Nestabilitāte nekustamā īpašuma tirgū padziļinās. Mēneša sākumā eksperti vēstīja, ka novembrī sērijveida dzīvokļu cena Rīgā ir kritusies par 6,5%. Laikrakstu lasītāji to uztvēra gluži normāli: lai jau krītas, mēs pie tā esam pieraduši. Tikai daži šajā informācijā saskatīja ko vairāk. Sērijveida dzīvokļu cena nevis ir vienkārši pazeminājusies, bet gan stipri pazeminājusies – divreiz vairāk nekā šā paša gada oktobrī un trīsreiz vairāk nekā septembrī.
Cenu kritums vismazāk skāris vienistabas dzīvokļus, visvairāk – dzīvokļus ar lielu platību. Pēc kompānijas „InReal” informācijas, pagājušajā mēnesī četristabu dzīvokļus jau piedāvāja par 1000 eiro par kvadrātmetru. Divistabu un trīsistabu dzīvokļu cena ievērojami neatšķīrās un svārstījās 1060–1085 eiro robežās par kvadrātmetru.
Savukārt kompānijas „Latio” analītiķi decembrī paziņoja, ka sērijveida dzīvokļu cenas galīgi un negrozāmi nokritušās zem 1000 eiro par kvadrātmetru. Pārvarēta svarīga psiholoģiskā robeža. Dzīvokli Rīgā var nopirkt par 945 eiro par kvadrātmetru, un ir pilnīgi skaidrs, ka cena turpinās kristies. Pavisam laikā kopš 2007. gada novembra galvaspilsētas dzīvokļi zaudējuši aptuveni 48–50% vērtības.
Arī jauno dzīvokļu cenas pagājušajā mēnesī uzstādīja kārtējo negatīvo rekordu. Galvaspilsētas mikrorajonos tādus dzīvokļus pārdod par 1350 eiro par kvadrātmetru (ar apdari).
Ko nozīmē jaunie cenu lejupslīdes rekordi? Visdrīzāk jau decembrī situācija nekustamā īpašuma tirgū būs mazliet izlīdzinājusies, bet janvārī atkal gaidāms jauns cenu kritums. Šai laikā daudzi valsts pārvaldes vai municipālajās struktūrās strādājošie cilvēki uzzinās, ka ir atlaisti no darba vai alga samazināta par 10–15%. Tad Latvijas iedzīvotājus jaunu dzīvokļu iegāde vairs sevišķi neinteresēs. Bet kārtējais cenu kritums noteikti piesaistīs investorus (vienkāršāk runājot, spekulantus). Vai tirgus varēs noturēties tikai uz spekulāciju rēķina? To redzēsim jau 2009. gada pavasarī.