Tuvojas vasara, un daudzi rīdzinieki, kas pieraduši silto sezonu pavadīt savās dārza mājiņās vai vasaras mājās laukos, ar nepatiku atcerēsies, ka viņiem vairs nav tiesību prasīt pārrēķinu par atkritumu izvešanu. Valdība uzskata, ka šiem cilvēkiem, lai gan viņi pilsētā neizmanto atkritumu apsaimniekotāju pakalpojumus, par atkritumu izvešanu jāmaksā gluži tāpat kā pilsētā palikušajiem.
Ko darīt pilsētniekiem?
„Katru gadu maijā mēs ar sievu dodamies uz savu dārza mājiņu Pierīgā. Pilsētas dzīvoklī šajā laikā tikpat kā neiegriežamies,” stāsta rīdzinieks Ivans. „Pagājušajā gadā palūdzu pārvaldniekam pārrēķinu par atkritumu izvešanu, bet saņēmu atbildi, ka tas nav iespējams, jo valdība pieņēmusi noteikumus, saskaņā ar kuriem maksa par atkritumu izvešanu vairs netiek aprēķināta pēc dzīvoklī mājojošo personu skaita, bet gan vienlīdzīgi sadalīta visiem mājas dzīvokļiem. Tātad ir pilnīgi vienalga, vai mēs ar sievu uzturamies Rīgas dzīvoklī, vai esam izbraukuši. Man tas šķita ļoti netaisnīgi, taču iebilst neko nevarēju.
Pēc kāda laika jūsu avīzē izlasīju, ka valdība kārtējo reizi mainījusi noteikumus, pēc kuriem tiek aprēķināta maksa par atkritumu izvešanu. Kopš 2014. gada novembra dzīvokļu īpašniekiem vairs nav jāmaksā visiem vienādi, bet gan proporcionāli viņu īpašumā deklarēto personu skaitam.
Man tas šķita saprātīgi: cik cilvēku mājo dzīvoklī, tik arī maksā! Cerēju, ka līdz ar to būs atjaunots arī taisnīgums jautājumā par maksas pārrēķināšanu cilvēku prombūtnes laikā. Bet nekā! Vērsos namu pārvaldē un saņēmu atteikumu. Speciāliste paskaidroja: „Noteikumi vairs neparedz atvieglojumus aizbraukušajiem. Ja gribat vasarā par atkritumiem maksāt mazāk, deklarējieties dārzā!” Es saprotu, ka pārvaldnieks pilda likuma prasības un ne pie kā nav vainīgs, taču padoms deklarēties dārzā mani samulsināja. Sakiet, ko cilvēkiem darīt? Ļoti daudzi rīdzinieki taču vasaru pavada ārpus pilsētas.”
Noteikumi Nr. 1013: vai atkal brāķis?
Kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieki norēķinās par atkritumu izvešanu, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013. Šim normatīvajam aktam ir nelaimīgs liktenis. Ekonomikas ministrija kopš 2013. gada cenšas saprast, kā pareizi aprēķināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, un katrā jaunā mēģinājumā pieļauj jaunas kļūdas un nepilnības.
Sākotnēji noteikumi Nr. 1013 noteica, ka maksa par atkritumu izvešanu tiek sadalīta proporcionāli mājas iedzīvotāju skaitam (tas ir, proporcionāli dzīvokļos reāli dzīvojošo, nevis deklarēto personu skaitam, kā tas ir tagad). Taču pārvaldniekiem problēmas radīja iedzīvotāju uzskaite, tāpēc 2013. gada septembrī Ekonomikas ministrija normatīvajā aktā izdarīja grozījumus, kas noteica, ka maksa par atkritumu izvešanu tiek sadalīta vienlīdzīgi visiem dzīvokļu īpašniekiem neatkatīgi no dzīvoklī mājojošo personu skaita.
Šis variants savukārt sarūgtināja vientuļi dzīvojošos, jo tiem nācās apmaksāt daļu no kaimiņu atkritumiem, un 2014. gada novembrī Ekonomikas ministrija piedāvāja kompromisu – maksu par atkritumu apsaimniekošanu sadalīt atbilstoši dzīvokļos deklarēto personu skaitam. Kaislības it kā norima... Taču tas bija īslaicīgs klusums. Šā gada pavasarī iedzīvotāji atklāja, ka no valdības lēmuma pazudusi norma, kas ļāva veikt pārrēķinu par atkritumu izvešanu cilvēkiem, kuri atrodas pagaidu prombūtnē.
Līdz 2013. gada septembrim MK noteikumos Nr. 1013 bija šādi punkti:
„11. Ja dzīvoklī uz tiesiska pamata dzīvojoša persona atrodas pagaidu prombūtnē vismaz septiņas dienas pēc kārtas, par viņu šai laikā netiek iekasēta maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, asenizāciju, kanalizāciju un ūdens patēriņu, ja tas dzīvoklī netiek uzskaitīts ar skaitītājiem.
12. Dzīvokļa īpašnieks iepriekš paziņo pārvaldniekam par dzīvoklī dzīvojošas personas prombūtni, ja tā ilgst vismaz septiņas dienas pēc kārtas, bet pēc attiecīgās personas atgriešanās informē par to pārvaldnieku. Informācija par dzīvoklī dzīvojošas personas pagaidu prombūtni nav izpau¬žama trešajām personām.”
Kā redzat, gluži saprātīga prasība, taču noteikumu 2014. gada novembra redakcijā šo punktu vairs nav. Kārtību, kādā veicami norēķini par atkritumu izvešanu, regulē viena vienīga norma:
„17. Par pakalpojumiem, kuri nav mērāmi vai kuru patēriņa noteikšanai nav uzstādīti skaitītāji, aprēķinu veic šādi:
(..)
17.4. par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju:
17.4.1. ja atsevišķais īpašums ir dzīvoklis, – proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam, sadalot summu, kas veidojas pēc neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu īpašnieku vai nomnieku veikto maksājumu atskaitīšanas no dzīvojamās mājas kopējā maksājuma”.
Galvaspilsētas lielākajā apsaimniekošanas uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks apstiprināja, ka tiem, kas vasaras sezonā nevēlas maksāt par atkritumu izvešanu, jo šo pakalpojumu neizmanto, var ieteikt tikai mainīt deklarētās dzīvesvietas adresi. Bet ko darīt personām, kas aizbrauc uz ārzemēm vai pārceļas uz dārza mājiņām, kurām nav konkrētas adreses? Uz šo jautājumu likumdevēji atbildi nedod.
Igors Trubko: „Tā ir skaidri redzama nepilnība!”
Situāciju komentē Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko:
– No noteikumiem tiešām ir pazudusi norma, saskaņā ar kuru iedzīvotāji varēja darīt zināmu pārvaldniekam, ka aizbrauc uz vasarnīcu, un ietaupīt maksu par atkritumu izvešanu. Diemžēl jaunā norēķinu kārtība visvairāk sit pa pensionāriem. Iedomājieties Latvijas klasisko situāciju: bērni un mazbērni aizbraukuši darba meklējumos, bet saglabājuši vecmāmiņas un vectētiņa dzīvoklī deklarēto dzīvesvietu. Kas viņu vietā maksā par atkritumu izvešanu? Protams, pavecie radinieki! Tas nozīmē, ka attiecībā pret tādiem dzīvokļu īpašniekiem tiek pārkāpts Patērētāju tiesību aizsardzības likums, kurā teikts, ka cilvēkam jāmaksā tikai par tiem pakalpojumiem, kurus viņš reāli ir saņēmis.
Likumdevējam vajadzēja paredzēt šādu pārrēķina regulējumu maksai par atkritumu izvešanu: ja visi kāda dzīvokļa iemītnieki vasarā aizbrauc uz vasarnīcu, ciemos, uz kūrortu utt., tad pārvaldnieks, laikus saņēmis paziņojumu, maksu par atkritumu izvešanu aprēķina vienam cilvēkam. Kāpēc vajadzētu maksāt vismaz par vienu? Tāpēc, ka vasarnieki laiku pa laikam iegriežas pilsētas dzīvoklī. Pilnībā atcelt maksu par atkritumiem nebūtu vēlams.
Taču patlaban mēs esam nonākuši šādā situācijā: dzīvoklī, teiksim, deklarēti četri cilvēki, vasarā tur vispār neviens nedzīvo, bet rēķins pienāk par visiem četriem deklarantiem. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu vasarnīcas, vasaras mītnes (tai skaitā dārzkopības biedrības teritorijā esošas vasarnīcas vai vasaras mītnes) vai citas īslaicīgas apmešanās ēkas īpašniekam jānoslēdz ar atkritumu apsaimniekotāju līgums par sadzīves atkritumu savākšanu un jāsedz visas ar to saistītās izmaksas, tātad viņam par šo pakalpojumu jāmaksā dubulti. Normatīvā akta autori te pieļāvuši škaidri saskatāmu aplamību!
Esmu dzirdējis, ka namu pārvaldnieki iesakot klientiem deklarēties vasaras mājiņā, lai par atkritumiem būtu jāmaksā mazāk, taču šo padomu vajadzētu uztvert kritiski. Pirmkārt, dārzs viņiem nav pastāvīgā dzīvesvieta. Otrkārt, tas bieži vien atrodas ārpus Rīgas, faktiski cilvēks tur nevar deklarēties, jo tādējādi zaudēs sociālos pabalstus, ko viņš saņem kā galvaspilsētas iedzīvotājs.
Anulēt deklarāciju var tikai jaunie, kas aizbrauc no Latvijas. Bet kurp tādā gadījumā lai viņiem sūta oficiālās vēstules, piemēram, nodokļu dienests, banka, tiesa? Strupceļš.
Pats būdams pārvaldnieks, iesaku vasarniekiem lēmumus pieņemt individuāli, vadoties pēc apstākļiem. Bet vispār cilvēkiem, kuri vasarā pamet pilsētas dzīvokli, silti iesaku par to informēt pārvaldnieku un atstāt dzīvokļa atslēgas pie radiem vai draugiem, jo saimnieku prombūtnes laikā taču var atgadīties kāda nelaime, piemēram, var plīst ūdensvads, radiators vai dvieļu žāvētājs, applūdinot visu māju, un pārvaldnieks, nezinot, kur atrodas saimnieki un atslēgas, nevarēs piekļūt avārijas vietai. Rezultātā cietīs gan jūsu pašu, gan kaimiņu īpašums.