Pašvaldības dzīvokļa īrniece saņem šokējošu brīdinājumu par rēķina palielināšanos mājas remontdarbiem. Kā rīkoties?
Pensija – 249 eiro mēnesī, bet rēķins par dzīvokli paredzams 250 eiro apmērā. Šādā situācijā jau novembrī nonāks mūsu avīzes lasītāja Antoņina Obuhova, kura dzīvo pašvaldībai piederošā dzīvoklī Rīgā, Pērnavas ielā 37. Stāsts par to, kas pārvaldniekam dod tiesības atsūtīt brīdinājumu par remontiem paredzētā uzkrājuma maksas apmēra palielināšanu līdz 10 eiro par vienu kvadrātmetru.
Brīdinājums – pusgadu iepriekš
Antoņina Obuhova redakcijā vērsās pēc tam, kad bija saņēmusi apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks brīdinājumu par dzīvokļa rēķina paaugstināšanos. Pārvaldnieks īrnieci brīdināja, ka, sākot no 2017. gada 1. novembra, maksa par īrēto dzīvokli Antoņinas kundzei paaugstināsies līdz 10 eiro par 1 dzīvokļa platības kvadrātmetru.
Redakcijas pārstāvji devās uz Pērnavas ielu, lai savām acīm apskatītu dzīvokli „zelta vērtībā”. Patiesība bija daudzreiz pieticīgāka – ieraudzījām 22 kvadrātmetrus lielu istabiņu ar virtuvi vecā centra mājā bez lifta. Šādas vecas mājas visbiežāk arī ir komunālo traģēdiju norises vietas.
– Agrāk mēs dzīvojām trīs ar pusi istabu lielā dzīvoklī, kas izrādījās saimniekam piederoša māja, – stāsta Antoņina. – Saprotams, ka samaksāt īri denacionalizētā mājā visai ātri kļuva neiespējami. Īpašniece apžēlojās un atļāva man ar meitu ievākties vienā istabā komunālajā dzīvoklī, taču par īri prasīja 60 latus mēnesī. Toreiz mana pensija bija 43 lati mēnesī… Pavisam drīz mūs no saimnieces mājas izlika tiesas ceļā.
Bez dušas un centrālapkures
Pēc izlikšanas no komunālā dzīvokļa Antoņina ar meitu saņēma pašvaldības dzīvoklīti vecā mājā Pērnavas ielā. Šeit nav dušas, tualete atrodas kāpņu telpā, bet apkurei izmanto elektrisko sildītāju.
– Dzīvoklī ir arī krāsns, – skaidro dzīvokļa īrniece, – bet mēs abas ar meitu slimojam ar astmu, tādēļ krāsns apkure izsauc smakšanu.
Diemžēl smakšanu izraisa ne tikai krāsns apkure, bet arī melnie pelējuma plankumi dzīvokļa stūros un nenomācamā kopējās tualetes smaka, kas izplatās no apakšējā stāva.
Neskatoties uz to, sievietēm nenāk ne prātā žēloties, galvenais taču – jumts virs galvas. Tagad Antoņina baidās, ka nevarēs norēķināties arī par to.
– Beidzamā pusotra gada laikā esmu saņēmusi trīs dažādus brīdinājumus no SIA Rīgas namu pārvaldnieks par īres maksas palielināšanu, – saimniece rāda dokumentus. – Piemēram, 2016. gada jūnijā tiku informēta, ka maksa, sākot ar 2017. gada 1. decembri, būs 4,37 eiro par vienu dzīvokļa platības kvadrātmetru. Un tiešām – decembrī es saņēmu rēķinu par 109 eiro! Mēs tik tikko norēķinājāmies, jo Sociālās palīdzības dienests kā dzīvokļa pabalstu mums piemaksāja 7 eiro.
No nākamā dzīvokļa rēķina Antoņina baidījās kā no uguns, bet 2017. gada janvārī īres maksa atkal samazinājās līdz 1,20 eiro par kvadrātmetru. Tomēr mātei un meitu īsti nesanāca laiks atvilkt elpu, jo jau aprīlī mājas pārvaldnieks atsūtīja jaunu brīdinājumu par maksas celšanu. Antoņina tika brīdināta par izmaksu pieaugumu no 2017. gada 1. novembra, kas pārsniegs10 eiro par vienu kvadrātmetru.
Un tagad parēķināsim: sievietes pensija ir tikai 249 eiro, meita ir Valsts nodarbinātības aģentūras uzskaitē un ilgstoši nevar atrast darbu. No kurienes ņemt 220 eiro, lai samaksātu par dzīvokli plus vēl 30–40 eiro, lai segtu pārējos komunālos pakalpojumus?
Fakts
Māja Pērnavas ielā 37 Rīgā sastāv no diviem literiem. Sākumā iemaksas avārijas novēršanas remontdarbiem veica abu māju dzīvokļu īpašnieki, taču pēc tam dzīvokļu īpašnieki pieņēma lēmumu par remontdarbu uzkrājumu dalītu krāšanu. Tagad atsevišķi stāvošais liters, kuram remontdarbi nav vajadzīgi, remontdarbu uzkrājumu veidošanā nepiedalīsies.
Tādēļ situācija mājā mainījās trīs reizes un īrnieki saņēma trīs saturā atšķirīgus brīdinājumus par izmaiņām maksājumu apmēros.
Bez remonta māja būs pagalam!
Uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks mums paskaidroja, ka māja Pērnavas ielā 7 atrodas avārijas stāvoklī. Ja nekavējoties netiks sākti glābšanas darbi, viss var beigties ļoti slikti.
– Dzīvokļu īpašnieki ir pieņēmuši lēmumu pēc iespējas ātrāk savākt naudu remontam, – stāsta filiāles Centrs mājas vadītājs Arnis Kriķis. – Ja mājas uzkrājumā būs nepieciešamie līdzekļi, mēs varēsim noslēgt trīspusēju līgumu ar izvēlēto būvuzņēmumu, kas sāks darbu vistuvākajā laikā.
– Kas šajā vecajā mājā ir atgadījies?
– 2014. gadā nomira viens no dzīvokļu īpašniekiem, iespējams, tādēļ neviens laikus nepamanīja, ka dzīvoklī ir plīsis ūdensvads. Ūdens zem liela spiediena paspēja izskalot starpstāvu pārsegumus mājas vidusdaļā. Situācija bija tik nopietna, ka nācās aicināt glābējus, un visi mājas iedzīvotāji tika evakuēti. Tomēr pēc tam speciālisti atzina, ka mājā joprojām var dzīvot, vienkārši nav iespējams lietot koplietošanas tualetes. Mēs novietojām sausās tualetes ārā un ļāvām iedzīvotājiem atgriezties dzīvokļos.
Trūkst vēl tikai 80 000 eiro
– Iznāk, ka cilvēki jau trešo gadu dzīvo avārijas stāvoklī esošā mājā?
– Jā, tādēļ, ka pirms remontdarbu sākšanas ir nepieciešams projekts, kuru var pasūtīt tikai pēc dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pieņemta lēmuma. Par šo jautājumu kopsapulces un rakstveida aptaujas mājā bija, ja nekļūdos, sešas vai septiņas, jo iedzīvotāji nekādi nespēja vienoties. Visbeidzot 2016. gadā dažus dzīvokļus mājā nopirka ļoti aktīvi cilvēki, kuri saprata, ka jautājumu risināšanu vajag ņemt savās rokās. Viņi organizēja aptauju, kurā tomēr izdevās savākt nepieciešamo balsu skaitu par to, lai mēs kā apsaimniekošanas uzņēmums varētu pasūtīt pārsegumu atjaunošanas projektu.
– Kurš par to samaksāja?
– Projekta apmaksai tika nolemts izmantot mājā esošos remontdarbu uzkrājumus, aptuveni 4000 eiro.
– Un tagad dzīvokļu īpašniekiem ir jāsamaksā arī remonta izdevumi?
– Dzīvokļu īpašnieki paši atrada būvuzņēmumu, kas ir piekritis veikt visus darbus aptuveni par 80 000 eiro. Ja darbi netiks sākti ļoti strauji, var beigties projekta derīguma termiņš – divi gadi – un iedzīvotāji zaudēs jau ieguldīto naudu. Dzīvokļu īpašnieki ir ieklausījušies mūsu argumentos, tādēļ pieņēmuši lēmumu, sākot ar 2017. gada martu, maksāt nākamo remontu uzkrājumā 2,5 eiro par vienu dzīvojamās platības kvadrātmetru mēnesī. Turīgākie dzīvokļu īpašnieki varēja deponēt uzreiz visu summu, kas bija aptuveni 3–4 tūkstoši eiro no dzīvokļa.
Īrniekiem arī jānāk uz sapulcēm
– Kādēļ mājas dzīvokļu īpašnieki jau no marta maksā 2,50 eiro par kvadrātmetru, bet īrniecei Antoņinai joprojām pienāk rēķini par 1,20 eiro par kvadrātmetru?
– Apsaimniekotājs dzīvokļu īpašniekiem maksu var palielināt jau nākamajā mēnesī pēc tam, kad īpašnieku kopība kopsapulcē vai aptaujas veidā ir pieņēmusi šādu lēmumu. Taču, lai apsaimniekotājs varētu paaugstināt īres maksu īrniekam, saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likumu viņam ir pienākums nosūtīt speciālu brīdinājumu ne mazāk kā sešus mēnešus pirms maksas paaugstināšanas brīža.
– Tātad visi dzīvokļu īpašnieki maksā vairāk jau kopš marta, bet Antoņina un citi nomnieki sāks maksāt tikai novembrī?
– Jā, un šajā periodā dzīvokļu īpašnieki, kuriem palielinājums stājās spēkā nekavējoties, jau ir paspējuši veikt lielus ieguldījumus, savukārt nomniekiem sešu mēnešu laikā ir izveidojies nosacīts parāds. Šo starpību viņiem nāksies samaksāt 2017. gada novembrī, bet pēc tam viņi tāpat kā visi pārējie maksās vienādi – 2,50 eiro par kvadrātmetru.
– Taču no jūsu paziņojuma nabaga īrniece ir sapratusi, ka viņai visu turpmāko laiku par remontdarbiem būs jāmaksā 220 eiro. Vai brīdinājumā kaut kā saudzīgāk nevarējāt cilvēkam izskaidrot, ka šokējošā summa būs tikai vienu mēnesi?
– Nomnieki par to varēja uzzināt kopsapulcē, un daudzi to arī izdarīja. Neskatoties uz to, ka šie cilvēki nav dzīvokļu īpašnieki, viņiem ir jāpiedalās mājas kopsapulcēs, lai savlaicīgi saņemtu informāciju par to, kas notiek mājā. Tāpat mēs sapulcē īrniekiem izskaidrojām, ka viņi var uzrakstīt iesniegumu ar lūgumu rast iespēju jau no marta maksāt līdzvērtīgi ar dzīvokļu īpašniekiem, kas palīdzētu izvairīties no lielā maksājuma novembrī.
Kam ir tiesības uz dzīvokļa pabalstu?
Jāpaskaidro, ka aprīlī Antoņina slimoja, tādēļ nevarēja piedalīties kopsapulcē. Tagad viņa baidās, ka nespēs nomaksāt lielo rēķinu novembrī.
Šajā gadījumā, kā mums paskaidroja Rīgas domes Sociālajā dienestā, Antoņinai jāprasa dzīvokļa pabalsts. Tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu ir personām, kuras ir deklarējušas pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, dzīvo atbilstoši iesniegumā norādītajai adresei un kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 284,57 eiro katram ģimenes loceklim vai atsevišķi dzīvojošai personai darbspējīgā vecumā mēnesī, bet atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam nepārsniedz 355,72 eiro mēnesī. Šajā gadījumā mājokļa pabalsts tiks aprēķināts tādā veidā, ka pēc dzīvokļa rēķina apmaksāšanas Antoņinai tiktu nodrošināts garantētais ienākumu līmenis. Rīgā šis ikmēneša garantētais minimālais ienākums ir 128,06 eiro vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējam, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam; 56,91 eiro – darbspējīgām personām. Tas nozīmē, ka pēc rēķinu apmaksas Antoņinai un viņas meitai jāpaliek 185 eiro. Ja viņām atliks mazāka naudas summa, palīdzēs Sociālais dienests.