Pie mums viesojās Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa. Šī sieviete jau daudzus gadus tur roku uz rīdzinieku mājokļu problēmu pulsa un, protams, zina visu par dzīvokļu rindu. Vai Rīgā pienāks diena, kad rindā gaidītāju reģistri būs pilnīgi tukši? Diez vai. Bet tuvoties šim mērķim ir gluži reāli.
Rindā gaidītāju kļūst mazāk?
Vēl pirms dažiem gadiem situāciju Rīgā varēja dēvēt par katastrofālu: pašvaldības dzīvokļu rindā bija reģistrēti 14 tūkstoši cilvēku. Tobrīd daudziem draudēja izlikšana no denacionalizētajām mājām, citi bija zaudējuši dzīvokļus parādu dēļ, vēl citiem gadiem bija nācies samierināties ar svešu pajumti.
Pašvaldības pienākums ir palīdzēt šādiem cilvēkiem, bet reāli dzīvokļu rinda sāka virzīties uz priekšu tikai tad, kad pašvaldība sāka realizēt dzīvokļu būvniecības programmu. Tagad, pēc Ārijas Stabiņas teiktā, dzīvokļu gaidītāju skaits vairs tikai nedaudz pārsniedz septiņus tūkstošus. Tas ir ļoti labs rezultāts.
– Tagad rinda samazinājusies pat salīdzinājumā ar šā gada 1. janvāri, kad dažādos mūsu pārvaldes reģistros uzskaitē bija vairāk nekā 8000 pretendentu, – stāsta Rīgas domes speciāliste.
Daļa no rindā gaidītājiem pēdējo mēnešu laikā saņēmuši dzīvokļus (uzņēmums Rīgas pilsētbūvnieks pagājušajā gadā nodeva ap 1000 jaunu dzīvokļu), daļa aizbraukusi, neiesniedzot Dzīvokļu pārvaldei ienākumu deklarāciju. Tiesa, no rindas svītroto pretendentu vietā pastāvīgi nāk jauni.
– Daudziem rīdziniekiem esam spiesti atteikt. Cilvēki nav informēti par pašvaldības mājokļu piešķiršanas noteikumiem. Piemēram, viens otrs domā, ka uz dzīvokli var pretendēt pilngadību sasniedzis jaunietis, kas dzīvo kopā ar vecākiem. Diemžēl tādām rīdzinieku kategorijām šobrīd mēs nepalīdzam.
Sīku informāciju par tiesībām pretendēt uz pašvaldības dzīvojamo platību var atrast Rīgas domes noteikumos Nr. 94 (svarīgākie izvilkumi publicēti „Darīsim kopā!” šā numura 10.–11. lpp.).
Izīrēt citiem nedrīkst!
Uzdevām Ārijai Stabiņai mūsu lasītāju visbiežāk uzdotos jautājumus par pašvaldības dzīvokļiem.
– Kāda mūsu lasītāja raksta, ka pirms diviem gadiem saņēmusi vēstuli no Dzīvokļu pārvaldes. Viņai piedāvāts pašvaldības dzīvoklis ārpus Rīgas. Sieviete ir atteikusies, jo nevēlas pamest Rīgu, kur dzīvo visi viņas tuvinieki. Tomēr pārvaldes vēstule esot viesusi cerību, ka drīzumā viņai piedāvās dzīvojamo platību pilsētā. Laiks rit, pilsēta būvē vienu māju pēc otras, bet mūsu lasītāja nekādu ziņu joprojām nav saņēmusi. Kāpēc?
– Labs jautājums. Rīgas dome pirms kāda laika iepirka citās pilsētās un rajonos gatavus dzīvokļus rindā gaidītāju izmitināšanai. Lai noskaidrotu, kuri no viņiem ir gatavi pārcelties, piemēram, uz Siguldu, mēs informējām bez izņēmuma visus reģistrētos iedzīvotājus neatkarīgi no numura rindā. Tos, kas bija ar mieru saņemt dzīvokli citviet, reģistrējām, bet dzīvokļus tomēr piešķīrām rindas kārtībā tuvākajiem numuriem. Tiem rīdziniekiem, kas nevēlējās pārcelties ārpus Rīgas, nekas nemainījās, varbūt vienīgi viņi pacēlās mazliet uz augšu reģistrā. Tas nozīmē, ka jūsu lasītājai vēl nāksies mazliet pagaidīt.
– Privatizēto dzīvokļu īpašnieki ir ievērojuši, ka uz jaunajām pašvaldības mājām pārceļas diezgan turīgi rīdzinieki. Kāpēc tā notiek?
– Mēs uzņemam rindā daudzu kategoriju ģimenes ar ienākumiem līdz 200 latiem uz katru ģimenes locekli vai līdz 250 latiem vientuļam cilvēkam. Nedomāju, ka tas ir mazs ienākums, īpaši jau lielai ģimenei. Mašīna rindā gaidītājiem var būt, bet viņiem nedrīkst piederēt cits nekustamais īpašums.
– Varbūt īstie iemītnieki jaunos dzīvokļus izīrē turīgākiem rīdziniekiem?
– Pašvaldības dzīvokļus nav atļauts nodot apakšīrē. Ja mēs kādu par šo pārkāpumu noķeram pie rokas, tad tiesas ceļā izliekam no pilsētai piederošā dzīvokļa.
Vīrs un sieva – atsevišķi
– Vai ir iespējams apmainīt pašvaldības dzīvokli?
– Jā, bet mēs nepieļaujam maiņu pret sliktāku mājokli. Cilvēkam ir tiesības patstāvīgi meklēt iespēju uzlabot savus dzīves apstākļus, bet maiņa notiek tikai ar īpašas pašvaldības komisijas atļauju, kura pulcējas divas reizes mēnesī un katrā sēdē izskata vidēji četrus iesniegumus.
– Kā iespējams pārcelties uz mazāku pašvaldības dzīvokli?
– Ja tāda vajadzība radusies (piemēram, ģimene izjukusi, bērni aizbraukuši, cilvēks palicis viens lielā dzīvoklī, par kuru nespēj samaksāt), īrniekam jānāk pie mums, un dome piedāvās viņam pārcelšanās variantus. Mums taču arī ir izdevīgi piešķirt cilvēkam mazāku dzīvojamo platību un savā rīcībā iegūt lielu dzīvokli, kur iemitināt nākamo rindā gaidītāju.
– Nesen saņēmām sūdzību no denacionalizētā mājā dzīvojošas ģimenes. Vīrs dzimis un audzis šajā mājā, vēlāk apprecējies, ģimenē ir divi mazi bērni. Taču Dzīvokļu pārvalde ir ar mieru pierakstīt rindā tikai vīru ar bērniem, bet sievu, kura uz denacionalizēto māju pie vīra pārcēlusies tikai pirms sešiem septiņiem gadiem, uzskaitē neņem. Kāpēc?
– Agrāk mēs centāmies izrādīt pretimnākšanu tādām ģimenēm un dzīvokļu rindā reģistrējām visus tās locekļus, taču saņēmām no valsts aizrādījumu. Izrādās, pēc likuma tiesības uz pašvaldības mājokli ir tikai tiem cilvēkiem, kas mājā dzīvojuši denacionalizācijas brīdī.
– Tātad sieva nevarēs pierakstīties vīra jaunajā pašvaldības dzīvoklī?
– Varēs. Taču šai situācijā ģimenei tiks piešķirts tikai vienistabas dzīvoklis, jo tajā aug viena dzimuma bērni.
– Dīvaina situācija...
– Dīvaina, bet pareiza. Reizēm viens otrs rīdzinieks mēģina apmānīt Dzīvokļu pārvaldi, tāpēc esam spiesti stingri ievērot noteikumus, lai aizsargātu pašvaldības intereses.
Veci parādi neskaitās
– Dzīvokļu kooperatīva iemītnieki ziņo, ka viņu mājā kāda dzīvokļa īpašnieks ir miris, dzīvoklis jau vairāk nekā gadu stāv tukšs. Kāpēc pilsēta tur neiemitina rindā gaidītāju?
– Zinu to gadījumu, par kuru jūs runājat. Ja īpašnieks nomirst, dzīvokli var pārņemt tikai ar sarežģītu procedūru. Pēc likuma visa bezsaimnieka manta pieder valstij. Pašvaldībai tā jāpārņem, un šai nolūkā tiek gatavoti Ministru kabineta un Rīgas domes noteikumi. Bet mums ir tiesības ātrāk ielaist dzīvoklī iemītnieku, noslēdzot ar viņu pagaidu līgumu. Minētajā gadījumā dzīvokļu kooperatīvs ir ietiepies un pieprasa, lai dome samaksā par dzīvokli iekrājušos komunālo maksājumu parādu. Mums nav tādu tiesību un iespēju, tāpēc arī dzīvoklis stāvēs tukšs, kamēr tiks pabeigtas visas formalitātes. Vispār kooperatīviem un dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām iespējami ātrāk jāziņo domei par tukšiem dzīvokļiem. Ir bijuši gadījumi, ka dzīvokļi stāv tukši pat piecus gadus, jo mums nav bijusi informācija un neesam varējuši tos pārņemt.
– Lasītāji jautā, vai rindā gaidītājiem, saņemot pašvaldības dzīvokli, ir jāsamaksā iepriekšējā iemītnieka iekrātie parādi?
– Agrāk tāda programma bija. Ja pretendents vēlējās dzīvokli saņemt bez rindas, viņam bija jāsamaksā par to iekrātais parāds. Bet pēc tam šie cilvēki, kas bija pārlēkuši pār galvu citiem rindā gaidītājiem, devās uz prokuratūru un sūdzējās, ka dome liekot viņiem maksāt „par to puisi”. Tāpēc pārtraucām šādu praksi. Tagad vecie parādi uz jaunajiem iemītniekiem neattiecas.
Pagājušajā nedēļā Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja akceptēja papildinājumus Rīgas domes noteikumiem par dzīvokļu rindu. Pašvaldība ir paredzējusi paplašināt rindā uzņemamo personu kategorijas. Pēc noteikumu pieņemšanas domes sēdē uz pašvaldības mājokli varēs pretendēt arī maznodrošinātas ģimenes ar bērniem, kas izliktas no dzīvokļa par hipotekārā kredīta neatmaksāšanu. Noteikumi attieksies tikai uz tiem iedzīvotājiem, kas būs izlikti pēc noteikumu pieņemšanas. Tādām ģimenēm nedrīkstēs būt cits nekustamais īpašums.
Tāpat arī dome plāno uz pirmās kārtas reģistru pārcelt tās daudzbērnu ģimenes un ģimenes ar bērniem invalīdiem, kuras Rīgā dzīvo vismaz piecus gadus un uz legāla līguma pamata īrē dzīvojamo platību no privātīpašniekiem. Agrāk šī rinda vispār nevirzījās uz priekšu. Pēc noteikumu pieņemšanas šīs kategorijas pretendentiem radīsies izredzes kādreiz tomēr pārcelties uz pašvaldības dzīvokļiem.