Mainījusies balsošanas kārtība!

Sākot ar 3. februāri, atsevišķu mājai svarīgu lēmumu pieņemšanai būs nepieciešams mazāk īpašnieku balsu nekā agrāk

Dzīvojam laikā, kad ikvienam dzīvokļa īpašniekam labi jāorientējas likumos, kas nosaka mājas pārvaldīšanas kārtību. Ko darīt, ja likumi bieži mainās?

Kas mainījies Dzīvokļa īpašuma likumā?

„Gada sākumā aktīvie mūsu mājas Maskavas ielā Rīgā iedzīvotāji nolēma organizēt aptauju un izvēlēties pilnvaroto personu. Mēs vēlamies, lai šis cilvēks mūsu vārdā pārņemtu mājas pārvaldīšanas tiesības, noslēgtu jaunu līgumu ar uzņēmumu Rīgas namu pārvaldnieks un turpmāk stingri kontrolētu mūsu uzkrājumus nākotnē plānotiem remontiem,” raksta mūsu lasītāja Anna Martinsone.

Anna Martinsone atzīmē, ka Saeimas mājaslapā internetā parādījusies informācija, ka 2021. gada februārī stājušies spēkā grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas skar tieši pilnvarotās personas izvēli.

„Vai jūs varētu publicēt šos labojumus un paskaidrot mums, iedzīvotājiem, kas ir mainījies likumā?” jautā lasītāja.

Divas trešdaļas balsu vairs nevajag

Tik tiešām, kā avīzei Darīsim Kopā! apstiprināja Saeimas preses dienestā, janvārī Saeima pieņēma grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā. Šie grozījumi stājās spēkā ar 2021. gada 3. februāri.

Labojumu saturu var sadalīt divās daļās.

Pirmā daļa attiecas uz iedzīvotāju lēmumiem par kopīpašuma pārbūvi vai restaurāciju. Pieņemsim, ka dzīvokļu īpašnieki nolemj mainīt kādu no mājas konstrukcijām vai veikt jaunu inženierkomunikāciju pieslēgumu. Līdz 2021. gada 3. februārim šos darbus drīkstēja veikt tikai tad, ja par tiem nobalsoja 2/3 dzīvokļu īpašnieku. Pilnīgi skaidrs, ka ne katrā mājā savākt tik daudz anketu vai parakstu bija iespējams, jo ne visi iedzīvotāji piedalās balsošanā: vieni dzīvokļus izīrē, citi ir vienaldzīgi pret mājas kopīpašuma lietu kārtību.

Savukārt no 3. februāra dzīvokļu īpašnieku kopībai lēmuma pieņemšanai par kopīpašuma pārbūvi vai restaurāciju pietiks tikai ar vairākuma (51%) dzīvokļu īpašnieku piekrišanu.

Izvēlēties mājas pilnvaroto pārstāvi kļuvis vieglāk

Tādas pat pārmaiņas notikušas mājas pilnvarotās personas izvēles procesā un tās pilnvaru apmēra noteikšanā. Ja iepriekš šim lēmumam īpaši uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks pieprasīja apstiprinājumu no 2/3 dzīvokļu īpašnieku, tad tagad pietiek ar vienkāršu balsu vairākumu. Izrādās, ka mājas iedzīvotājiem no Maskavas ielas, par kuru savā vēstulē taujā Anna Martinsone, ir pietiekami savākt 51% aptaujas lapu ar parakstiem par jauno pilnvaroto personu un tās konkrētajām pilnvarām.

Kā uzskata likumprojekta grozījumu autori, šīs izmaiņas palīdzēs dzīvokļu īpašnieku kopībām aktīvāk piedalīties māju renovāciju procesā, piesaistot arī Eiropas līdzfinansējumu, jo pirms renovācijas pieteikuma iesniegšanas finanšu iestādē Altum mājai ir nepieciešama pilnvarotā persona. Tas palīdzēs arī uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks klientiem izvēlēties darbu veicējus un veikt darbus uz trīs pušu līguma pamata.

Ja kāds nereaģēja, tad balsoja „par”?

Interesanta nianse: apspriežot likumprojekta grozījumus, daži speciālisti piedāvāja mainīt kārtību, ja dzīvokļu īpašnieki lēmumu pieņem rakstveidā.

Atgādinām, ka patlaban lēmumu var pieņemt, balsojot divējādi – sapulcē vai rakstveidā, aizpildot balsošanas anketu. Šim nolūkam pārvaldnieks, mājas pilnvarotā persona vai jebkurš no dzīvokļu īpašniekiem izveido rakstveida lēmuma projektu, ko nodod visiem dzīvokļu īpašniekiem. Katrs dzīvokļa īpašnieks var iepazīties ar pieņemamajiem lēmumiem un dokumentiem, kas ar to saistīti, un rakstveidā nobalsot par vai pret.

Rakstveida aptauja ilgst vismaz divas nedēļas. Šajā termiņā dzīvokļa īpašniekam ir pienākums atdot aptaujas ierosinātājam aizpildītu balsošanas anketu. Ja viņš dokumentu neatdod, tad uzskatāms, ka viņš nobalsojis pret lēmumu pēc principa – noklusējot piekrīt pastāvošajai kārtībai bez izmaiņām.

Šajā laikā, arī objektīvu apstākļu dēļ, daudzi cilvēki tiešām neatdod aptaujas lapas, un tas reizēm izgāž (atstāj bez rezultāta) aptaujas, tādēļ daži eksperti uzskatīja, ka balsošanas kārtība ir jāmaina, tas ir, ja anketa netiek atdota, jāuzskata, ka dzīvokļa īpašnieks nobalsojis par attiecīgo lēmumu.

Ekonomikas ministrijā atzīst, ka tas būtiski vienkāršotu lēmumu pieņemšanu rakstveida procesā, tomēr apšaubāmais ierosinājums tika noraidīts. Pēc labojumu autoru domām, ierosinātā kārtība pārāk stipri aizskartu to dzīvokļu īpašnieku tiesības, kuri nepiedalās rakstveida balsošanā. Pretējā gadījumā būtu iespējams, ka aktīvo iedzīvotāju mazākums varētu nobalsot, teiksim, par liela kredīta ņemšanu, ko vēlāk nāktos atdot visiem dzīvokļu īpašniekiem.

Stāvvietu ierīkot vieglāk, bet ne visām mašīnām

Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumu otrā daļa attiecas uz dzīvokļu īpašnieku balsošanu, nosakot kopīpašuma lietošanas kārtību. Pieņemsim, ka īpašnieku kopība vēlas izbūvēt autostāvvietu, iznīcinot zālienu. Šim lēmumam ir nepieciešams 3/4 īpašnieku atbalsta.

Pēc 2021. gada 3. februāra kopīpašuma lietošanas kārtību  joprojām nosaka vismaz ar 75% dzīvokļu īpašnieku piekrišanu. Tikai atsevišķos gadījumos nepieciešams 51% balsu.

Šī atvieglotā kārtība ir spēkā, ja iedzīvotāji vēlas uz sev piederošas zemes ierīkot autostāvvietu invalīdiem vai elektromobiļiem. Pēdējā gadījumā atvieglotā balsošana derēs pie nosacījuma, ka kopā ar stāvvietu pie mājas ierīkos arī elektromobiļu uzpildes punktu.