Siltumenerģijas ražotāji nav iepriecinājuši iedzīvotājus ar marta rēķiniem. Izrādās, ka par februārī patērēto siltumu mums jāmaksā par 14–18% vairāk nekā janvārī. Cilvēki ir pārsteigti un neapmierināti.
Vai nemānās ar laiku?
Pagājušajā nedēļā uzņēmums Rīgas siltums paziņoja, ka februārī par siltumu mums nāksies maksāt vidēji par 16% vairāk nekā janvārī, maksājumu pieaugumu pamatojot ar to, ka gaisa vidējā temperatūra galvaspilsētā februārī pazeminājusies par -5,3 grādiem.
– Kādas šausmas! – zvanīja Marija no Bolderājas. – Kur Rīgas siltums rauj tādus skaitļus? Esmu pensionāre, februārī uzmanīgi sekoju laika apstākļiem. Pēc maniem novērojumiem, pagājušais mēnesis bija siltāks un saulaināks nekā janvāris. Bet rēķinu saņēmu astronomisku – 1,20 latu par dzīvojamās platības viena kvadrātmetra apsildi.
Marija ir pārliecināta, ka siltuma ražotājs mānās ar laika apstākļiem. Bet mēs, sazinājušies ar Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldi, noskaidrojām, ka februārī galvaspilsētā temperatūra tiešām ir bijusi zemāka nekā janvārī.
– Janvārī vidējā temperatūra bija -2,3 grādi, bet stiprā sala dēļ, kas valdīja mēneša sākumā, februārī vidējā temperatūra noslīdēja līdz -7,6 grādiem, – pavēstīja meteoroloģijas centrā.
Iznāk, ka katrs grāds, par ko krītas temperatūra, rēķinu par siltumu palielina par 3%.
Kā pārbaudīt mājas tarifu?
Arī Kauguru iedzīvotāji ir uztraukušies, kā varēs samaksāt rēķinus.
– Katru ziemu mēs no namu pārvaldes saņemam pārsteidzoši lielus rēķinus – tuvu pie diviem latiem par viena kvadrātmetra apkuri, – cilvēki sūkstās.
Nesen Latvijā tika veikts pētījums Karstie rēķini, kura gaitā dzīvokļu īpašniekus aicināja ziņot par saņemtajiem apkures rēķiniem. Jūrmalnieki ir pārliecināti:
– Ja mēs būtu piedalījušies šajā pētījumā, noteikti būtu iekļuvuši „visdārgāko” māju Top 10! Rodas pat aizdomas, vai tik pārvaldnieks mūs nemāna un nepieraksta lieku siltumu.
Saskaņā ar likumu dzīvokļu īpašnieki viegli var pārbaudīt, vai pārvaldnieks izraksta pareizus rēķinus par siltumu. Viņiem ir tiesības prasīt, lai namu pārvalde parāda mājas pagrabā uzstādītā kopējā siltumenerģijas skaitītāja rādījumus (ideālā variantā šie rādījumi pārvaldnieka pārstāvim būtu jānolasa mājas pilnvarnieka klātbūtnē). Vēl arī jāuzzina, cik daudz siltumenerģijas no kopējā apjoma patērēts tieši apkurei, cik ūdens uzsildīšanai.
Pārvaldnieka pienākums ir arī uzrādīt iedzīvotājiem rakstisku atšifrējumu tam, kā tiek aprēķināta dzīvojamās platības viena kvadrātmetra apkures cena. Bet pat tad, ja viņš šādu informāciju nesniedz, iedzīvotāji paši var izrēķināt mājas tarifu. Šai nolūkā apkurei patērētais megavatstundu skaits jāsareizina ar pilsētas tarifu, kas Jūrmalā ir 52,99 lati par megavatstundu (plus PVN).
Iegūto summu dala ar dzīvojamās platības kvadrātmetru skaitu, un šis iegūtais rezultāts arī ir mājas iekšējais siltumenerģijas tarifs, kurš katru mēnesi būs citāds, jo ir atkarīgs no siltumenerģijas daudzuma, ko māja reāli patērējusi konkrētajā laika posmā.
Ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu. Enerģētikas likums, 50. pants
Briesmīgie rēķini Garkalnē
Interesants signāls pienāca no Garkalnes, no mājas Upes ielā 4/1:
– Garkalnes komunālais serviss (GKS) ar mums apietas patiešām skarbi. Mums ir neliela trīsstāvu māja, bet apkures rēķini pārspēj vispārdrošāko iztēli. Par īso februāra mēnesi mēs saņēmām 144 latu rēķinu. Un tas jāmaksā par divistabu dzīvokli, kura platība ir 47 kvadrātmetri!
Dzīvokļa saimniece stāsta, ka ziemā pastāvīgi nākas turēt vaļā logus, jo radiatori ir līdz nejēdzībai pārkarsuši. Uz lūgumu noregulēt siltummezglu GKS atbild noraidoši – esot pavēle uzturēt tādu temperatūru, un pārējais nav svarīgi.
– Piedevām vēl mūs aicina siltināt māju, ņemot šim nolūkam bankas kredītu. Tā jau ir ņirgāšanās! – savu sašutumu pauž iedzīvotāji.
Paši neapmierinātākie pieprasīja pilnībā noslēgt dārgā siltuma padevi viņu dzīvokļiem, bet saņēma atbildi: „Tas nav iespējams, jo tādā gadījumā jūsu kaimiņiem nāksies maksāt vēl vairāk nekā līdz šim!” Cilvēki vēlas zināt, cik pamatots un taisnīgs ir šāds atteikums.
– Enerģētikas likuma jaunajā redakcijā teikts, ka atteikties no esošās apkures var tikai visa māja kopā – skaidro Rīgas enerģētikas aģentūras Informācijas centra vadītājs Juris Golunovs.
– Kāpēc tad Latvijā ir tik daudz dzīvokļu, kas jau deviņdesmitajos gados atslēdzās no centrālās apkures?
– To atļāva toreizējie likumi, bet laika gaitā tajos izdarīti grozījumu, kas likvidē šādu netaisnību.
– Kāpēc netaisnību?
– Tāpēc, ka viena atsevišķa dzīvokļa atslēgšana no kopējās apkures sistēmas ir pretrunā ar visiem fizikas likumiem un nav izdevīga mājai. Agrāk iedzīvotāji varēja vienkārši noņemt radiatorus un segt tikai 10 procentus no kopējām izmaksām – par siltumu, ko saņem no stāvvada.
– Kam no tā bija slikti?
– Kaimiņiem, kuriem nākas maksāt par lielāku siltumenerģijas daudzumu, jo atslēgtie dzīvokļi saņem siltumu no citām telpām caur sienām, grīdu un griestiem. Pat ja saimnieks neizmanto alternatīvu apkuri, temperatūra dzīvoklī apkures sezonas laikā nenoslīd zem 15 grādiem. Tas viss uz kaimiņu rēķina. Jūs piekritīsit, tas ir absurdi!
– Vai tas ir kaitīgi mājai?
– Tieši tā, jo viena radiatora atslēgšana maina hidraulisko režīmu visā apkures sistēmā. Tas ir kā asinsrite cilvēka organismā – ja tā traucēta, tas nepaliek bez sekām.
Uzņēmums Rīgas siltums ziņo, ka siltuma tarifs martā galvaspilsētas iedzīvotājiem nemainīsies. Siltumenerģiju mums turpinās pārdot par 42,16 Ls/MWh (bez PVN).
– Tad paskaidrojiet, kāpēc namu pārvalde mājas tā pārkurina? Iedzīvotāji ir spiesti vērt vaļā logus, lai ieelpotu svaigu gaisu, bet pēc tam saņem 100–150 latu lielus rēķinus.
– Man ir tam skaidrojums – ļoti īss un skarbs, bet patiess. Problēma ir tā, ka jebkura māja ir kopīpašums, bet tās iedzīvotājiem trūkst atbildības par šo īpašumu. Ko mēs darām, ja dzīvoklī ir auksti? Mēs mainām radiatorus (statistikas dati liecina, ka katrā mājā gadā nomaina 2–3% radiatoru, un ne vienmēr tas tiek darīts atbilstoši projektam), siltinām dzīvokli no iekšpuses. Bet tādā veidā mēs izjaucam kopējo apkures sistēmu. Dzīvokļos, kur ir jaunie radiatori, kļūst karstāk, bet dzīvokļos ar vecajiem radiatoriem – aukstāk. Tā pati fizika.
– Pēc kā jāvadās pārvaldniekam, regulējot siltummezglu?
– Viņam jānodrošina normatīvā paredzētā temperatūra pašos aukstākajos mājas dzīvokļos, tāpēc pārējos mēdz būt karsti.
– Ko jūs varētu cilvēkiem ieteikt?
– Mājas apkures sistēmai gluži kā mūzikas instrumentam pastāvīgi vajadzīga uzskaņošana. Ja temperatūra dzīvokļos jūtami atšķiras, sistēmu nepieciešams balansēt. Šobrīd lielākajai daļai stāvvadu ir vecie vārsti, kurus var tikai atvērt un aizvērt. Bet tos ir iespējams nomainīt ar moderniem, kas darbojas vairākos stāvokļos. Tas ļauj elastīgāk regulēt siltuma padevi mājokļos. Jaunie vārsti nav pārāk dārgi, un gādīgam pārvaldniekam vispirmām kārtām jāparūpējas par sistēmas balansēšanu.