Rīdzinieku komunālo maksājumu parādi pēdējā laikā auguši kā sēnes pēc lietus. Un var jau saprast: ja jāizvēlas, vai nopirkt bērniem maizi vai samaksāt par elektrību, skaidrs, ka komunālais maksājums izpaliks. Un tieši šajā laikā nekustamā īpašuma uzņēmuma Latio vadītājs Edgars Šīns nācis klajā ar sensacionālu paziņojumu. Viņš aicina rīdziniekus atteikties no pašreizējo apsaimniekotāju pakalpojumiem un pāriet uzņēmuma Latio aprūpē, kurš piedāvā apsaimniekošanas maksu 9 santīmi par kvadrātmetru. Apbrīnojami! Pašvaldības namu pārvaldes taču apgalvo, ka tarifs nevar būt zemāks par 30–40 santīmiem par kvadrātmetru. Cilvēki ir neziņā: kam ticēt?
Privātie apsaimniekotāji „izliek ēsmu”
Latio iniciatīva ir izraisījusi plašu rezonansi. Privāto apsaimniekotāju pārstāvji vienā balsī brēc, ka tās ir lamatas dzīvokļu īpašniekiem. „Deviņi santīmi nav reāla cena!” viņi uzskata. Bet! Tai pašā laikā Rīgas Apsaimniekotāju asociācija ir nākusi klajā ar pretpriekšlikumu: „Ja jau Latio var apsaimniekot mājas par 9 santīmiem, tad varam arī mēs. Bet ar atrunām.”
Tāpat kā Edgara Šīna kompānija, arī pašvaldības namu apsaimniekotāji pazeminātu tarifu klientiem piedāvā tikai uz dažiem mēnešiem, proti, līdz brīdim, kad būs pabeigta mājas renovācija, kas ir obligāts akcijas nosacījums. Pēc tam apsaimniekošanas cena atgriezīsies iepriekšējā līmenī, varbūt pat pieaugs, jo iedzīvotājiem vajadzēs atmaksāt mājas siltināšanai ņemto kredītu.
Negodīgi? Kā to ņem... Tieši tāpat klientus ar zemo tarifu pievilina Latio, tikai šai gadījumā klientu uzmanība īpaši netiek vērsta uz to, ka pievilcīgais 9 santīmu tarifs saglabāsies vien trīs līdz sešus mēnešus.
Pirms pieņemt lēmumu, iedzīvotājiem būtu derīgi parēķināt, kādus plusus un kādus mīnusus sola pāreja pie privātā apsaimniekotāja. Jo vairāk tāpēc, ka iedzīvotāju medības izvērsuši arī citi komercuzņēmumi, piedāvājot pazeminātus tarifus – no 10 līdz 20 santīmiem par kvadrātmetru.
Ko varam dabūt par tādu naudu?
– Rīdzinieki ar gandarījumu uzņēma ziņu, ka kompānija Latio ir gatava apsaimniekot mājas, prasot tikai deviņus santīmus par kvadrātmetru. Bet cilvēki nav papūlējušies noskaidrot, ko viņi saņems par tādu naudu, – saka Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs Igors Trubko. – Tā ir liela kļūda. Edgars Šīns neslēpj, ka zemā cena saglabāsies tikai renovācijas priekšdarbu un pašas siltināšanas laikā, tas ir tikai trīs četrus mēnešus.
– Bet vai tad tas nepierāda, ka māju var arī lēti apsaimniekot?
– Jāsaprot, kā radies šis skaitlis – deviņi santīmi par kvadrātmetru. Tā ir administratīvo pakalpojumu cena mājas renovācijas laikā. Kamēr notiek siltināšana, daudzstāvu namam nav vajadzīgi citi apsaimniekošanas pakalpojumi, jo būvfirma pati uzkops teritoriju un veiks tīklu tehnisko apkopi. Tātad no rēķina droši var atskaitīt sētnieka un tehniķu uzturēšanas izdevumus.
– Redzu, ka esat rūpīgi izpētījis Edgara Šīna piedāvājumu. Taču arī Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas biedri ir gatavi renovācijas laikā mājas apsaimniekot par tādu pašu maksu – 9 santīmiem par kvadrātmetru. Gribat konkurēt ar Latio?
– Gribam dot cilvēkiem izvēles iespēju. Ja viņi nolems renovēt māju, varēs to veiksmīgi darīt, neaizejot no pašvaldības namu pārvaldes. Mēs esam gatavi klientiem piedāvāt tikpat izdevīgus nosacījumus kā privātuzņēmēji.
Skaistas reklāmas zemūdens akmeņi
– Vai apsaimniekošanas cenas pēc renovācijas atkal celsies?
– Tās pacelsies līdz normālam līmenim. Tas ir fakts, par kuru Edgars Šīns maz runā.
– Bet rīdzinieki dzird maģisku skaitli – 9 santīmi un uztver to kā kaut ko galīgu un nemainīgu.
– Es to nosauktu par skaistu mārketinga gājienu. Nelaime tikai tā, ka pensionāri un citi ļaudis, kas īpaši labi neorientējas apsaimniekošanas jautājumos, uztver tikai piedāvājuma pievilcīgo daļu – 9 santīmi par kvadrātmetru. Viņi uztver tikai daļu patiesības un nedomā par to, kas notiks pēc mājas renovācijas.
– Bet Edgars Šīns taču atklāti ir pateicis, ka bāzes cenai, kas ir 9 santīmi, pēc renovācijas klāt nāks 40–50 santīmu par kvadrātmetru bankas aizdevuma atmaksāšanai un trīs santīmi Latio peļņai. Turklāt maksa var vēl vairāk pieaugt, ja cilvēki vēlēsies no jaunā apsaimniekotāja saņemt pakalpojumus, kas nav iekļauti pamata paketē.
– Tad jau redzat, ka piedāvājumam ir zemūdens akmeņi. Tie droši vien būs ietverti ar jauno apsaimniekošanas firmu noslēgtā līguma nosacījumos.
– Kam jāpievērš uzmanība, parakstot tādu līgumu?
– Var gadīties, ka jaunais apsaimniekotājs piesaista sev māju uz visu kredīta atmaksāšanas laiku. Ja iedzīvotājus neapmierinās tā darbs un viņi vēlēsies mainīt apsaimniekotāju, privātais uzņēmums var pieprasīt, lai viņi pirms termiņa samaksā visu mājas renovācijai ņemtā aizņēmuma summu. Tas dzīvokļu īpašniekiem nebūs pa spēkam, un tā viņi nokļūs apsaimniekotāja verdzībā no 15 līdz 20 gadiem. Šajā laikā pēdējais varēs viņiem diktēt savus nosacījumus un celt apsaimniekošanas maksu pēc saviem ieskatiem.
9 santīmi – iespējams, bet ne ilgi
– Domājat, ka maksa tiks palielināta, vai varbūt tomēr pieredzējis apsaimniekotājs spēj sniegt pakalpojumus par deviņiem santīmiem par kvadrātmetru?
– Parēķināsim: vidēji lielā daudzstāvu namā aptuveni 10 santīmi no maksas par vienu kvadrātmetru tiek izlietoti sētnieka algošanai, vēl pieci santīmi – siltumtīklu tehniskajai apkopei. Maksa par grāmatvedības pakalpojumiem, rēķinu sagatavošana un citi administratīvie izdevumi veido vēl sešus septiņus santīmus no kvadrātmetra. Tātad lētāk kā par 20–25 santīmiem māju apsaimniekot nav iespējams. Bet vēl taču nepieciešams veikt kārtējos remonta darbus un veidot uzkrājumu fondu.
– Tātad solījums apsaimniekot māju par deviņiem santīmiem ir blēdīšanās?
– Tā es negribētu teikt. Tas ir iespējams, bet tikai ļoti īsu laiku.
Jo detalizētāks līgums, jo labāk
– Kādām niansēm, slēdzot līgumu ar jaunu apsaimniekotāju, iedzīvotājiem vajadzētu pievērst īpašu uzmanību?
– Dzīvokļu īpašniekiem vajadzētu pamatīgi izstudēt Ministru kabineta noteikumus Nr. 1014, kurā aprakstīts viss nama apsaimniekošanā ietilpstošo pakalpojumu spektrs. Vēlams izstrādāt iespējami detalizētu līgumu. Ņemsim, piemēram, sanitāro uzkopšanu. Ja jūs līgumā precīzi nevienosities par to, kas ietilpst apkopējas un sētnieka pienākumos, cik bieži viņi ieradīsies, kas kops māju brīvajās dienās un maksās par lielgabarīta atkritumu un lapu aizvešanu, cik reizes gadā jāsakopj bēniņi un jāmazgā logi kāpņu telpā, jūs gaida nepatikšanas. Ir bijuši gadījumi, kad sētnieks nedēļas nogales brīvajās dienās atsakās tīrīt ietves pie mājas, lai gan sasnidzis biezs sniegs. Pašvaldības policija tādos gadījumos uzliek naudas sodu dzīvokļu īpašnieku biedrībai vai mājas vecākajam.
– Klīst baumas, ka daži privātie apsaimniekotāji taupa naudu uz tāda svarīga darba rēķina kā tīklu tehniskā apkope. Tā taču ir īsta nelaime mājai!
– Tā kļūst par nelaimi, kad jāiedarbina siltummezgls, bet uzņēmuma Rīgas siltums pārstāvji paziņo, ka agregāts ir avārijas stāvoklī, jo tam nav veikta tehniskā apkope. Mājas iedzīvotājiem nākas samest naudiņu mezgla remontam vai tērēt šim nolūkam kopējos iekrājumus. Tāpēc, ja privātais apsaimniekotājs negrasās slēgt līgumu par Rīgas siltuma speciālistu pakalpojumiem vai pats veikt siltumtīklu apkopi, pret to jāizturas ļoti piesardzīgi.
– Patlaban daudzi bijušie nekustamā īpašuma mākleri ir metušies mājokļu apsaimniekošanas tirgū. Konkurence aug. Iedzīvotāji saņem aizvien jaunus izdevīgus piedāvājumus. Kā jūs kā pašvaldības namu pārvaldes Kurzemes namu apsaimniekotājs uztverat šo parādību?
– Konkurence ir laba lieta. Agrāk mēs centāmies pārliecināt klientus, ka nav vērts izvēlēties privātos apsaimniekotājus. Tagad uzskatām: ja dzīvokļu īpašnieki vēlas, lai pāriet pie privātuzņēmējiem. Lai pamēģina, lai pārbauda, cik patiesi ir viņu solījumi un kāda ir pakalpojumu kvalitāte. Tas ir tikai normāli. Bet šobrīd tādas mājas jau sāk atgriezties pašvaldības namu pārvalžu aprūpē. Jautā: „Vai drīkstam atpakaļ?” „Nav problēmu,” mēs atbildam. „Lūk, līguma teksts. Lūk, jaunā tāme. Apmierina? Tad strādāsim”.