Šo jaunumu nevajadzētu palaist garām tiem, kam iekrājies dzīvokļa parāds. Latvijas tiesas sola nākamgad šādu parādu piedziņas prasības izskatīt paātrināti. Namu pārvaldnieki priecājas – viņiem būs vieglāk tikt galā ar nemaksātājiem, bet pašiem parādniekiem būtu pēdējais laiks apdomāties un sākt rīkoties, jo tiesas prāvas pēc paātrinātas shēmas var sagādāt viņiem daudz nepatikšanu.
Latvijas Dzīvokļu īpašnieku savienības valdes priekšsēdētāja Laimdota Šnīdere pastāstīja, kā tieši darbosies tiesu sistēma jaunajā gadā:
– Ar iniciatīvu paātrināt ar dzīvokļu parādiem saistīto lietu izskatīšanu klajā nāca divas organizācijas – Mājokļu attīstības konsultatīvā padome un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija. Notika sarunas ar Ekonomikas ministriju. Īstajā laikā atvērts izrādījās Civilprocesa kodekss, tajā bija iespējams veikt attiecīgus grozījumus, kas arī tika izdarīts.
Pēc Laimdotas Šnīderes teiktā, grozījumi kodeksā ļaus tiesām prasības līdz 3000 latu apmērā izskatīt rakstiski. Tas nozīmē, ka pusēm nevajadzēs personiski tikties tiesas zālē, savus komentārus tās iesniegs rakstiski.
– Tas paātrinās šādu lietu virzību, – ir pārliecināta Laimdota Šnīdere. – Taču ir dažas prasības, ko nāksies pildīt jebkuram pārvaldniekam, kas vēlēsies tiesāties ar iedzīvotājiem. Viņam vajadzēs iesniegt tiesā divus dokumentus. Pirmkārt, zvērināta revidenta slēdzienu, kas apstiprina, ka dzīvokļa īpašniekam aprēķinātais parāds nosacīti atbilst komunālo pakalpojumu sniedzēju izrakstītajiem rēķiniem un ir aprēķināts atbilstoši pašvaldības normatīvajiem aktiem un noteikumiem. Otram dokumentam jāapliecina fakts, ka pārvaldniekam pēdējā pusgada laikā nav bijuši strīdi vai konflikti ar dzīvokļa īpašnieku par pakalpojumu kvalitāti.
Iznāk, ka namu pārvalde nevarēs paātrināti tiesāties ar cilvēku, kurš nav bijis apmierināts ar tās darbu, ir rakstījis sūdzības par sētnieka darbu, siltuma padeves kvalitāti vai izdegušu spuldzīti gaitenī.
Laimdota Šnīdere uzskata, ka jauno tiesas praksi nenovēršami pavadīs iedzīvotāju un namu pārvalžu konflikti, taču ar laiku viss nokārtosies.
– Svarīgi, lai visas puses – gan iedzīvotāji, gan namu pārvaldes un pakalpojumu sniedzēji – nonāktu pie kopīga viedokļa, ka parādi ir, tie aprēķināti pareizi un ir jāsamaksā, – tā Dzīvokļu īpašnieku savienības valdes priekšsēdētāja komentē gaidāmo jaunievedumu. – Tas pamudinās dzīvokļa īpašnieku laikus vērsties pēc sociālā pabalsta vai meklēt citu problēmas risinājumu. Mums visiem jāsaprot, ka pret parādiem vajag izturēties nopietni, citādi viena nemaksātāja dēļ var ciest visa māja.
Izmaiņas prasību izskatīšanas praksē ļaus pārvaldniekiem iegūt laiku, uzskata eksperti. Labvēlīgas pārmaiņas ideālā variantā izjutīs arī godprātīgie maksātāji: tagad, kad tiesāšanās ar parādniekiem ilgst divus gadus un vairāk, pārvaldnieki nereti liek lietā citas iespaidošanas metodes – atslēdz mājai apkuri, elektrību.
– Manā personiskajā praksē bija gadījums, kad kāda gados jauna īpašniece ilgstoši nebija maksājusi par dzīvokli, un es sameklēju rokā viņas tēvu. Uzzinājis, ka esmu gatava viņa meitu sūdzēt tiesā, viņš tajā pašā vakarā samaksāja meitas parādu par komunālajiem pakalpojumiem, – atminas Šnīdere. – Tas tāds laimīgs gadījums, tā negadās bieži.
Cilvēkus, droši vien, interesēs jautājums, vai tiesa paātrināti var izlikt arī no dzīvokļa. Laimdota Šnīdere domā, ka tā nenotiks, jo parāda summa tādās prāvās nevar pārsniegt 3000 latu. Jā, dzīvoklim var uzlikt aizliegumu, kas pamudinās īpašnieku ātrāk rast iespēju samaksāt rēķinus. Bet atņemt mājokli? Nē, visdrīzāk jau tāda prakse netiks izmantota.