Šajās dienās Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas pārstāvji piedalījās konferencē „Daudzdzīvokļu māju kapitālais remonts: vakar, šodien, rīt”. Konference notika Krievijas pilsētā Iževskā, un mūsu namu pārvaldnieki tur ne tikai dalījās savā pieredzē, bet arī iepazinās ar turienes kolēģu izstrādnēm.
Latviju konferencē pārstāvēja Cēsu dzīvokļu pārvaldes vadītājs Ģirts Beikmanis un Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Juris Vidžis. Viņi stāsta, ka esot uzzinājuši daudz interesanta un sapratuši, ka no Krievijas var šo to mācīties.
– Latvija daudzējādā ziņā ir priekšā savam austrumu kaimiņam, – stāsta Juris Vidžis. – Piemēram, mums ar likumu ir noteikts, ka visa atbildība par mājokli pēc tā privatizācijas gulstas uz īpašnieku. Krievijā ir citādi – cilvēki pa vecam ir tiesīgi gaidīt, ka viņu problēmas atrisinās namu pārvalde vai pilsēta. Vai tas ir labi, vai slikti, par to neņemos spriest.
Toties Krievijā ir stingra pozīcija ūdens skaitītāju jautājumā: tiem jābūt katrā dzīvoklī. Tas nodrošina vienotu ūdens patēriņa uzskaites standartu. Latvijā tāda standarta nav, te dzīvokļu īpašnieki paši var izlemt, kā rīkoties – uzlikt individuālo skaitītāju vai atbilstoši normatīvajiem aktiem maksāt par 10 kubikmetriem ūdens uz katru dzīvoklī deklarēto cilvēku. Skaidrs, ka, pastāvot šādai sistēmai, katrs dzīvokļa īpašnieks dara tā, kā viņam izdevīgāk.
– Patika tas, ka Krievijā pārvaldnieki ļoti precīzi sniedz mājokļu īpašniekiem pārskatus par paveikto darbu, – stāsta Juris Vidžis. – Bet mēs ar nožēlu konstatējām, ka iedzīvotāji tur, tāpat kā Latvijā, pagaidām vēl nav iemācījušies aktīvi piedalīties mājas pārvaldīšanā. Nav jau nekāds brīnums, jo īpašnieki gan Krievijā, gan Latvijā pārvaldīšanu sāka mācīties no nulles vienā un tai pašā laikā.
Tāpēc arī problēmas abās valstīs ir līdzīgas un tiek risinātas ar aptuveni vienādiem paņēmieniem, stāsta pārvaldnieks. Krievijā jaunie komunālās sfēras speciālisti pamanīja, ka sabiedriskā doma viņu darbu bieži vien saista ar blēdīšanos. Tas likās aizvainojoši, un namu pārvaldnieki nodibināja Pašregulējamo nekustamā īpašuma pārvaldes organizāciju nacionālo apvienību. Tās galvenais mērķis ir pierādīt, ka mājokļus iespējams pārvaldīt godīgi un iedzīvotājiem izdevīgi. Ar to pašu Latvijā jau daudzus gadus nodarbojas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija.
Divi minētās apvienības pārstāvji – Aleksejs Pentegovs un Oļegs Vitvinovs – savulaik piedalījās konferencē Tallinā un no turienes atbrauca uz Latviju, lai iepazītos ar mūsu pieredzi, – stāsta Juris Vidžis. – Pretī mēs saņēmām uzaicinājumu uz Iževsku. Es tur stāstīju par jauno informācijas sistēmu, kas darbojas pie mums Jelgavā. Ar tās palīdzību cilvēki internetā var pastāvīgi sekot savas mājas stāvoklim, iegūt aktuālu informāciju. Iževskieši mums parādīja savu uzskaites un pārskatu sistēmu. Domāju, ka šo to mēs varētu no tās aizgūt.
Vēl interesantāka ir situācija likumdošanā. Krievijā izdots ne mazums vērtīgu normatīvo aktu, kas palīdz iedzīvotājiem un pārvaldniekiem sadarboties maksimāli produktīvi. Kāpēc Latvijā nevarētu papētīt šos likumus un labāko no tiem pārņemt?
– Mums jābūt gudriem – jāmācās no citu kļūdām tā vietā, lai skrietu sienā un paši uzsistu punus, – uzskata Vidžis.
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija plāno visdrīzākajā laikā rūpīgi izstudēt Krievijas likumus un, iespējams, uz to pamata izstrādāt savus priekšlikumus Latvijas normatīvu bāzes uzlabošanai. Skaidrs, ka mums, īpašniekiem, tas nāks tikai par labu.