„Man ir 82 gadi, tādā vecumā ir grūti strīdēties ar pārvaldnieku, tāpēc lūdzu jūsu padomu. Pirms dažiem gadiem mūsu mājas iemītnieki pēc pašvaldības namu pārvaldes ieteikuma sāka krāt naudu, lai mājai ieliktu metāla ārdurvis. Taču notika namu pārvalžu apvienošana, un plāns tika aizmirsts. Tad es pati samaksāju 135 latus par jaunām mūsu sekcijas ieejas durvīm. Kaimiņi bija pateicīgi, bet es domāju, ka iztērēto summu drīkstu atskaitīt no dzīvokļa rēķina. Patiesībā taču durvis bija jāieliek pārvaldniekam!
Taču namu pārvalde atzina mani par parādnieci un tagad izraksta rēķinus ar soda procentiem. Es pat būtu ar mieru samaksāt „parādu”, bet kavējuma nauda man šķiet pavisam netaisnīga!
Palīdziet saprast, vai man bija vai nebija taisnība, kad samaksāju par ieejas durvīm. Ko es varu prasīt no pārvaldnieka?”
Ludmila, Āgenskalna iela 22a
Atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Ingrīda Mutjanko:
– Sarežģīta situācija. Vispirms palūkosimies, vai atsevišķa dzīvokļa īpašnieks drīkst mājā uzstādīt kopējās durvis un pēc tam atteikties maksāt par apsaimniekošanu. Dzīvokļa īpašuma likums nosaka, ka, lai veiktu darbības, kas skar mājas kopīpašumu, nepieciešams saņemt pārējo dzīvokļu īpašnieku piekrišanu. Mājas ieejas durvis ir tāds kopīpašums!
– Ludmila saka, ka pārējie sekcijas iemītnieki esot viņu atbalstījuši.
– Ļoti labi, tātad viņi ir piekrituši jaunu durvju ielikšanai. Taču tai pašā laikā dzīvokļu īpašniekiem sapulcē vai aptaujas ceļā vajadzēja izlemt, kā viņi finansēs tādu pirkumu. Par mājas remontu un labiekārtošanu taču jāmaksā visiem tās īpašniekiem.
– Vai tad nevar vienkārši paņemt 135 latus no mājas remonta fonda?
– Var, bet tādā gadījumā Ludmilai nāktos veikt aptauju visā mājā. Ja par jaunām durvīm nobalsotu vairāk par 50 procentiem īpašnieku, pārvaldniekam par šo darbu būtu jāsamaksā no mājas remonta fonda (vai, ja reiz Ludmila par durvīm samaksājusi savu naudu, jāizdara viņai pārrēķins).
– Te gan ir problēma: diez vai citu sekciju iemītnieki būtu ar mieru atdot Ludmilai savus uzkrājumus!
– Jā, tādā veidā likums aizsargā dzīvokļu īpašnieku vairākuma intereses.
– Likt durvis par savu naudu ir nepareizi, tērēt tam kopējos uzkrājumus – sarežģīti... Kā vajadzēja rīkoties Ludmilai, lai mājas sekcija iegūtu jaunas durvis?
– Viņai vajadzēja savākt simtprocentīgi visu sekcijas dzīvokļu īpašnieku parakstus, kas apliecinātu, ka šie cilvēki piekrīt jaunu durvju uzstādīšanai. Reizē iedzīvotājiem bija jāpieņem lēmums par darbu finansēšanu. Piemēram, jāpiekrīt tam, ka maksa par durvīm viņiem tiek iekļauta nākamajā dzīvokļa rēķinā. Bet Ludmilai tajā pašā rēķinā pārvaldnieks varētu izdarīt pārrēķinu.
– Ja nu namu pārvaldnieks nepiekristu šādām sarunām?
– Pēc likuma viņam ir tiesības prasīt, lai par jaunām durvīm nobalso vairāk nekā 50% visas mājas dzīvokļu īpašnieku. Bet daudziem cilvēkiem izdodas vienoties ar pārvaldnieku. Citādi veikt darbus tikai vienā no daudzām mājas sekcijām būtu visai sarežģīti.
– Vai esmu pareizi sapratusi, ka veikt mājas labiekārtošanu par savu naudu un pēc tam pieprasīt apsaimniekošanas maksas pārrēķinu nav pareizais ceļš?
– Jā, vienpersoniska iniciatīva tādos gadījumos neattaisnojas.
Komentē apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks pārstāvis Krists Leiškalns:
– Mums ir zināms gadījums ar durvīm mājā Āgenskalna ielā 22a. Mājas iemītniece ir rīkojusies impulsīvi un pārkāpusi Dzīvokļa īpašuma likumu. Pārvaldniekam ir tiesības atteikt viņai pārrēķinu, bet šobrīd cenšamies izrādīt Ludmilai pretimnākšanu – tā, lai durvis paliktu vietā un cilvēks neciestu par to, ka ir vēlējies darīt labu savai mājai.