Tagad mājā patīkami ieiet!

Kāpņu telpas remonta organizēšana iedzīvotāju acīm: cik maksā, kur atrast meistarus, kādu palīdzību sniedz pārvaldnieks?

Kā izremontēt kāpņu telpu, ja mājā ir vairākas kāpņu telpas un ne visi dzīvokļu īpašnieki piekrīt remontam? Mājas iedzīvotāji Kartupeļu ielā 47 pierādīja, kā aktīva pozīcija un sadarbība ar pārvaldnieku palīdz atrisināt pirmajā acu uzmetienā pat šķietami neatrisināmas situācijas.

Kāpņu telpas ir visu dzīvokļu īpašnieku kopīgais īpašums. Kosmētiskā remonta izmaksas tiek segtas no mājas kopējā uzkrājumu fonda.

Gadījumi nav vienādi, bet panākt vienprātību visbiežāk ir grūti. Piemēram, pirmās kāpņu telpas iedzīvotāji vēlas kosmētisko remontu savā kāpņu telpā, bet otrās kāpņu telpas iedzīvotāji tam nepiekrīt un piedāvā ieguldīt kopējos līdzekļus bērnu rotaļu laukuma ierīkošanā.

Gadījumos, kad dzīvokļu īpašnieku kopība nav pārņēmusi mājas pārvaldīšanas tiesības, pārvaldniekam ir pienākums stingri ievērot normatīvajos aktos noteikto un remontu atsevišķā kāpņu telpā organizēt tikai ar visu mājas dzīvokļu īpašnieku balsu vairākumu.

Cita lieta, ja mājas dzīvokļu īpašnieki pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības un paši izvēlējušies apsaimniekošanas uzņēmumu. Šādā gadījumā tieši mājas īpašnieki izlemj, kā un pēc kādiem noteikumiem organizēt remontu atsevišķās telpās.

Māja Kartupeļu ielā 47 pirms diviem gadiem par apsaimniekotāju izvēlējās AS Rīgas namu apsaimniekotājs. Sadarbībā ar pārvaldnieku pirmās kāpņu telpas dzīvokļu īpašniekiem izdevās pilnībā izremontēt savu kāpņu telpu. Par darbu samaksāja paši iedzīvotāji.

■ ■ ■

Kārlis Lācis stāsta, ka sācis organizēt remontu kāpņu telpā jau pirms trim gadiem: apstaigājis kaimiņu dzīvokļus, interesējies par viņu viedokli.

– Toreiz lielākā daļa mūsu mājas iedzīvotāju izteica iebildumus, sacīja: „Gan jau kaut kā bez remonta izdzīvosim”, – stāsta Kārlis.

Pirms gada Kārļa kaimiņi mainīja viedokli. Iemesls bija remonts otrajā kāpņu telpā. Iedzīvotāji redzēja, kā pārvēršas blakus esošā kāpņu telpa, un nāca pie Kārļa ar lūgumu: „Organizē remontu arī mums!”

– Kopā ar mūsu kāpņu telpas aktīvistiem Annu Ņikiforovu un Māru Tiesnieci ķērāmies pie lietas. Pirmkārt, pierunājām iedzīvotājus, ka viss remonts jāveic oficiāli, apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs vadībā.  Darbu izmaksas bija iespaidīgas, bet pārvaldnieks mums aizdeva naudu, turklāt samaksāja visus nodokļus.

Otrkārt, remonta gatavošanas laikā tika noteikts, ka aizņēmumu izmaksās tikai 26 konkrētās kāpņu telpas dzīvokļu īpašnieki, turklāt – vienādās daļās.

■ ■ ■

Runājot par darbu izmaksām, būvkompāniju izvēlējās paši iedzīvotāji un saskaņoja tāmi. Tas nenotika uzreiz. Kārlis Lācis atceras:

– Vispirms mājas apsaimniekotājs piedāvāja mums konkrētu būvfirmu, kura par saviem pakalpojumiem vēlējās saņemt aptuveni 23 000 eiro, bet mājas iedzīvotāji nolēma, ka uzreiz nav jāpiekrīt, labāk iztaujāt vēl citus pretendentus. Šajā posmā mēs sapratām, ka ne katrs būvuzņēmums ir gatavs veikt kāpņu telpas remontu, neskatoties uz pieklājīgu darbu apjomu. Beidzot mēs atradām būvniekus ar labu reputāciju, pieprasījām tāmi un saskumām: būvnieki par darbu prasīja vairāk nekā 38 000 eiro, un tas bija bez jaunu pastkastīšu uzstādīšanas.

Mājas aktīvisti nepadevās un turpināja meklējumus. Nākamā būvkompānija piedāvāja veikt darbus par 20 108 eiro. Tādējādi iedzīvotājiem izdevās ietaupīt aptuveni 3000 eiro no kopējiem izdevumiem (salīdzinot ar sākotnējo tāmi).

■ ■ ■

Pēc trīspusēja līguma noslēgšanas starp mājas pilnvaroto personu, namu pārvaldi un būvkompāniju sākās kāpņu telpas remonts.

Protams, interesanti uzzināt, kādus darbus par 20 000 eiro būvnieki paveica. Kārlis stāsta, ka sākumā meistari rūpīgi nomazgājuši veco krītu no griestiem un sienām, tad noslīpējuši virsmas. Pēc tam sekoja virsmu gruntēšana un krāsošana. Lifta telpā un gaiteņos noņēma vecās, sadauzītās flīzes un uzklāja jaunas. Pēc tam uzstādīja jaunas durvis un pastkastītes, bet vestibilā vecās stikla bloku sienas vietā uzbūvēja jaunu norobežojošo sienu no rīgipša. 

– Darbu procesā mēs lieku reizi nopriecājāmies, ka visi maksājumi būvuzņēmumam notiek ar pārskaitījumu no apsaimniekotāja konta, – atzīst Kārlis Lācis. – Pirms katra līdzekļu pārskaitījuma Rīgas namu apsaimniekotāja inženieri to saskaņoja ar mums, kā arī pārbaudīja veikto darbu kvalitāti. Tādējādi tika nodrošināta pilnīga būvniecības kontrole.

Uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs galvenā inženiere Viktorija Kurajeva apliecina, ka apsaimniekotājs ir veicis remonta uzraudzību:

– Tā kā remonta izpildei tika noslēgts trīspusējs līgums, kura dalībnieks bija arī Rīgas namu apsaimniekotājs, mēs esam atbildīgi par šī remonta kvalitāti. Es vēlos uzsvērt pašu iedzīvotāju aktivitāti. Par panākumu ķīlu kļuva tas, ka Kārlis un viņa domubiedri bija pilnīgi gatavi visām grūtībām un paši ieguldīja daudz spēka darbu organizācijā.

■ ■ ■

Ne beidzamais pēc svarīguma bija arī finansējuma jautājums. Iedzīvotāji nevarēja izmantot mājas kopējos uzkrājumus un nevarēja ātri izveidot īpašus uzkrājumus savas kāpņu telpas remontam. Tika nolemts, ka Rīgas namu apsaimniekotājs dzīvokļu īpašniekiem darbu izmaksu apmērā līdzekļus aizdos.

– Pēc mūsu aprēķiniem, kāpņu telpas remonts katram dzīvokļa īpašniekam izmaksā aptuveni 780 eiro. Ja mums būtu aizdevums jāatdod gada laikā, tad mēneša maksājums būtu 65 eiro no dzīvokļa, kas varētu būt teju neiespējami atsevišķiem īpašniekiem, – stāsta Kārlis. – Mēs esam vērsušies pie pārvaldnieka ar lūgumu pagarināt aizdevuma atmaksu uz diviem gadiem. Mūsu mājas  apsaimniekotājs mums nāca pretī, un tas ļāva samazināt ikmēneša maksājumus uz pusi.

Kā stāsta Kārlis Lācis, daudzi iedzīvotāji vienojās visu remonta vērtību izmaksāt uzreiz, jo arī tāda iespēja tika piedāvāta. 

■ ■ ■

– Mēs esam ļoti apmierināti par sadarbību gan ar būvfirmu, gan ar mājas apsaimniekotāju, – saka mūsu sarunu biedrs. – Nesenā kaimiņu mājas pieredze tikai nostiprināja šo pārliecību. Mūsu kaimiņi arī taisīja remontu kāpņu telpā, bet bez oficiāla līguma ar būvniekiem – tā teikt, pa draugam! Pieļauju, ka viņiem tas izmaksāja  mazliet lētāk,  bet rezultātā būvnieki mūsu kaimiņiem nedeva nekādu garantiju darbam. Rezultātā mājas vecākā remonta beigās no jauna staigāja pa dzīvokļiem un lūdza, lai iedzīvotāji samet vēl pa 20 eiro, jo sākotnēji savāktā summa izrādījās par mazu.

Kārlis ir pārliecināts, ka oficiāli organizēts remonts ir labākais variants, jo ļauj neraizēties par maksājumiem: – Mājas apsaimniekotājs katra mēneša dzīvokļa rēķinā mums iekļauj atsevišķu aili – maksa par kāpņu telpas remontu. Mums, mājas pārstāvjiem, nav jāseko līdzi maksājumu disciplīnai, to visu dara pārvaldnieks.

– Kārli, tagad, kad jūsu kāpņu telpa ir sakārtota, ko darīsiet tālāk?

– Mūsu kāpņu telpas iedzīvotāji vienojās par lifta kabīnes remontu. To varēja savest kārtībā jau kāpņu telpas remonta laikā, bet cilvēki nobijās – vispirms tiksim galā ar maksājumiem būvniekiem. Neko darīt, lifta remonts tika atlikts, bet tagad es domāju, ka tas bija veltīgi. Kopējās izmaksas būtu par 1500 eiro lielākas, bet mums jau tagad būtu kārtīga un tīra lifta kabīne.