„Uz sienām parādījās melni plankumi!”

123rf.com

Sākoties apkures sezonai, daudzi rīdzinieki atkal sūdzas par pelējumu: kur gaidīt palīdzību un kā rīkoties, kamēr mājas apsaimniekotājs nav organizējis atbilstīgus remontdarbus? 

Rudenī daudzi dzīvokļu īpašnieki sūdzas par pelējuma parādīšanos. No kurienes problēma rodas, vai tā ir bīstama veselībai un vai taisnība, ka pelējumu, kad tas parādījies, vairs nevar iznicināt? Uzzināsim, kā tikt galā ar melnajiem plankumiem uz griestiem un sienām.

Pelējuma problēma dzīvokļos īpaši aktuāla bija 2022. gada rudenī, kad siltumenerģijas augsto tarifu dēļ apsaimniekošanas uzņēmumi apkuri pieslēgt nesteidzās.

Taču 2023./2024. gada apkures sezonā gaidāmi daudz saudzējošāki tarifi. Uzņēmums Rīgas siltums sola rīdzinieku dzīvokļus sildīt par 87,57 EUR/MWh.

Lai arī tas nav lēti, tomēr ir par 20% lētāk nekā 2023. gada novembrī, kad galvaspilsētas iedzīvotāji pat ar valsts atbalstu par siltumu maksāja 111,06 EUR/MWh.

Šajā sakarā vairumam Rīgas māju apkure tika pieslēgta laikus. Taču daudzos objektos apkures sistēma vēl tiek regulēta, tāpēc dzīvokļos var būt gan karsts, gan auksts. Turklāt ir daudz māju, kur pat regulēšana nepalīdz izlīdzināt apkures temperatūru atsevišķās telpās. Šī iemesla dēļ tieši oktobrī un novembrī pēc rudens lietavām uz sienām sācis parādīties pelējums.

■ ■ ■

„Kur mums vērsties ar savu problēmu?” – sociālajos tīklos raksta Kristīna, kura tikai pirms diviem mēnešiem kopā ar ģimeni pārcēlusies uz dzīvi Rīgā. „Īrētā dzīvoklī uz sienām sāka augt melnais pelējums. Mēs informējām pārvaldnieku, taču divas nedēļas pagājušas, bet nekas nav darīts. Mums ir mazi bērni, baidāmies par sekām, bet dzīvokļa īpašnieks saka, ka neko nevarot iesākt un iesaka meklēt citu mājokli.”

Problēma izrādījās ļoti pazīstama daudziem rīdziniekiem, kuri steidza dot jaunajai sievietei padomus.

„Arī mums mājas ārpusē starp paneļu šuvēm pastāvīgi veidojas mitrums,” raksta Viktors. „Pelējums dzīvoklī parādās paneļu savienojuma vietās, bet no apsaimniekotāja reakciju nevaram sagaidīt.”

Līdzīgs stāsts ir arī Veras mājā: „Mums ir dzīvoklis lietuviešu projekta mājā, atzīmēšu, ka tas nav stūra dzīvoklis. Kad parādījās pelējums, sazinājāmies ar apsaimniekotāju, taču uz apsekošanu ieradusies kundze man pārmeta nekārtību: „Nenāktu par sliktu nomazgāt sienas, šeit taču dzīvo bērns!” Pelējumu gan nemazgājām speciāli, lai apsaimniekošanas uzņēmuma pārstāvis redzētu situāciju. Pusgadu pēc sūdzības atnāca daži meistari, jautāja, vai nav problēmas ar pelējumu, un kaut ko darīja ar šuvēm. Bet pēc darbu pabeigšanas nekas nemainījās, šogad jau atkal mazgāju sienas.”

Savukārt Darja stāsta, kā izdevies uzveikt pelējumu: „Vecajā dzīvoklī telpu stūros parādījās melni plankumi. Informējām mājas pārvaldnieku, drīz vien meistari apstrādāja starppaneļu šuves no ārpuses un gandrīz uzreiz pelējums pazuda. Mēs dzīvojām šajā dzīvoklī astoņus gadus, pelēšana vairs neatkārtojās.”

■ ■ ■

Tomēr gadās, ka mājas pārvaldniekam ir vajadzīgs laiks, lai reaģētu uz iedzīvotāju sūdzībām un organizētu starppaneļu šuvju remontu. Kā rīkoties, ja pārvaldnieks vilcinās ar darbu sākšanu vai vispār ignorē sūdzības?

„Ir līdzekļi, kas vizuāli padarīs sienas tīras un noņems daļu pelējuma,” raksta Oļegs Kuzmenko. „Tomēr vislabākais risinājums ir izvākties no šāda dzīvokļa. Pelējums ir sēne un tā bīstama veselībai, īpaši, bērnu veselībai.”

„Vai kārtīgi izvēdināt esat mēģinājuši?” – jautā Karīna. „Esmu dzīvojusi trīs dzīvokļos, kuros iepriekš parādījās pelējums. Pēc tam, kad es ievācos, tur vairs pelējuma nebija. Vēdiniet, un pelējums pazudīs!”

Tomēr Tatjana Čumačenko nepiekrīt šim ieteikumam: „Ventilācija nav panaceja pret pelējumu,” viņa raksta. „Mūsu māja ir no ķieģeļiem, stūra un ziemeļu puses logi gandrīz vienmēr ir atvērti. Turklāt, remontējot dzīvokli, to papildu apstrādājām – nosiltinājām sienas no iekšpuses. Taču pelējums tik un tā parādījās.”

■ ■ ■

Iveta Stabulniece Kristīnai ieteica iegādāties Saulīti, – tā sauc parasto kvarca lampu: „Ne velti manā bērnībā šādas lampas bija katrā mājā. Meklējiet jaunu, tās ir nopērkamas interneta veikalos, vai taujājiet gados vecākiem radiniekiem, iespējams, ka kādam mājās tā stāv pilnīgi nevajadzīga.”

Vēl labu padomu dod no Ineta Tūnēna: „Ja mājā parādās pelējums, vienīgais, kas palīdzēs, ir gaisa mitruma absorbētājs. Pēc tā lietošanas ar speciāliem līdzekļiem apstrādājiet vietu, kur parādās pelējums. Tiesa, uz kādu dienu dzīvoklis būs jāatstāj, lai visas ķīmiskās vielas paspētu izkliedēties.”

Gaļinai Vasiļkovai arī ir pozitīva pieredze, lietojot gaisa sausinātāju: „Dažkārt uz palīdzību no mājas apsaimniekotāja jāgaida ilgi. Mēģiniet meklēt gaisa sausinātāju internetveikalos; pērkot, pievērsiet uzmanību ierīces jaudai, tai jāatbilst jūsu dzīvokļa platībai. Šāds gaisa sausinātājs maksā ap 300 eiro un labi savāc mitrumu, pietiek, ka to ieslēdz vien pāris stundas dienā. Pārsvarā tas jādara oktobrī, līdz mājām tiek pieslēgta apkure vai radiatori strādā ar pusi jaudas. Taču sienu remonts un attīrīšana gan jums būs jāveic pašiem.”

■ ■ ■

Rīgas Stradiņa Universitātes  (RSU) Vides veselības un darba drošības laboratorijas vadītājs Ivars Vanadziņš senāk izdevumam Darīsim kopā! skaidroja, ka pārmērīgi savairojies pelējums patiešām ir bīstams iedzīvotāju veselībai.

– Kā atšķirt pelējumu no citiem piesārņojumiem?

– Pelējums no citiem piesārņojumiem vizuāli atšķiras. Tam raksturīga tumša krāsa, mitrums un to viegli noņemt no virsmas. Vēl pelējumam ir specifiska smarža. Un vēl viena raksturīga pazīme: pelējums pēc virsmas notīrīšanas ātri atjaunojas, bet citas izcelsmes traipi – ne!

– Vai pelējums var augt uz jebkuras virsmas?

– Visur, izņemot grīdu. Pelējums uz grīdas neaug, jo mēs to bieži mazgājam un staigājam pa to. Bet droši vien esat dzirdējuši joku, ka uz dīvāna var izaudzēt zāli. Patiesībā tas ir pilnīgi iespējams.

– Vai tā ir taisnība, ka pelējuma sporas pastāvīgi atrodas gaisā?

– Jā, tās atrodas dzīvojamo telpu gaisā, un tas ir normāli – vairāki simti sēnīšu sporu ir drošas cilvēkiem un neizraisīs pelējumu uz sienām. Bet, kad sēnīšu sporu skaits pārsniedz noteiktās normas, veidojas pelējums. Tas notiek, ja ir piemēroti apstākļi: augsts gaisa mitrums, slikta ventilācija, silts gaiss, saules gaismas trūkums. Visbiežāk pelējums parādās telpās ar augstu mitruma līmeni, kur nav nodrošināta laba gaisa ventilācija – vannas istabās, virtuvēs vai pagrabos.

Īpaši labvēlīga vide pelējuma izplatībai ir vannas istabas, kur dušā vai vannā gaiss kļūst mitrs un sasilst līdz 24–25 grādiem. Bet principā pelējumam pietiek ar gaisa temperatūru virs 12–15 grādiem.

■ ■ ■

– Vai pelējuma sporas gaisā var negatīvi ietekmēt veselību?

– Ja cilvēks ir vesels, tad ne. Mēs dzīvojam blakus šīm sporām tūkstošiem gadu, mūsu ķermenis jau ir tām pielāgojies. Problēmas rodas, ja cilvēka imūnsistēma nedarbojas labi vai ja gaisā ir pārāk daudz sporu.

– Ja uz sienām parādās pelējums, vai tas nozīmē, ka gaisā ir vairāk sporu nekā pietiekami?

– Tieši tā. Ja sporu skaits uz kubikmetru pārsniedz 300, var izveidoties kolonija. Tad sēnes pa gaisu nonāk mūsu ķermenī. Pašas sēnes ir kā mazas ķīmiskās rūpnīcas, no kurām dažas ražo spēcīgus toksīnus. Šie toksīni ir stipri alergēni, kas var izraisīt, piemēram, bronhiālo astmu. Ir sēnes, kurām ir pat kancerogēna iedarbība.

– Kurš ir apdraudēts?

– Riska grupā ietilpst cilvēki, kuru ģimenē ir bijuši alerģijas simptomi vai kuri paši bērnībā cietuši no alerģijām. Pētījumi liecina, ka alerģiju pret sēnītēm var izraisīt ārēji faktori (alergēni, gaisa piesārņojums, kaitīgi darba apstākļi – darbs mežizstrādē, noteiktu siera veidu ražošanā, darbs mitrās vietās, saskare ar sapelējušiem materiāliem).

Briesmas sienu iekšpusē

– Tātad nepietiek tikai ar pelējuma noņemšanu no sienas? Vai jāattīra arī gaiss?

– Pelējums ne vienmēr veidojas sienu ārpusē. Daudzās ēkās lielākā problēma slēpjas aiz sienām. Ja mājas būvniecības laikā nav ievērots pareizs tehnoloģiskais process, mūsu klimatiskajos apstākļos sienu iekšpusē veidosies kondensāts. Tas var rasties 3–4 cm dziļumā – siltumizolācijas slānī, kur satiekas aukstais un siltais gaiss. Šis kondensāts ir lieliska vieta sēnīšu augšanai. Un notiek tā: cilvēki ievācas jaunā mājā vai dzīvoklī, viņiem šķiet, ka viss ir kārtībā, bet viņi nenojauš, kas notiek aiz sienām, kur slikti veikta siltināšana. Un tur veidojas vesela sēņu kolonija. Līdz ar to jauno dzīvokļu īpašniekiem sāk parādīties alerģiskas reakcijas, hroniskas iesnas, klepus.

■ ■ ■

– Kā atpazīt šo sēņu koloniju aiz sienas?

– Parasti, kad veselības sūdzības kļūst nopietnas, cilvēki vēršas pie alergologa. Ārsts pēc nepieciešamo pārbaužu veikšanas identificē alergēnus – noteiktus sēnīšu veidus. Un, ja uz mājas sienām nav pelējuma, kļūst skaidrs, ka sēne atrodas sienās. Mūsu laboratorijā var pasūtīt arī gaisa pārbaudi: ņemam gaisa paraugu, audzējam sēņu kolonijas un nosakām to veidus. Bet tas ir sarežģīti un dārgi.

– Vai kāds ir vērsies jūsu laboratorijā ar šādiem pasūtījumiem?

– Pie mums vēršas uzņēmumi, kuru darbinieki sūdzas par gaisa kvalitāti. Privātus pasūtījumiem izpildām reti (zinātniskās laboratorijas RSU Kleisti adrese: Rātsupītes iela 5, tālr. 67409139Aut. piezīme).

– Kā rīkoties cilvēkiem, ja aiz sienas vai dzīvoklī tiek atrastas sēņu kolonijas? Pārvākties?

– Tā ir izeja, bet tikai sarežģītos gadījumos. Cita iespēja – atrast vietu, kur veidojas kondensāts, mēģināt mazināt mitrumu telpā un, iespējams, veikt remontu. Galvenais ir radīt sliktus ap­stākļus sēnītei. Jo pat tad, ja sēnes ar ķimikālijām noņems katru otro dienu, efekta nebūs, tās vienalga atgriezīsies. Un arī ķīmiskajos izgarojumos nav nekā laba.

■ ■ ■

– Kādam jābūt mitrumam telpā, lai neveidotos sēnītes?

– Standarta indikators: relatīvais mitrums no 40% līdz 60%. Apkures sezonā mitruma līmenis pazeminās.

– Vai apkures sezonas laikā gaiss dzīvokļos nav jāmitrina?

– Tas ir abpusgriezīgs zobens. Kad iekštelpu mitruma līmenis nokrītas zem 40 procentiem, gaiss kļūst pārāk sauss un mēs jūtamies slikti. Bet gadās, ka gaiss ir sauss tikai telpas vidū, bet aiz sienām, kur rodas kondensāts, jau veidojas pelējums. Gaisa mitrinātājus ieteicams lietot tikai tad, ja nav sūdzību par pelējumu un nav aizdomu, ka aiz sienām ir izveidojies kondensāts.

– Kā rīkoties, ja pelējums pārņēmis arī drēbes? Vai šīs lietas izmest vai mēģināt mazgāt?

– Uz drēbēm, kuras bieži maina, pelējumam nebūs laika augt. Drēbes ar pelējumu labāk mazgāt ļoti augstā temperatūrā. Un pēc mazgāšanas izžāvēt žāvētājā – pelējumam nepatīk augsta temperatūra un sauss gaiss.

– Ko darīt, ja pelējums parādās uz mīkstajām mēbelēm?

– Tad būs ļoti grūti no tā atbrīvoties. Mēbeļu pārvalkus, protams, var vest uz ķīmisko tīrītavu, taču pēc tam var atjaunoties pelējums, un nāksies ieelpot ķimikālijas, kas izmantotas mēbeļu tīrīšanai. Tas joprojām ir jautājums par to, kas ir sliktāk: pelējums vai ķīmisko vielu izgarojumi pēc ķīmiskās tīrīšanas.

■ ■ ■

– Vai ir droši veidi, kā cīnīties ar pelējumu? Piemēram, tautas līdzekļi?

– Iesaku mehāniski noņemt pelējumu, valkājot respiratoru, nomazgāt vietu, kur tas izveidojies, un domāt, kā mazināt mitrumu telpā. Ja tas netiks izdarīts, pelējums būs jātīra katru nedēļu.

– Lasīju, ka sapelējušu vietu vajadzētu apstrādāt ar etiķi vai ūdeņraža peroksīdu. Vai tas palīdzēs?

– Jā, bet ne uz ilgu laiku. Etiķis un peroksīds mehāniski palīdz noņemt pelējumu, taču ātri iz­tvaiko un pelējums atkal parādīsies. Jebkurā saimniecības preču veikalā iespējams atrast četrus vai piecus tīrīšanas līdzekļus, kas palīdzēs noņemt pelējumu. Tie satur specifiskus fungicīdus (pretsēnīšu vielas). Tās ir spēcīgas ķīmiskas vielas, kas ir bīstamas cilvēka veselībai. To ražotāji sola, ka pelējums neatjaunosies. Ķīmiskās vielas izveido plēvīti, un, kamēr tā turēsies, pelējuma nebūs. Bet, tiklīdz plēve izšķīdīs un ķīmiskās vielas izvējosies, pelējums atkal parādīsies, jo sporas atrodas gaisā. Tātad vieglāk ir iznīcināt cēloni, nekā visu laiku cīnīties ar sekām.

■ ■ ■

– Kā iesakāt uzlabot ventilāciju mājā?

– Nodrošināt regulāru vēdināšanu. Ja tas nav iespējams, uzstādīt īpašu ventilācijas sistēmu, piemēram, vannas istabā. Tipveida vecās paaudzes dzīvojamās ēkās bieži vien ventilācijas vispār nav. Tanī pašā laikā mūsdienās tiek ražotas tādas ventilācijas sistēmas, kas automātiski ieslēdzas, ja gaisa mitrums ir augsts, un uztur to normālā līmenī.

– Vai ventilāciju telpās var nodrošināt arī mākslīgi?

–Viena no mūsu lielākajām problēmām ir iekštelpu gaisa kvalitāte. Un ventilācija ir viens no veidiem, kā šo kvalitāti uzlabot. Gaisa apmaiņai jānotiek caur ventilāciju vai ventilācijas sistēmām. Elpojot mēs izdalām oglekļa dioksīdu. Un, ja mēs pavadām visu dienu mazā telpā, mēs nosmokam paši savā ogļskābajā gāzē. Mans ieteikums – regulāri vēdināt telpas – Latvijā, izņemot dažas atsevišķas vietas, ir ļoti laba gaisa kvalitāte.

– Saka, ka hermētiskie logi ar stikla paketēm pasliktina ventilāciju telpā. Un pelējums var veidoties uz logiem.

– Nepietiekamas gaisa apmaiņas gadījumā uz logiem veidojas kondensāts. Bet šeit ir risinājums: jaunos logos varat uzstādīt speciālus ventilācijas vārstus – tie nodrošina gaisa apmaiņu. Logu ražotāji piedāvā šādas iespējas.

– Vai mēbeļu izvietojums var veicināt pelējuma rašanos?

– Tikai tad, ja dīvānu noliekam istabas mitrākajā stūrī un ūdens pil tam virsū. Vairumā gadījumu mēs paši radām mitras vietas zem un aiz mēbelēm. Klasiska situācija: uz palodzes aug puķes, tās regulāri laista, ūdens tek aiz dīvāna, esam slinki to saslaucīt, un tā izrādās ideāla vieta pelējuma augšanai. Pelējums sastopams arī tumšās vietās un vannas istabās, kur nav logu – sēnītēm ļoti nepatīk saules gaisma un tās ultravioletais spektrs. Tāpēc, piemēram, pārtikas ražošanas telpas ir aprīkotas ar ultravioletajām lampām.

– Vai mājas siltināšana var izraisīt pelējuma veidošanos?

– Tikai gadījumā, kad to veic, neievērojot tehnoloģiskos nosacījumus: ja siltināšana veikta nepareizi, neparedzot ventilāciju, tā ir simtprocentīga garantija pelējuma augšanai.

– Vai ir bijuši gadījumi, kad iedzīvotāji pelējuma dēļ iesūdzējuši tiesā būvfirmas?

– Jā, tādu gadījumu ir daudz. Tostarp jauno māju iedzīvotāju vidū.

– Kur vērsties cilvēkiem, kuri izmisīgi vēlas iznīdēt pelējumu savās mājās?

– Vispirms jāsazinās ar mājas apsaimniekotāju. Vairumā gadījumu tieši apsaimniekotājam jābūt informācijai par ēkas ventilācijas sistēmām un būvniecības tehnoloģijām.

Ja dzīvoklī ir augsts mitrums (virs 60%), uzstādiet gaisa sausinātāju. Lai mitruma absorbētājs darbotos efektīvi, regulāri tīriet tā aizsargfiltru. Vēl viena iespēja ir uzstādīt gaisa kondicionēšanas sistēmu ar HEPA filtru, kas aiztur pelējuma sporas no gaisa.