Siltuma skaitītāju verifikācija tiek veikta ik pēc diviem gadiem, apšaubīt iesniegto rēķinu pamatotību nav pamata
Novembrī rīdzinieki saņēma šīs sezonas pirmos apkures rēķinus, un lielākoties tie bija izrakstīti par aptuveni divu nedēļu ilgu apkures periodu. Maksa katrā mājā ir atšķirīga, pat ja tās ir līdzās vai tuvumā esošas. Talkā jāņem Sabiedrisko pakalpojumu regulatora skaidrojums par to, kā veidojas maksa par siltumu un no kā sastāv siltuma tarifs.
Kā veidojas maksa par siltumu?
Maksājums par siltumenerģiju tiek aprēķināts visai ēkai – pēc kopējā ēkas skaitītāja rādījuma. Kopējo ēkai piegādāto siltumenerģijas daudzumu reizina ar tarifu, kāds ir noteikts konkrētajam siltuma ražotājam. Rēķinā tas, visticamāk, netiek norādīts, bet Rīgas siltums par tarifa izmaiņām regulāri informē savā mājaslapā. Pašlaik tiek prognozēts, ka 2018. gadā tarifs nemainīsies. Nama pārvaldītājs sadala kopējo patērētās siltumenerģijas apjomu uz visiem dzīvokļiem. Individuālajā rēķinā norāda aprēķināto maksu par apkuri, maksu par karsto ūdeni, maksu par karstā ūdens cirkulāciju un, iespējams, arī citas pozīcijas, kas atspoguļo siltumenerģijas izmantojumu ēkā.
Kas ietilpst siltumenerģijas tarifā?
Ražošanas un piegādes izmaksas, kurināmais, elektroenerģijas izmaksas, iekārtu uzturēšana un nolietojums, darba algas. Mainās tikai proporcijas. Piemēram, ja siltumenerģijas ražotājs pamatā izmanto dabasgāzi, tad kurināmā izmaksas veido vidēji divas trešdaļas no kopējām izmaksām. Ja galvenais kurināmais ir biomasa, tad paša kurināmā izmaksas ir salīdzinoši mazākas, bet vairāk naudas nepieciešams darbaspēka un remontdarbu nodrošināšanai.
Kas ietekmē patērētās siltumenerģijas daudzumu un maksu?
To nosaka ēkā patērētās siltumenerģijas apjoms. Siltumenerģijas patēriņu galvenokārt ietekmē āra gaisa temperatūra. Novembrī, pat tik siltā kā šogad, siltumenerģija ēkām tika piegādāta lielākā apjomā nekā oktobrī, kad sākās apkures sezona. Jo zemāka gaisa temperatūra, jo vairāk siltumenerģijas būs nepieciešams komfortablas temperatūras nodrošināšanai mājās un dzīvokļos. Siltumenerģijas patēriņu ietekmē ēkas tehniskais stāvoklis un iedzīvotāju paradumi – vai kāpņu telpu durvis un logi ir cieši aizvērti, vai dzīvokļos netiek ilgstoši atvērti logi, cik bieži tiek vēdinātas telpas, vai naktīs apkures temperatūra tiek samazināta utt. Namu pārvaldnieks kopējo ēkā patērēto siltumenerģijas apjomu sadala starp iedzīvotājiem, kas veido katra individuālo rēķinu. Siltumenerģijas ražošanā un piegādē līdz mājām siltuma zudumi ir ievērojami mazāki par to siltumenerģijas apjomu, kas tiek nelietderīgi izmantots ēkā. Siltumenerģijas ražošanā zudumi ir apmēram 6–10 procenti, piegādē – 12–18 procenti, katrā ēkā – 30–50 procenti un vairāk.
Kā darbojas centrālā siltumapgāde?
Siltumenerģiju komersants piegādā līdz ēkai. Norēķini tiek veikti par siltumenerģiju, kas piegādāta līdz ēkai (kopējo patērētās siltumenerģijas daudzumu nosaka atbilstoši ēkas siltumenerģijas skaitītāja rādījumam). Tālāku siltumenerģijas izmantošanu nosaka ēkas pārvaldītājs (cik – apkurei, cik – karstā ūdens sagatavošanai).
Vai iedzīvotājiem jāmaksā par siltuma zudumiem maģistrālēs?
Nē. Visus zaudējumus sakarā ar siltuma zudumiem maģistrālēs sedz pats siltuma piegādātājs, turpretī, ja siltuma zudumi ir mājā, par to gan nākas maksāt iedzīvotājiem.
Vai iesniegtie rēķini par siltumenerģiju, uzsildīšanu un cirkulāciju ir pamatoti? Vai siltuma skaitītāji nav bojāti?
Siltuma skaitītāju verifikācija tiek veikta ik pēc diviem gadiem. Ja šie noteikumi ir izpildīti, apšaubīt iesniegto rēķinu pamatotību nav pamata, jo maksājumu aprēķini veikti saskaņā ar siltuma ražotāja un iedzīvotāju iesniegtajiem datiem par mājas siltumenerģijas un ūdens patēriņu konkrētā mēnesī. Šie dati ir pieejami un tiek publicēti gan interneta mājaslapā, gan apsaimniekotāja birojā. Siltumenerģijas sadale starp ēku abonentiem notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem un metodiku, bet patēriņu nosaka ar verificētu norēķinu uzskaites mēraparātu – siltumskaitītāju, kurš uzstādīts ēkas siltummezglā. Rādījumu fiksēšanā piedalās siltumapgādes uzņēmuma pārstāvis un īpašnieku pilnvarotā persona. Pārbaudīt verifikācijas faktu var pie siltummezgla uzturētāja.
Vēlos atteikties no siltā ūdens un uzstādīt boileri. Vai šajā gadījumā būs jāmaksā par karstā ūdens cirkulāciju vai kādas citas izmaksas, kas saistītas ar silto ūdeni, no kā būšu atteicies?
Ja mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nav lēmusi citādi, tad par siltumenerģiju karstā ūdens cirkulācijai izdevumus aprēķina atbilstoši īpašnieka dzīvokļu īpašumu skaitam mājā, visiem dzīvokļiem, neatkarīgi no tiem pieslēgto komunālo pakalpojumu veidiem. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 (17.2.1. punkts).
Dzīvokļa īpašniekam, kurš ir arī mājas kopīpašuma līdzīpašnieks, būs jāsedz ar mājas kopīpašuma uzturēšanu saistītie cirkulācijas sistēmas uzturēšanas izdevumi, ja tādi būs. Par faktiski patērēto karsto ūdeni no boilera, tāpat kā par auksto ūdeni būs jāmaksā tikai pēc noteiktā ūdensapgādes un kanalizācijas tarifa.