūdza viņam nosūtīt dzīvokļu īpašnieku vēstuli, kurā tie pauž sašutumu par lielajiem komunālās elektrības rēķiniem, bet namu pārvaldē Kurzemes namu apsaimniekotājs mums solīja, ka iespēju robežās zagļi tiks meklēti. Iesakām arī pašiem nama iemītniekiem lieki nekavēties un vērsties policijā. Var taču gadīties, ka visi kopā pieveiksim vienu blēdi. Žēl vienīgi, ka raksts avīzē var palīdzēt tikai vienai Rīgas mājai, bet desmitiem citu, ko nomāc līdzīgas problēmas, nākas ar tām cīnīties vienatnē.
Latvenergo iesaka:
Namu pārvaldei kopīgi ar iedzīvotājiem vajadzētu izvērtēt iespēju veikt preventīvus pasākumus, atsakoties no vecās instalācijas lietošanas. Iekšējā apgaismojuma elektrotīklu ir vērts instalēt no jauna tādā veidā, lai elektrotīkls ir pilnībā pārskatāms jebkurā tā savienojuma vietā. Iespējams, vajadzētu izvērtēt iespēju izmantot tādus instalācijas materiālus, kas rada paaugstinātu grūtību veikt jebkādu nelikumīgu pieslēgšanos vai rada iespēju ātri konstatēt nelikumīgās izmaiņas iekšējā elektrotīklā.