Laikus nesamaksātās summas par patērēto ūdeni un siltumenerģiju Latvijā allaž ir bijušas lielas, turklāt vienmēr ir trūcis racionālu ideju attiecībā uz to, kā efektīvāk veikt parādu piedziņu. Teorētiski par naudas iekasēšanu no daudzdzīvokļu nama iemītniekiem ir atbildīgs katras konkrētās mājas pārvaldnieks, bet praktiski viņa rokās nav teju nekādu instrumentu, ar kuru palīdzību to tiešām varētu izdarīt.
Vēl jo vairāk situāciju sarežģī pāris citu aspektu. Pirmais – mēdz būt negodīgi apsaimniekotāji, kuri no iedzīvotājiem saņemto naudiņu vienkārši patur savā kabatā. Otrs – gan siltumapgādes, gan ūdensapgādes klients ir nevis katrs konkrētais dzīvoklis, tā iemītnieks, bet gan māja kopumā. Tātad pietiek, piemēram, siltumapgādes kompānijai par saviem pakalpojumiem nesaņemt naudu, lai siltuma konkrētajā namā vairs nebūtu. Skaidrs, ka ir jādomā varianti, kā šo absurdu novērst vai vismaz mazināt, taču to likuma grozījumu projektu, ko nupat ir apstiprinājusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, par risinājumu gan nekādi nosaukt nevar. Proti, tiek paredzēts, ka piespiedu kārtā būtu ieviešami tieši maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem.