„Bīstamais brīdis vēl nav pienācis”

Vai iedzīvotāji krīzes laikā spēj apmaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus? Šis jautājums ieinteresējis pat deputātus Saeimā 

Kā koronavīrusa izraisītā krīze ir ietekmējusi dzīvokļu īpašniekus un viņu spēju laikus un pilnā apjomā apmaksāt rēķinus par dzīvokli? Par šo jautājumu satraukušies ne tikai apsaimniekotāji, bet arī politiķi. Mūsu žurnālists piedalījās Saeimas rīkotajā diskusijā, kas bija veltīta iedzīvotāju maksātspējai un situācijai ar norēķiniem par komunālajiem pakalpojumiem.

Vēlos atlikto maksājumu!

Avīzes „Darīsim Kopā!” redakcija pirmās iedzīvotāju vēstules ar jautājumiem par pārvaldīšanas un komunālo pakalpojumu rēķinu apmaksas kārtību saņēma jau martā: „Vai ir iespējams vienoties ar pārvaldnieku par maksājuma termiņa pagarināšanu?”, „Darba devējs ir sācis aizkavēt algas izmaksu, un es nevaru apmaksāt rēķinu. Pēc cik ilga laika apsaimniekotājs mani var iesūdzēt tiesā?” Šādi un līdzīgi jautājumi jau pašā krīzes sākumā satrauca cilvēkus.

Maija sākumā Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisijā notika politiķu un komercbanku pārstāvju tikšanās. Izrādījās, ka par iedzīvotāju maksātspēju uztraucas arī bankas, jo daudzi dzīvokļi ir iegādāti ar hipotekāro kredītu palīdzību.

„Jautājumus, kas skar parādus par komunālajiem pakalpojumiem, apakškomisijā apspriedīsim atsevišķā sēdē,” apsolīja Mājokļu jautājumu apakškomisijas priekšsēdētāja Regīna Ločmele-Luņova.

Solījums tika izpildīts.

Maksājumu disciplīnas kritums ir 10%

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis paziņoja, ka jautājumu par maksāšanas disciplīnu uzdevis pārvaldniekiem visā valsts teritorijā:

– Mēs sazinājāmies ar asociācijas biedriem un kopā nonācām pie secinājuma, ka jautājumā par komunālo maksājumu parādiem bīstamais brīdis vēl nav pienācis. Neskatoties uz Covid-19 izraisīto krīzi, Latvijas iedzīvotāji cenšas akurāti veikt norēķinus. Apmaksu kritums maijā ir maksimums 10%. Par to ir jāpateicas valdībai, kura spēja rast risinājumus un sniegt palīdzību tiem uzņēmējiem, kuru darbību apturēja ārkārtējās situācijas ieviešana un ražošanā iestājās dīkstāve. Mēs nepārtraukti iedzīvotājiem atgādinām, ka ir iespēja izmantot dīkstāves pabalstu.

– Kādas vēl tendences esat novērojuši ārkārtējās situācijas laikā?

– Starp mūsu klientiem neapšaubāmi ir cilvēki, kuri nespēj laikus nomaksāt rēķinus, tādēļ raksta pārvaldniekam iesniegumus par īslaicīgu ienākumu zaudējumu, taču apsola visu parādu samaksāt, kolīdz tas būs iespējams. Finanšu plūsma pārvaldīšanas uzņēmumos ir bremzēta – tā ir realitāte, kuru noliegt nav nozīmes.

Laiks atrisināt strīdu ar pakalpojumu piegādātājiem

– Ko par iedzīvotāju parādiem saka komunālo pakalpojumu piegādātāji?

– Šeit vēlos pievērst Saeimas uzmanību kādai senai problēmai. Normatīvajos aktos ir skaidri definēts, ka pārvaldnieks ir tikai starpnieks starp dzīvokļu īpašniekiem un komunālo pakalpojumu – siltumapgādes, ūdens un kanalizācijas un citu pakalpojumu – sniedzējiem. Pēc likuma pārvaldniekam par sniegtajiem pakalpojumiem ir jānorēķinās tikai tādā apmērā, kādu apmaksu viņš saņēmis no saviem klientiem – dzīvokļu īpašniekiem. Pilsētās, kur ūdens un siltumapgādes uzņēmumi nav slēguši atsevišķus līgumus par tiešajiem norēķiniem ar dzīvokļu īpašniekiem, tie no pārvaldniekiem pieprasa simtprocentīgu apmaksu, bet naudas pārvaldniekam nav, ja to nav samaksājuši dzīvokļu īpašnieki.

– Vai krīzes laikā komunālo pakalpojumu uzņēmumi nemīkstina savas prasības?

– Pārvaldnieki no dažādām Latvijas pilsētām mums ziņo, ka vērsušies pie siltuma un ūdens apgādes uzņēmumiem ar lūgumu atļaut pārskaitīt tik daudz naudas, cik konkrētajā mēnesī iedzīvotāji ir reāli samaksājuši. Diemžēl pakalpojumu piegādātāji nav izrādījuši pretimnākšanu un atsakās pieņemt daļēju apmaksu bez soda sankciju piemērošanas. Jāatzīmē, ka šādas attiecības starp pārvaldniekiem un komunālo pakalpojumu sniedzējiem izveidojušās vēsturiski. Domāju, ka tagad ir iespēja no jauna vērsties pie pakalpojumu sniedzējiem ar lūgumu nerēķināt soda naudas par laikus neapmaksātajiem rēķiniem pilnā apmērā.  

Ekonomikas ministrija: iedzīvotājus sargā jaunais likums

Pēc Ekonomikas ministrijas rīcībā esošās informācijas, nekas neliecina par iedzīvotāju nespēju norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem.

– Svarīgi zināt, ka 2020. gada 5. aprīlī stājās spēkā likums Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību, kura 30. pantā skaidri noteikts, ka „laikposmā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 1. septembrim nokavējuma procenti par civiltiesiskas saistības izpildīšanas nokavējumu nevar pārsniegt likumiskos procentus, – pastāstīja Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders. Tas nozīmē, ka nokavējuma nauda nevar pārsniegt 6% gadā. Ja pēc līguma nosacījumiem par pakalpojuma apmaksas kavējumu ir jāmaksā soda nauda 1% apmērā no kavētās summas par katru dienu, tad laika posmā no 1. aprīļa līdz 1. septembrim soda naudas apmērs nedrīkst pārsniegt 0,016% dienā.

– Par maksājuma kavēšanu līgumā var būt paredzēti ne tikai soda procenti, bet arī līgumsods, – piemetina Mārtiņš Auders. – Līgumsoda apmēru ierobežo Civillikums. Tas noteic, ka sods nevar pārsniegt 10% no kopējās parāda summas un vairāk pieaugt nedrīkst, tādēļ Ekonomikas ministrijas ieskatā sodi par kavētiem maksājumiem nav tik būtiski, lai varētu teikt, ka tie krietni palielina maksājumu apjomu iedzīvotājiem.

Rīgas namu pārvaldnieka klientu parāds – 37 miljoni

Ko par situāciju ar parādniekiem domā lielākais valsts apsaimniekošanas uzņēmums SIA Rīgas namu pārvaldnieks?

Uzņēmuma pārstāvji, kuri piedalījās diskusijā, uzsvēra, ka ir „ļoti pateicīgi uzņēmumiem Rīgas ūdens un Rīgas siltums par izrādīto sapratni, piekrītot nerēķināt soda procentus kavētiem maksājumiem par saņemto ūdeni un siltumenerģiju”. Tas pārvaldniekam dod iespēju nerēķināt sodus arī iedzīvotājiem.

Kas attiecas uz rīdzinieku maksājumu disciplīnu, tad, pēc Rīgas namu pārvaldnieka aprēķiniem, kopš pandēmijas sākuma maksājumu disciplīna samazinājusies par 3%. Apsaimniekošanas uzņēmums cer, ka iedzīvotāji vasaras mēnešos, kad nav apkures, norēķināsies par iekrātajiem parādiem. Vismaz tā tas ir bijis tradicionāli.

Kopējie skaitļi neiepriecina – neņemot pat vērā krīzi, Rīgas namu pārvaldniekam ir problēmas: ja patlaban būtu jāsāk apkures sezona, 43 daudzdzīvokļu mājām apkure netiktu pieslēgta. Tie ir objekti, kuru īpašnieki par saņemto siltumenerģiju nav norēķinājušies ne tikai par iepriekšējo, bet arī vēl senākām apkures sezonām. Kā atzīst uzņēmuma pārstāvji, Rīgas namu pārvaldnieks katru gadu avansā apkurei pieslēdz aptuveni 700 mājas, jo tām ir nenokārtotas parādu saistības, tāpēc, tuvojoties 2020. gada rudens mēnešiem, situācija var būt samērā kritiska.

Rīgas namu pārvaldnieka klientu parādi ir akurāti saskaitīti, un 2020. gada maijā parāda apjoms sasniedza 37 miljonus eiro.

Jaunas tiesvedības pret parādniekiem – tikai augustā

Rīgas namu pārvaldnieka klientiem ir jāzina, ka ārkārtējās situācijas laikā uzņēmums pret nemaksātājiem nav tiesā cēlis nevienu prasību. Pirmās prasības tiesai tiks iesniegtas tikai 60 dienas pēc ārkārtējās situācijas beigām – 2020. gada augusta sākumā.

– Aprīļa sākumā uzņēmuma kontos kopā bija 82 miljoni eiro (ieskaitot tos 8 miljonus, kuri ir iestrēguši PNB bankā), – paziņoja uzņēmuma pārstāvji. Šāds līdzekļu apjoms uzņēmumam viskritiskākajā situācijā ļauj izpildīt savas saistības vismaz trīs mēnešus, tomēr Rīgas namu pārvaldnieks ir spiests klientiem paziņot arī nepatīkamus jaunumus – parādniekiem ir izbeigta iespēja slēgt grafikus par pakāpenisku parāda atmaksu: „Šādas vienošanās nestrādā – iedzīvotāji izveido grafiku, bet naudu nemaksā.”

Tagad komunālo rēķinu parādnieks saņem pirmstiesas brīdinājumu, pēc kura saņemšanas daudzi tomēr norēķinās. Ja tomēr cilvēks turpina dzīvot un nereaģēt, tad ir skaidrs, ka viņu gaida tiesas pavēste un tikšanās ar pārvaldnieku tiesas zālē.  

Samazinātais tarifs – tikai līdz 1. jūlijam

Ko par izveidojušos situāciju saka komunālo pakalpojumu piegādātāji? Uz jautājumiem atbildēja uzņēmuma Rīgas ūdens valdītāja Dagnija Kalniņa:

– Neskatoties uz mūsu prognozēm, Rīgā situācija attiecībā uz parādiem ir ļoti stabila. Mēs pieņēmām, ka ūdens patēriņš ārkārtējās situācijas laikā samazināsies par vismaz 10%, bet laikā neapmaksāto rēķinu skaits pieaugs par 10%. Situācija maija vidū parāda, ka mūsu prognozes nav piepildījušās: kavēto maksājumu skaits ir palielinājies par 3%, bet ūdens patēriņš samazinājies par 7%.

– Kādēļ ārkārtējās situācijas laikā iedzīvotāji ir tērējuši mazāk ūdeni?  

– Šādu efektu ir izraisījusi neražojošo nozaru apstāšanās, piemēram, tika slēgtas viesnīcas un restorāni. No vienas puses, tas ir labi, jo šiem uzņēmumiem nepieaugs parādi par ūdeni dīkstāves periodā, bet, no otras puses, ja krīzes situācija ieilgs, ilgtermiņa perspektīvā pieaugs finanšu slogs dzīvojamam fondam.

– Sākot ar 1. aprīli, jūs uz 3 mēnešiem pazeminājāt tarifu ūdens apgādes un kanalizācijas pakalpojumiem. Vai šāds solis ir labi pārdomāts?

– Protams, piedāvājot šo tarifu samazinājumu, mēs rūpīgi analizējām dažādus scenārijus un notikumu attīstības prognozes (ļoti ceru, ka pašas negatīvākās nepiepildīsies). Turklāt mēs jau 20. martā nolēmām, ka nerēķināsim soda procentus par kavētiem maksājumiem un nesniegsim tiesā jaunas prasības pret parādniekiem. Šādu politiku mēs īstenojam jau kopš 1. marta, kaut arī zinām, ka reālās problēmas cilvēkiem sākās tikai maijā.

– Kā jūsu klienti ir reaģējuši uz krīzi?

– Esam saņēmuši iesniegumus ar lūgumu pārskatīt maksāšanas grafiku. Šajos gadījumos katrs iesniegums tiek izskatīts individuāli, ņemot vērā klienta maksātspēju un maksāšanas disciplīnas vēsturi. Ir redzams, ka privātmāju īpašnieki nedaudz vairāk kavē maksājumus, nekā tas novērojams dzīvokļu īpašniekiem. Iespējams, ka privāto sektoru smagāk ir skāris koronavīruss.

Sarunas nobeigumā Dagnija Kalniņa paziņoja, ka uzņēmumā Rīgas ūdens situācija ir stabila, tas spēj nodrošināt savu darbību un pat izpildīt visus 2020. gada investīciju plānus:

– Vēlos atgādināt, ka pēc 1. jūlija mēs nevarēsim saglabāt pazeminātu tarifu par pakalpojumu, jo tas pārlieku nopietni ietekmētu uzņēmuma finansiālo situāciju. 

Rīgas siltums vasaras periodā no iedzīvotājiem gaida 17 miljonus

Kas attiecas uz parādiem par saņemto siltumenerģiju, uzņēmumā Rīgas siltums paziņo, ka, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, tie palielinājušies tikai par 2% un patlaban ir 12% no visa rēķinu kopapjoma jeb 17 miljoni eiro.

– Arī mēs esam apturējuši soda procentu aprēķinu laikā neapmaksātajiem rēķiniem, turklāt sākām jau ar iedzīvotājiem izrakstītajiem rēķiniem par saņemto pakalpojumu februārī, – stāsta uzņēmuma Rīgas siltums valdes locekle Biruta Krūze. – Sākot ar 1. aprīli, esam pazeminājuši siltuma tarifu par gandrīz 4 eiro par vienu megavatstundu. Nākamais tarifa samazinājums paredzēts 1. jūnijā. Tad kopējais pazeminājums šajā gadā būs sasniedzis 12%. Tas ir saistīts ar degvielas cenas krišanos. Ceram, ka tarifu samazinājums, kā minimums, būs līdz 2021. gada 31. jūlijam un atvieglos mūsu klientiem rēķinu apmaksu. 

– Jūs minējāt, ka parādu kopējais apjoms ir 17 miljoni eiro. Kādu daļu no kopējās summas veido krīzes periods?

– Tā ir lielākā parāda daļa – 15 miljoni, taču vēlos atgādināt, ka 2019. gadā siltuma tarifs pieauga, tādēļ palielinājās arī kopējais rēķinu apjoms. Kopumā parādi ir salīdzināmi ar stāvokli pagājušajā gadā. Ļoti ceram, ka vasaras periodā iedzīvotāji ar mums spēs norēķināties.

– Vai šie parādi netraucēs uzņēmumam sākt jauno – 2020. gada – apkures sezonu?

– Protams, lai sāktu apkures sezonu, mums ir jānorēķinās ar saviem piegādātājiem, no kuriem mēs iepērkam resursus, piemēram, gāzi, tādēļ mums ir svarīgi saņemt no klientiem pilnu samaksu.

Vai drīkst pieļaut tādus rēķinus?

Diskusijā iesaistījās arī Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko. Viņa ziņoja par sūdzību, kas saņemta no Rīgas iedzīvotājiem.

– Sūdzības būtība skar neveiksmīgi risināto jautājumu par iespēju veikt tiešos norēķinus ar pakalpojumu piegādātājiem, – stāstīja J. Stepaņenko. – Atgādinu, ka grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā jau 2014. gadā paredzēja iespēju dzīvokļu īpašniekiem veikt tiešos norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem. Tas ļautu naudu bez pārvaldnieka starpniecības samaksāt tieši pakalpojuma sniedzējam, taču pakalpojumu piegādātāji bija gatavi jaunajai sistēmai tikai tad, ja tiek iekasēta ļoti augsta komisijas maksa par katru noformēto rēķinu, un jaunā kārtība Rīgā neiedzīvojās.

– Izrādās, ka patlaban Rīgā ir apsaimniekošanas uzņēmums, kurš saviem klientiem ir paziņojis, ka turpmāk par katru izrakstīto rēķinu cilvēki papildus maksās 3,38 eiro, jo savulaik nav izvēlējušies slēgt līgumus par tiešajiem norēķiniem ar pakalpojumu piegādātājiem, – situāciju izklāstīja J. Stepaņenko. – Vēlos uzzināt ekspertu viedokli šajā jautājumā. Man šķiet, ka pārvaldnieks, izsūtot rēķinus saviem klientiem, izpilda tikai vienu no pārvaldīšanas darbībām, par kuru jau saņem samaksu apsaimniekošanas maksas apjomā. 

Atbildi sniedza LNPAA valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis:

– Jūsu teiktais man ir jaunums. Informācija par šādu precedentu līdz mūsu asociācijai nav nonākusi. Personīgi es uzskatu, ka minētais apsaimniekotājs rīkojas nekorekti attiecībā pret dzīvokļu īpašniekiem. Taču jautājumam ir arī otra puse. Jau vēsturiski pakalpojumu piegādātāji uzskata, ka pārvaldnieka pienākums ir nodarboties ar naudas iekasēšanu par ūdeni, siltumu un atkritumu izvešanu. Pārvaldnieks šo naudu saņem kā tranzīta maksājumu – no maksātāja – pakalpojuma piegādātājam, bet ir spiests to apkalpot bez maksas. No šī viedokļa par maksājumu apkalpošanu pārvaldniekam būtu tiesības prasīt atlīdzību, bet piekrītu, ka summa nedrīkst būt nesamērīga un 3,38 eiro ir nepieļaujami.

Atgādinu, ka pārvaldnieka pamatpienākums ir rūpēties par ēkas uzturēšanu un apsaimniekošanu, nevis nodarboties ar klientu naudas vākšanu.