Izkrāpa astoņus dzīvokļus!

Unsplash.com

Krāpnieki viltoja testamentus un ieguva īpašumā vecu vientuļnieku nekustamos īpašumus. 

Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes darbinieki ir pabeiguši izmeklēšanu kriminālprocesā par vecu, vientuļu cilvēku dzīvokļu izkrāpšanu sērijveidā. Tādā veidā policisti atklāja vairākus noziegumus ar līdzīgu izpildes gaitu, kurus daudzu gadu garumā netraucēti bija realizējusi krāpnieku grupa vienpadsmit cilvēku sastāvā.

Aizdomās turamo vārdi pagaidām netiek izpausti. Lieta nodota prokuratūrai, un aizdomās turamie stāsies tiesas priekšā. Par to, kā rīkojās krāpnieki, stāsta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja priekšniece Inga Meikšāne.

Notārs neko nenojauta

– Noziedzīgās grupas dalībnieki pēc likumīgo dzīvokļu īpašnieku nāves viltoja testamentus un oficiāli iesniedza tos notāram, uzdodot sevi par veco vientuļnieku likumīgajiem mantiniekiem.

Tādā noziedzīgā veidā viņi ieguva īpašumā svešu nekustamo īpašumu (kuru, iespējams, varēja mantot mirušā attāli radinieki vai kuram bija jānonāk valsts īpašumā – red. piezīme). Zvērināts notārs, neko nenojauzdams, noformēja mantojuma lietu.

– Cik īpašumu šādā veidā krāpniekiem ir izdevies iegūt?

– Pēc Kriminālpolicijas rīcībā esošajiem datiem, krāpnieciskā ceļā bija iegūti astoņi dzīvokļi. Tālāk šos dzīvokļus pēc neliela pārtraukuma pārdeva trešajām personām. Kopējā noziedzīgi iegūto dzīvokļu vērtība bija 247 000 eiro. Starp citu, izmeklēšanas rezultātā šīm trešajām personām nopirktos dzīvokļus nācās atdot.

Meklēja tikai vientuļniekus

– Kādā veidā noziedzniekiem izdevās atrast savus upurus un viltot testamentus?

– Šie cilvēki savas noziedzīgās darbības realizēja, atrodot caurumu likumā: agrāk par spēkā esošu tika atzīts privāts testaments, kas noformēts divu liecinieku klātbūtnē. To arī noziedznieki nekavējās izmantot. Lomas noziedznieku grupā bija skaidri sadalītas: viens meklēja vecus vientuļniekus, cits krāpnieciskā veidā ieguva upura uzticību, vēl citam bija uzdevums iegūt upura personiskos datus. Pēc tam šie cilvēki viltoja testamentus, turklāt atsevišķās epizodēs zem viltotā testamenta kā liecinieki savus parakstus lika paši krāpnieciskā grupējuma dalībnieki. Shēma bija ļoti vienkārša, un visas noziedznieku darbības realizējās bez aizķeršanās. Grupā bija pat cilvēks, kurš devās pie notāra, un, aizdomām nerodoties, tika veikts darījums.

– Kā noziedzniekiem izdevās tik ilgi izkrāpt svešus nekustamos īpašumus?

– Viņi ļoti rūpīgi jauca pēdas. Lai noslēptu iegūtās mantas nelikumīgo izcelsmi, dzīvoklis sākumā tika pārrak-stīts citam noziedzīgās grupas dalībniekam, bet pēc iepauzēšanas īpašums tika pārdots trešajām personām.

Kad etaps bija noslēdzies, krāpnieki meklēja un atrada jaunu upuri un darījums atkārtojās pēc tādas pašas shēmas. Rezultātā pēc vientuļa cilvēka nāves mantinieki, ja tādi bija, palika bez mantojuma, jo testamentā bija norādīti pavisam citi vārdi.

Tomēr 2014. gada 21. maijā Valsts policijas darbinieki, pamatojoties uz viena no cietušajiem iesniegumu, sāka kriminālprocesu par krāpniecisku rīcību ar nekustamo īpašumu, kā arī par dokumentu viltošanas faktu, un ķēdīte sāka atritināties.

Pirmais piekrāptais – jau 2011. gadā

– Kriminālprocess virzījās ļoti raiti, – stāsta Inga Meikšāne. – Izdevās noskaidrot visus apstākļus un noteikt aizdomās turēto personu loku, kas iesaistītas šajā krāpnieciskajā shēmā. Viņu nebija maz – 11 personas. Mums turklāt ir izdevies atrast visus cietušos.

Pēc tam, kad policija atklāja šos noziedzīgos nodarījumus un krāpšanas fakti ar nekustamajiem īpašumiem apstiprinājās, lielāko daļu mantas atdeva to likumīgajiem īpašniekiem. Kāds no krāpnieciskā ceļā atsavinātā īpašuma patiesajiem īpašniekiem un mantiniekiem izmeklēšanas beigās vēl bija dzīvs, bet ne visi cietušie sagaidīja taisnīgumu, jo pirmais viltotais testaments tika iesniegts jau 2011. gadā.

  1. gadā policijas izmeklēšana ir pilnībā pabeigta. Noskaidrots, ka krāpniekiem izdevies legalizēt noziedzīgi iegūtos līdzekļus 130 489 eiro apmērā.

– Kas ir šie cilvēki, kuri tagad stāsies tiesas priekšā?

– Teiksim tā, šajā grupā ir apvienojušies cilvēki, kuri jau iepriekš bijuši policijas redzeslokā par līdzīgām krāpnieciskām darbībām un citiem mantiskiem noziegumiem.

– Jūs teicāt, ka cietušajiem savus dzīvokļus izdevies atgūt. Vai tas nozīmē, ka godīgais ieguvējs, kurš, neko nezinot, šādu dzīvokli nopircis no krāpniekiem, zaudēs gan mājokli, gan naudu?

Iepriekš tā arī bija, taču 2021. gadā tika pieņemti grozījumi likumā, kas noteic, ka godīgajam ieguvējam, kurš nav zinājis par krāpniecību, dzīvokli atņemt nevar. Tiesa, izmeklēšanai vēl jāpārliecinās, ka pircējs patiešām nebija informēts par aizdomīgu rīcību un darījumā neizrādījās uz vienu roku ar pārdevēju.

Ja noskaidrosies, ka pircējs tomēr zināja, ka pirkšanas–pārdošanas darījums nav bijis pilnīgi tīrs, viņu var saukt pie atbildības kā līdzdalībnieku, tas nozīmē, ka viņš atbildēs likuma priekšā.