Kas Latvijā notiek ar mājokļu cenām? Pirmo reizi vairāku gadu laikā uz šo jautājumu viennozīmīgi atbildēt nav iespējams. Eksperti ziņo, ka nekustamā īpašuma tirgus sadalījies divās daļās: pirmā interesē ārvalstu investorus, otrā paliek vietējiem pircējiem.
Ārzemnieki, it īpaši Krievijas iedzīvotāji, lūkojas pēc dzīvokļiem un mājām elitāro mājokļu segmentā. Šā iemesla dēļ kvadrātmetra cena jaunajos namos turpina pakāpeniski augt. Savukārt vietējie iedzīvotāji, kas sakrājuši naudu dzīvokļa iegādei, apmierinās ar sērijveida mājām. Aktivitāte šajā tirgus daļā nav liela, tāpēc kvadrātmetra cena nedaudz svārstās robežās no 550 līdz 580 eiro.
Runājot par tipveida dzīvokļiem, eksperti teic, ka to cena pie atzīmes 550 eiro par kvadrātmetru ir izlīdzinājusies jau pagājušā gada pavasarī. Pircēju te ir aptuveni tikpat daudz kā pārdevēju, bet aktivitāti nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas tirgū rāda tikai aptuveni 3% Latvijas iedzīvotāju. Tas ir maz, bet tāda situācija saglabājas jau trešo gadu.
Tomēr interesanti, ka aizvadītajā ceturksnī darījumu skaits šajā sektorā samazinājās. Pēc Zemesgrāmatas datiem, 2011. gada aprīlī fiksēts lielākais šogad veikto darījumu skaits – 435, maijā noslēgti tikai 267 līgumi, bet jūnijā tirgus kritās līdz rekordzemam rādītājam – 82 darījumi!
Tas skaidrojams ar diviem faktoriem: pirmkārt, samazinājies pircēju skaits, jo cilvēki nejūtas pārliecināti par rītdienu un tāpēc nesteidz uzkrājumus investēt mājokļos, otrkārt, samazinājies kvalitatīvu, izremontētu dzīvokļu piedāvājums. Cilvēki, kuriem ir nauda, gluži vienkārši gaida, kad mājokļu cenas kritīsies.
Nedaudz citādi ir ar elitārajiem mājokļiem. Šeit noteikumus diktē pārdevēji. Imigrācijas likums joprojām dod ārvalstniekiem, kas Latvijā iegādājas nekustamo īpašumu, tiesības iegūt uzturēšanās atļauju, tāpēc interese par labiem un dārgiem dzīvokļiem ir samērā liela.
Līdz vasaras vidum Pilsonības un migrācijas lietu departaments no ārvalstu investoriem bija saņēmis vairāk nekā 400 pieteikumu uzturēšanās atļaujas saņemšanai, tai skaitā 285 pieteikumi bija saistīti ar uzturēšanās atļaujas iegūšanu sakarā ar nekustamā īpašuma iegādi. Rudens pusē gaidāms otrs uzturēšanās atļauju pieprasījumu vilnis – no cilvēkiem, kas nekustamo īpašumu nopirkuši vasarā.
Kopējais investīciju apjoms nekustamajā īpašumā kopš 2010. gada jūlija ir sasniedzis 77 miljonus dolāru. Lielākā daļa šīs naudas novirzīta uz Rīgas un Jūrmalas biznesa klases mājokļu tirgu (vairāk nekā puse visu nopirkto objektu). Jau šobrīd Latvijā izjūtams tādu mājokļu deficīts, un tas jau novedis pie cenu kāpuma – objekti vidēji ir sadārdzinājušies par 15% un ir pamats domāt, ka līdz gada beigām tie kļūs vēl par 5–10% dārgāki. Vidējā cena par kvadrātmetru elitārā jaunbūvē vai apartamentos Rīgas centrā jūnija beigās bija no 1800 līdz 3000 eiro, bet Jūrmalā – no 2500 līdz 6000 eiro.