Kā pārziemos kaķi?

Šonedēļ Rīgas domes Mājokļu un vides departaments atcerējās par bezpajumtes dzīvniekiem. Speciālisti iesaka atstāt kaķiem nelielas ejas uz pagrabu, lai dzīvnieki varētu mierīgi pārziemot. „Vēl vairāk – namu pārvaldniekiem nav pamata aizliegt iedzīvotājiem barot bezpajumtes kaķus,” uzskata Vides pārvaldes vadītājs Askolds Kļaviņš.

Departaments vērsies pie pilsētas varasvīriem ar lūgumu ietekmēt pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks. Pilsētas lielāko pārvaldnieku lūdz augstsirdīgi izturēties pret bezpajumtes kaķiem. Tas pats attiecas uz privātajiem apsaimniekošanas uzņēmumiem.

– Rīgā darbojas klaiņojošo kaķu sterilizācijas programma, – deputātiem pastāstīja Askols Kļaviņš. – Dzīvniekus ķer, aizved uz apskati veterinārajā klīnikā, sterilizē, potē pret trakumsērgu un palaiž atpakaļ ierastajā vidē. Bet programma zaudē jēgu, ja ziemā mēs kaķus nosaldēsim laukā.

Sterilizācijas programmu Rīga aizguvusi no rietumu pilsētām. Tas ir humāns paņēmiens, kā kontrolēt klaiņojošo kaķu daudzumu un veidot veselīgas kaķu kolonijas. Pasaules pieredze liecina, ka klaiņojošo kaķu populācijas kontroles programma „noķer – sterilizē – atlaiž” dod lielāku efektu nekā vienkārša ūsaino klaidoņu izķeršana.

– Pēc mūsu aprēķiniem Rīgā dzīvo aptuveni 200 tūkstoši bezpajumtes kaķu, – pavēstīja Kļaviņš. – 2011. gadā par pilsētas līdzekļiem sterilizēja pusotru tūkstoti. Tam iztērēti vairāk nekā 33 tūkstoši latu.

Daļa pārvaldnieku labprāt sadarbojas ar Mājokļu un vides departamentu. Piemēram, namu pārvaldes Vecmīlgrāvis un Ķengarags 2010. gadā iesniedza veselu sarakstu ar problemātiskajām vietām savos rajonos. Pilsētas klaiņojošo dzīvnieku sterilizācijas dienests apsekoja 62 mājas, sterilizēja 80 kaķus, bet 10 slimus dzīvniekus iemidzināja.

– Kopš pērnā gada mēs strādājam tikai pēc iedzīvotāju un pārvaldnieku iesniegumiem, – atgādina departamentā.

Tātad ar kaķu sterilizāciju galvaspilsētā viss ir kārtībā, turpretī jautājums par ziemas pārlaišanu nav nokārtots. Dzīvnieku aizsardzības aktīvisti pēc iepriekšējo gadu pieredzes zina, ka namu pārvalžu darbinieki, to skaitā sētnieki, gādā par to, lai kaķi neiekļūtu pagrabos. Tādējādi viņi sterilizētos dzīvniekus atstāj bezpalīdzīgā stāvoklī.

– Nav loģiski un ētiski sterilizēt dzīvniekus, lai pēc dažiem mēnešiem ļautu viņiem iet bojā no aukstuma, – uzskata Askolds Kļaviņš.

Dzīvnieku aizsardzības likums aizliedz cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, tostarp atstāšanu bezpalīdzīgā stāvoklī un bez aprūpes. Tāpēc nav pamata aizliegt cilvēkiem rūpēties par bezpajumtes kaķiem, uzskata speciālisti.

– Mūsu departaments reaģē uz iedzīvotāju sūdzībām un sūta apsaimniekošanas uzņēmumiem vēstules ar ieteikumu nenoslēgt pagrabu logus. Diemžēl apsaimniekotāji ļoti reti mūs uzklausa.

Pašvaldība atgādina māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmumiem, ka rūpes par kaķu kolonijām ir pārvaldnieka kompetencē. Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu (4. panta piektā daļa) viens no pārvaldīšanas principiem ir apkārtējās vides kvalitātes saglabāšanas un uzlabošanas nodrošināšana. Tāpat arī pārvaldniekam jāievēro dzīvokļu īpašnieku intereses, ar cieņu izturoties pret viņu vēlmi rūpēties par sterilizētiem dzīvniekiem.

– Ņemot vērā pilsētas un tās iedzīvotāju centienus savest kārtībā bezpajumtes dzīvnieku populāciju, dzīvojamo māju pārvaldniekiem jānodrošina kaķiem iespēja iekļūt pagrabtelpās, kur dzīvnieki var patverties no lietus un sala. Ja pārvaldnieks nolemj aiznaglot pagraba logus, viņam jāparūpējas, lai bez pajumtes palikušie dzīvnieki tiktu iemidzināti, vai jāpiedāvā tiem alternatīvi ziemošanas apstākļi, – teikts Mājokļu un vides departamenta ziņojumā.

Kā alternatīvu pagrabam speciālisti piedāvā siltinātas kaķu mājiņas pagalmā.