Apsaimniekošanas uzņēmuma Kurzemes namu apsaimniekotājs valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Sakovskis ievēlēts par 10. Saeimas deputātu un drīzumā atstās iepriekšējo amatu. Galvaspilsētas lielākā namu pārvalde atkal meklē vadītāju. Kādā stāvoklī Sakovskis pamet KNA lietas? Par to stāsta pats namu pārvaldnieks.
– KNA vadītāja amatā biju pusgada. Manuprāt, šajā laikā uzņēmumā notikušas pozitīvas pārmaiņas, – saka Sakovskis.
– Jūsu priekšteci apsūdzēja finansiālās nekārtībās. Vai gribat teikt, ka pusgada laikā esat izlabojis viņa pieļautās kļūdas?
– Uzņēmums patiešām bija bēdīgā stāvoklī: iedzīvotāju parādi, līdzekļu bezmērķīgs izlietojums. Bija vajadzīga aktīva rīcība, lai situāciju izlīdzinātu. Piemēram, divus pirmos mēnešus vispār neveicu nekādus iepirkumus un noņēmos tikai ar finanšu lietām. Galvenais bija dabūt līdzsvarā attiecības ar Rīgas siltumu.
– Kas nebija kārtībā šajās attiecībās?
– Namu pārvalde Rīgas siltumam bija parādā par pusotra miljona latu vairāk, nekā namu pārvaldei bija parādā iedzīvotāji.
– Kā tāda situācija iespējama?
– Iepriekšējā vadītāja laikā namu pārvalde nebija pārskaitījusi siltuma piegādātājam iedzīvotāju samaksāto naudu. Šā gada maijā KNA kopējais parāds par komunālajiem pakalpojumiem bija 4 000 000 latu, no tiem 2 800 000 – par siltumu.
– Nepatīkama situācija...
– Divu mēnešu laikā izdevās šo lietu nokārtot. Tad jau namu pārvalde siltumtīkliem bija parādā 1 500 000 latu – tieši tikpat daudz, cik iedzīvotāji bija parādā namu pārvaldei.
– Kā sākāt šā gada apkures sezonu?
– Oktobrī iedzīvotāju parāds bija samazinājies līdz 1 200 000 latu. Mēs par to informējām Rīgas domes vadību un lūdzām palīdzību, jo namu pārvaldei vajadzēja pilnībā norēķināties ar Rīgas siltumu par iedzīvotājiem piegādāto siltumenerģiju. Pašvaldība atļāva palielināt bankas overdraftu. Taču ar to nepietika, parāda dzēšanai mums nācās atrast aptuveni 500 000 latu no uzņēmuma rezervēm. Tas bija tāds kā iekšējais aizņēmums. Tagad mēs Rīgas siltumam vairs neko neesam parādā. Bet iedzīvotāju parādi namu pārvaldei nav norakstīti.
– Miljonu liels iedzīvotāju parāds namu pārvaldei – cik nopietni tas ir?
– Ļoti nopietni. Pērnā gada oktobrī iedzīvotāji par iepriekš saņemto siltumu bija parādā 170 000 latu. Ļoti priecātos, ja mūsu namu pārvaldei šobrīd būtu tādi rādītāji. Bet parādu apjoms ir pieaudzis astoņas reizes.
– Parādi ir lielāki, bet pārvaldnieki, šķiet, īpaši nesteidz kaut ko darīt lietas labā.
– Mēs tādi neesam. Pēdējās nedēļās esam sagatavojuši un iesnieguši tiesā prasības pret pašiem ļaunprātīgākajiem nemaksātājiem. Tādi ir 77. Jums liekas, ka nav daudz? Bet, lai lietu nodotu tiesā, iepriekš jāveic noteikta procedūra, piemēram, divas reizes jābrīdina nemaksātājs, ka viņa parāds ir kļuvis kritisks. Tas prasa aptuveni divus mēnešus. Patlaban procesā ir 1400 lietu. Vēl aptuveni 1000 parādnieku ir vienojušies ar mums par parāda samaksas grafiku. Šā darba rezultāti būs redzami pavasarī.
– Cīnīties tikai pret parādniekiem ir par maz. Namu pārvaldes galvenais uzdevums ir kvalitatīvi apkalpot iedzīvotājus. Kā KNA sokas šai ziņā?
– Kopš maija esmu nodarbojies ar šiem jautājumiem. Iedomājieties tik, pats personiski pieņēmu sūdzības par sētniekiem. Devos uz notikuma vietu un savedu aci pret aci iedzīvotājus, sētnieku un rajona filiāles administrāciju. Izskatīju vairākus desmitus tādu lietu, pēc tam sūdzību kļuva mazāk. Vadītājam koncentrēt visu kontroli savās rokās nav labākais risinājums, bet ko citu varēju darīt? Piedevām mēs atdevām atpakaļ iedzīvotājiem vairākas kases namu pārvaldes filiālēs.
– Skaistās automātiskās kases, kas izraisīja tik daudz sūdzību, sevi neattaisnoja?
– Inovācija inovācijas dēļ man nav pieņemama. Pēc maksāšanas automātu uzstādīšanas saruka naudas plūsma. Pie mums daudzi cilvēki nav draugos ar tehniku. Viņiem gribas maksāt parastā kasē, ja tādas nav, viņi pārstāj maksāt. Apspriedos ar grāmatvedi un ekonomistu. Nolēmām atjaunot divas kases vietās, kur apgrozās visvairāk cilvēku, – Iļģuciemā un Bolderājā. Līdz ar to naudas plūsma palielinājās par 25 000 latu nedēļā.
– Ar ko nodarbosieties Saeimā, kad pametīsiet namu pārvaldi?
– Jau zinu, ka strādāšu Saeimas Tautsaimniecības komisijā.
– Risināsiet mājokļu apsaimniekošanas jautājumus visaugstākajā līmenī?
– Gribētos. Ja būs tāda iespēja, pastrādāšu pie grozījumiem ar mājokļu apsaimniekošanu saistītajos likumos. Pirmkārt, jāpanāk, lai dzīvokļa piespiedu pārdošanas gadījumā vispirms tiktu segti komunālie parādi, nevis hipotekārais kredīts. Otrkārt, nepieciešams paātrināt procedūru darbā ar ļaunprātīgiem nemaksātājiem. Laikam no tā brīža, kad tiek konstatēts fakts, ka cilvēks apzināti nekārto komunālos maksājumus, līdz dzīvokļa atsavināšanas brīdim nevajadzētu pārsniegt pusgadu (tagadējo triju gadu vietā). Beigu beigās parlamentam ir jāaizsargā godīgie cilvēki. Tagad māja var palikt bez apkures divu triju mājas iemītnieku vainas dēļ. Tā nedrīkst notikt. No tā būtu iespējams izvairīties, ar likumu uzliekot siltuma piegādātājam par pienākumu slēgt individuālus līgumus ar dzīvokļu īpašniekiem.