Rīgā siltumenerģijas tarifs no decembra varētu pieaugt par 20-30%

Saistībā ar energoresursu cenu pieaugumu siltumenerģijas tarifs Rīgā no decembra varētu palielināties par 20–30%, otrdien Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē paziņoja AS “Rīgas siltums” valdes priekšsēdētājs Kalvis Kalniņš.

Pašreizējais siltumapgādes tarifs Rīgā ir 83,01 eiro par megavatstundu (MWh), taču no 1. oktobra neparedzēto ieņēmumu komponentes dēļ tas samazināsies līdz 80,76 eiro par MWh.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvis Jānis Mikelsons skaidroja, ka no 1. decembra plānots pārskatīt uzņēmuma fiksētās izmaksas un kurināmā izmaksu komponenti. Precīzs tarifs vēl nav zināms. SPRK pašlaik izskata “Rīgas siltuma” tarifu projektu, taču vēl nav fiksētas visas ar kurināmo saistītās izmaksas. Precizējumus varēs iesniegt oktobra sākumā, norādīja Mikelsons.

Kalniņš informēja, ka “Rīgas siltums” ir iegādājies vairāk nekā 70% apkures sezonai nepieciešamās dabasgāzes par vidēji 46 eiro par MWh, kā arī 33% nepieciešamā biokurināmā par vidēji 28,53 eiro par MWh.

Pēc “Rīgas siltuma” pašreizējām aplēsēm energoresursu cenu pieauguma dēļ siltumenerģijas tarifs no decembra varētu palielināties par 20–30%. Uzņēmuma mērķis ir nepieļaut tarifa pieaugumu vairāk nekā par 30%.

Būtiskākais tarifa pieauguma risks ir saistīts ar energoresursu sadārdzināšanos. Kalniņš skaidroja, ka dabasgāzes biržas cena kopš pašreizējā tarifa aprēķināšanas ir palielinājusies aptuveni no 33 līdz 80 eiro par MWh jeb 2,4 reizes, savukārt biokurināmā cena – aptuveni no 21 līdz 30 eiro par MWh jeb par 43%.

Šā gada deviņos mēnešos uzņēmums klientiem piegādājis 2,962 miljonus MWh siltumenerģijas. 31% no kopējā siltumenerģijas apjoma saražoja pats “Rīgas siltums”, bet 69% tika iepirkti no citiem ražotājiem. Pašu saražotās siltumenerģijas kurināmā struktūrā 49% veidoja biomasa, 49% – dabasgāze, bet 2% – elektroenerģija. Tas nozīmē, ka energoresursu sadārdzināšanās tarifu ietekmē divējādi – gan tieši, palielinot “Rīgas siltuma” ražošanas izmaksas, gan netieši, sadārdzinot no citiem ražotājiem iepirkto siltumenerģiju, uzņēmumā skaidroja.

Kā pasākumus cenu pieauguma ietekmes ierobežošanai Kalniņš minēja savlaicīgu un elastīgu energoresursu iepirkšanu, efektīvāku iepirktās siltumenerģijas tirgu un elastīgāku pašu siltumenerģijas ražošanu. Dabasgāzes iepirkšana nākamajai apkures sezonai sākās aprīlī, savukārt biokurināmais tika iepirkts divās platformās, lai sadalītu piegāžu riskus.

No 1. oktobra paredzētas arī izmaiņas siltumenerģijas iepirkuma tirgū. SPRK izstrādātā kārtība paredz noteikt maksimālo iepirkuma cenu, kas piesaistīta siltumenerģijas ražošanas izmaksām, izmantojot šķeldu. Komisijas sēdē Mikelsons skaidroja, ka tādējādi, dabasgāzes cenām pieaugot, tiks ierobežota maksimālā cena, kuras ietvaros ražotāji konkurēs, piedāvājot zemāku cenu.

“Rīgas siltuma” vadītājs apstiprināja, ka Rīgas siltumapgādes sistēma ir gatava 2026./2027. gada apkures sezonai. Hidrauliskās pārbaudes ir veiktas visās siltumtīklu zonās, savukārt ēku siltummezglu gatavība pašlaik sasniedz 75,2%. “Rīgas siltuma” speciālisti ir pārbaudījuši 6512 no 8661 uzņēmuma pārziņā esošā ēku siltummezgla, un pārbaudes turpinās.

Tostarp AS “Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimniekotajās mājās pārbaudīti 99,6% jeb 2343 no 2353 siltummezgliem, ārstniecības iestādēs – 66,4% jeb 99 no 149 siltummezgliem, izglītības iestādēs – 67,8% jeb 356 no 525 siltummezgliem, bet pārējā dzīvojamā un nedzīvojamā fondā – 65,9% jeb 3714 no 5634 siltummezgliem.

Darbam gatavi ir arī uzņēmuma siltumavoti. Siltumcentrālē “Imanta” līdz apkures sezonas sākumam plānots pabeigt ikgadējos tehniskās apkopes darbus, vienlaikus turpinot ūdenssildāmo katlu modernizāciju, informēja Kalniņš.

Klientu maksājumu disciplīnu uzņēmums vērtē kā stabilu. Kalniņš pastāstīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā rēķinu apmaksas īpatsvars sasniedzis 97,6%. Apkures pieslēgšana var aizkavēties mājās, kurās pēdējo 12 mēnešu laikā rēķinu apmaksas līmenis ir zemāks par 80%, tomēr uzņēmumā norādīja, ka šādu ēku ir maz.

Ilgtermiņā “Rīgas siltums” plāno samazināt atkarību no dabasgāzes. Uzņēmuma attīstības virzieni paredz palielināt biomasas izmantošanu un siltumapgādes elektrifikāciju, tostarp izmantojot elektrodu katlus un siltumsūkņus, kā arī attīstīt siltuma rekuperāciju un akumulāciju.

Kā vienu no jau īstenotajiem risinājumiem Kalniņš minēja 49 MW jaudas elektrodu katlu siltumcentrālē “Imanta”, kas ļauj izmantot elektroenerģiju siltumenerģijas ražošanai tajās stundās, kad tas ir ekonomiski izdevīgi. Kopš tā nodošanas ekspluatācijā 2025. gada beigās saražotas 23 000 MWh siltumenerģijas.

Kalniņš arī norādīja, ka “lētu dabasgāzes laiks” siltumapgādē ir beidzies, tādēļ nākotnē lielāka nozīme būs vietējiem energoresursiem, elektrifikācijai, siltuma rekuperācijai un uzkrāšanai.

Uzņēmums saskata potenciālu arī atlikumsiltuma izmantošanā, tostarp no datu centriem. “Rīgas siltums” ir gatavs nodrošināt pieslēgšanās iespējas ražotājiem, kuri vēlas piegādāt siltumu Rīgas centralizētajai siltumapgādes sistēmai, ja tas ļaus samazināt gala tarifu. Vienlaikus uzņēmums var investēt tikai tādās tehnoloģijās, kas ir ekonomiski pamatotas un sniedz labumu patērētājiem.

Kalniņš pastāstīja, ka turpmākie sistēmas uzlabojumi ietver siltumenerģijas tirgus modeļa pilnveidošanu, “Rīgas BioEnerģija” integrācijas ietekmes izvērtēšanu un koģenerācijas tarifa metodikas pārskatīšanu, lai ekonomiskais ieguvums no vienlaicīgas elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas lielākā mērā nonāktu pie siltumenerģijas gala patērētājiem.

Kā ziņots, koncerna “Rīgas siltums” apgrozījums pagājušajā finanšu gadā (no 2024. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 30. septembrim) bija 239,625 miljoni eiro, kas ir par 3,6% mazāk nekā analogā periodā gadu iepriekš, savukārt peļņa pieauga līdz 19,888 miljoniem eiro.