Janvārī Rīgā sāka darboties vienotā namu pārvalde Rīgas namu pārvaldnieks, kas apsaimnieko 4500 galvaspilsētas māju. Uzņēmuma vadītājs Ervins Straupe stāsta, ka par pirmo problēmu uzņēmumam kļuvuši caurie jumti. Ziema tuvojas beigām, un mēs devāmies pie Straupes kunga ar jautājumu par galvaspilsētas namu jumtu stāvokli un dzīvokļu applūšanas perspektīvām.
Pārvaldnieki skaita jumtus
Vienā no pirmajām intervijām Ervins Straupe paziņoja, ja pēc janvāra sniegiem Rīgā tek katrs trešais jumts. Tāda bija situācija uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks teritorijā. Mūsu lasītāju zvani un vēstules apstiprināja, ka situācija tiešām ir traģiska: iedzīvotāji sūdzējās par pilošiem griestiem un jautāja, ko darīt, lai šī ziema būtu pēdējā, kad viņiem jāpiedzīvo mājokļu applūšana.
Lasītāju jautājumus nodevām Rīgas namu pārvaldnieka vadītājam.
– Šodien vēl nepateikšu problemātisko jumtu kopējo skaitu, – brīdināja Straupe. – Precīza informācija būs zināma ne agrāk kā aprīļa beigās. Līdz tam laikam mēs pilnībā apkoposim ziemas sezonas rezultātus. Šoreiz tikai piebildīšu, ka aiz apzīmējuma „tekošs jumts” slēpjas daudz gluži atrisināmu tehnisku problēmu. Starp citu, martā namu pārvalde laida klajā sava izdevuma Rīgas avīze pirmo numuru. Nākamajos numuros mūsu klienti varēs uzzināt par ziemas rezultātiem.
– Kāpēc problēmas nav apkopotas jau martā?
– Tāpēc, ka apkures sezonai un sniega kušanai beigas vēl tālu. Ja atkal snigs, kā sola sinoptiķi, mūsu statistika papildināsies.
– Atļaujiet jums uzdot jautājumu, kas interesē kādu mūsu lasītāju no Pārdaugavas. Viņu mājas jumts tika sabojāts, tīrot sniegu. Dzīvokļu īpašnieki interesējas, kas maksās par remontu.
– Tā gadās. Visbiežāk šī problēma skar vecos šīfera jumtus. Šā materiāla stāvoklis ir tik bēdīgs, ka pa šīfera jumtiem nevar staigāt. Iedzīvotāji, kuru dzīvokļi applūst, lūgtin lūdzas notīrīt sniegu, bet darba gaitā šīferis lūst, rodas caurumi. Mēs cenšamies operatīvi pielabot (tā īsti remontēt jumtu ziemā nav iespējams) un gaidām siltāku laiku, lai jautājumu risinātu globāli.
– Bet par tādām ķibelēm atbildīga ir namu pārvalde?
– Protams.
Kontroltāmes – pavasarī
– Ko Rīgas namu pārvaldnieks domā darīt, lai nepieļautu jumtu tecēšanu nākamgad?
– Mēs esam gatavi piedāvāt iedzīvotājiem jumtu bojājumu novēršanas izmaksu kontroltāmes. Atgādināšu, ka dažkārt runa ir tikai par bēniņu siltināšanu vai citiem salīdzinoši vienkāršiem darbiem, nevis par pilnīgi jauna jumta likšanu. Pēc iepazīšanās ar tāmi iedzīvotājiem jāsasauc kopsapulce un jāizlemj: taisām remontu vai gaidām labākus laikus? Ja mājai ir uzkrājumi, pilnīgi iespējams pozitīvs lēmums. Ja uzkrājumu fonda nav, kopīgi lemsim, kā piesaistīt naudu. Iespējami divi varianti: paaugstināt apsaimniekošanas maksu vai izmantot ES līdzekļus.
– Vai tad jumta remontam iespējams piesaistīt Eiropas naudu?
– Jā, ja šo remontu uzlūko kā daļu no mājas vispārējās renovācijas.
– Saskaņā ar likumu namu pārvaldei lielie remonta darbi jāsaplāno gada nogalē un līdz 15. oktobrim jādara zināmi dzīvokļu īpašniekiem. Jūs ejat citu ceļu – piedāvāsiet tāmes pavasarī. Vai te nav kaut kāda neatbilstība?
– Neredzu nekādu problēmu. Jebkurai mājai ir tiesības gada vidū sasaukt kopsapulci un pieņemt lēmumu par jumta remontu. Tādai mājai, mēs, protams, izrādīsim pretimnākšanu un visādos veidos palīdzēsim.
Parādi nav šķērslis remontam
– Iedzīvotāji ir sūdzējušies, ka Rīgas vecās namu pārvaldes atteikušās remontēt jumtus pat tad, ja mājām bijuši uzkrājumi, savu rīcību aizbildinot ar to, ka mājā esot daudz parādnieku...
– Tās ir divas savstarpēji nesaistītas lietas. Mājas uzkrājumi nav atkarīgi no iedzīvotāju individuālajiem parādiem. Parādu piedzīšana ir namu pārvaldes problēma un uzdevums. Bet mājām, kuru iemītniekiem ir lieli parādi, lielākoties nekādu uzkrājumu nemaz nav.
– Divu triju dzīvokļu īpašnieki ir spējīgi sataisīt desmitu tūkstošu latu lielus parādus, kamēr viņu kaimiņi turpina akurāti maksāt namu pārvaldei, tostarp arī par nākotnē veicamajiem remonta darbiem.
– Ja remonta fonds ir izveidots, parādnieki nevar būt kavēklis darbu sākšanai.
Jumti ir ļoti dažādi
– Ziema sagādājusi daudz nepatikšanu. Varbūt namu pārvaldei būtu laiks likt lietā jaunās tehnoloģijas?
– Ir spriests par elektrības vadu ievietošanu ūdens notekcaurulēs, lai tās tiktu sildītas un ziemā neaizsaltu. Tā dara Vācijā. Bet, ja ir tāda ziema kā šī, kabeļi nedod vajadzīgo efektu. Tie var tikt galā tikai ar noteiktu nokrišņu daudzumu. Ja snieg tā, kā šā gada janvārī, elektrība zaudē aktualitāti.
– Šoziem daudz tika runāts, ka jumtu tīrīšanai trūkst naudas, lai gan pārvaldniekiem jau iepriekš vajadzēja paredzēt šos izdevumus un ietvert tos maksā par apsaimniekošanu. Vai Rīgas namu pārvaldnieks ir gatavs pareizi saplānot nākamās sezonas tēriņus?
– Patiesi, ir ļoti svarīgi jau tagad padomāt par nākotni. Šogad mēs pārņēmām saimniecību no mazajām namu pārvaldēm un bijām spiesti strādāt to budžetu ietvaros. 2011. gada rudenī daudz apdomīgāk plānosim maksu par apsaimniekošanu katrai atsevišķai mājai un tāmē paredzēsim arī jumtu tīrīšanai nepieciešamos līdzekļus. Šogad daļai māju naudas sniega novākšanai no jumtiem pilnībā pietika, daļai bija par maz.
– Vai pie tā vainīgi pārvaldnieki?
– Redziet, mēs varam strādāt ar rezervi un tāmē paredzēt jūsu jumta desmitkārtēju tīrīšanu sezonas laikā. Bet tas ir dārgs pakalpojums. Vai klienti būs gatavi maksāt par tādu „rezervi”?
– Cik reižu vajadzētu tīrīt jumtus, ja šo darbu gribētu veikt pēc labākās sirdsapziņas?
– Rīgas namiem jumti ir ļoti dažādi. Plakanos jumtus pat šoziem varēja tīrīt tikai vienu vienīgu reizi. Kūstošā sniega ūdens no tāda jumta tiek novadīts pa lietus kanalizācijas sistēmu, tāpēc galvenais ir neļaut tai aizsalt. Divslīpju jumti, īpaši šīfera, ir grūti tīrāmi. Piebraucot ar pacēlāju, strādnieki var novākt ledu tikai no jumta malas un iztīrīt notekcaurules. Klienti žēlojas: „Jūs nestrādājat, tikai caurules tīrāt!”, bet tieši tāda palīdzība vajadzīga viņu mājai. Nākamais – metāla jumti. Rīgā dažus tādus jumtus tīrīja četras piecas reizes. Varētu tīrīt arī biežāk, ja ne cilvēku resursa problēma – pilsētai trūka alpīnistu.
Vai gaidīt zaudējumu kompensāciju?
– Applūdināto dzīvokļu iemītnieki interesējas, vai ir pamats cerēt, ka namu pārvalde kompensēs zaudējumus?
– Katrs gadījums ir jāskata atsevišķi. Ja konkrētās mājas iedzīvotājiem pēc 2009./2010. gada ziemas ir ieteikts nomainīt vai salabot jumtu, bet viņi nav vēlējušies izdot naudu, tad namu pārvalde par applūšanu nav atbildīga. Es saprotu, ka pieņemt kopīgu lēmumu par jumta remontu ir sarežģīti. Tā īsti šī problēma rūp tikai augšējo stāvu iemītniekiem. Tomēr pārvaldnieks, kura piedāvāto remonta plānu iedzīvotāji ir noraidījuši, nevar vairs apmaksāt plūdu nodarīto kaitējumu.
– Vai Rīgas namu pārvaldnieks izmaksās kompensāciju to māju iemītniekiem, kuriem remonts iepriekš nav piedāvāts?
– Jā. Mēs jau esam kompensējuši daudziem dzīvokļiem 2009./2010. gada ziemā nodarīto kaitējumu. Tāpat ar cietušajiem klientiem strādāsim arī šajā sezonā.
– Kāda ir šī kompensācija?
– Aprēķinājuši kaitējumu, mēs vienojamies par applūdinātā dzīvokļa remonta vērtību. Parasti skaidru naudu neizmaksājam, tā vietā piešķiram iedzīvotājiem mūsu rēķinu samaksas atlaidi. Runa jau nav par tūkstošiem latu, bet gan par simtiem.
– Kāpēc nepiedāvājat cietušajiem dzīvokļa remontu namu pārvaldes spēkiem?
– Arī tas ir pieņemams risinājums, bet cilvēki lielākoties ir gatavi paši nedaudz piemaksāt un veikt plašāku remontu, piemēram, ne tikai nokrāsot applūdušos griestus, bet pie viena uzlīmēt arī jaunas tapetes. Namu pārvalde ar to nenodarbojas.
– Vai taisnīgāk nebūtu cietušajiem samaksāt naudu?
– Prakse rāda, ka, saņēmuši „dzīvu” naudu, dzīvokļu īpašnieki ne vienmēr to tērē tieši remontam. Tāpēc atlaide rēķinu maksājumiem ir pats ērtākais variants gan namu pārvaldei, gan iedzīvotājiem.