Kas mainīsies kooperatīvu darbā?

Uzziniet, kādas atbildes uz šiem jautājumiem atrodamas jaunajā Kooperatīvo sabiedrību likumā, kas jau stājies spēkā ar šī gada 1. janvāri

■ Dzīvokļu īpašnieku kooperatīva priekšsēdētājs paaugstina sev algu?

■ Kooperatīva valde neatskaitās par tēriņiem?

■ Kooperatīva biedrs izraisījis strīdu sapulces laikā, tādēļ izslēgts no biedru rindām?

2019. gada 1. janvārī Latvijā sāka darboties jauns Kooperatīvo sabiedrību likums. Dzīvokļu īpašniekus, dārzkopjus, garāžu īpašniekus un citas ļaužu grupas, kuras apvienojušās kooperatīvos, drīzumā gaida nopietnas un ne visos gadījumos tīkamas izmaiņas. Kā sagatavoties pārmaiņām?

Nekontrolēti izdevumi un priekšsēdētāji – patvaldnieki

Daudzi valsts iedzīvotāji, kas ir dzīvokļu īpašnieku, garāžu vai dārzkopības kooperatīvu biedri, bieži žēlojas par neierobežotu kooperatīvu priekšsēdētāju patvaļu.

„Mūsu dzīvokļu īpašnieku kooperatīva valde nepārtraukti paaugstina algas saviem darbiniekiem. Tas nozīmē, ka maksa par dzīvokļiem tiek izlietota jurista, grāmatveža un sekretāres uzturēšanai, bet māju remontiem nekas vairs neatliek,” žēlojas Svetlana no Rīgas. „Uz biedru sapulcēm atnāk ļoti maz cilvēku, galvenokārt kooperatīva valdes sabiedrotie. Pirmo sapulci vienmēr nākas pasludināt par nenotikušu, jo tās darbam nav pietiekams biedru skaits. Otro sapulci par likumīgu uzskata, ja tajā piedalās neliels procents no visiem kooperatīva biedriem. Tad nu sanāk, ka par lielajām algām nobalso tikai daži, kaut pareizi būtu, ja šo lēmumu pieņemtu visi 500 kooperatīva biedri.”

Anatolijs Ivančenko pauž: „Mūsu kooperatīvā priekšsēdētājs statūtos ierakstījis, ka viņu var atbrīvot no pienākumu pildīšanas tikai pēc trim gadiem pēc ievēlēšanas amatā. Vai tas ir likumīgi? Šādā veidā priekšsēdētājs mūs taču ir paverdzinājis.”

„Mūsu dzīvokļu īpašnieku kooperatīva priekšsēdētāja ir atradusi efektīvu metodi, kā noslāpēt jebkuru neapmierinātību par viņas valdīšanas metodēm,” stāsta avīzes lasītāja, kura vēlējās palikt anonīma. „Kolīdz cilvēks sapulcē sāk uzdot neērtus jautājumus, apsardze viņu laipni izved no pulcēšanās telpas, bet pēc tam biedrs tiek izslēgts no kooperatīva.”

Kvorumu vairs nevajadzēs

Lai labotu situāciju, kas izveidojusies, Saeima 2018. gada aprīlī pieņēma jauno Kooperatīvo sabiedrību likumu. Nezin kādēļ patlaban šķiet, ka situācija tikai sarežģīsies.

– Svarīgākais jaunums kooperatīvo sabiedrību biedriem būs izmaiņas kooperatīva sapulču norises kārtībā, – skaidro jurists Aleksandrs Kvedars. – Līdz 2018. gada beigām kooperatīvam bija jāpapūlas kopsapulcē sapulcēt vairākumu savu biedru. Ja šajā sapulcē kvoruma nebija (50%+1), tad kooperatīvs sasauca otru sapulci, kurā lēmumus varēja pieņemt ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu.

– Kas mainīsies?

– Pēc 1. janvāra jau pirmajā sapulcē vairs netiek prasīts kvorums, un tas nozīmē, ka priekšsēdētājam vairs nevajadzēs rūpēties par pirmo sapulci. Tas nozīmē, ka vispār nav jautājuma par otro sapulci. Visus, arī svarīgus jautājumus varēs izlemt kooperatīva mazākums.

– Vai tas nozīmē, ka kaut vai trīs sapulces dalībnieki var lemt?

– Jā, ja vien kooperatīva statūtos nav noteikts, ka par lemtspējīgu tiek uzskatīta sapulce ar noteiktu kvorumu, piemēram, vienkāršu biedru vairākumu.

– Kā šādu punktu iekļaut kooperatīva statūtos?

– Balsojot par izmaiņu ieviešanu, turklāt šim balsojumam būs vajadzīgi 75% balsu.

Iedzīvotāju pieprasījumus var ignorēt?

– Veikt izmaiņas liela kooperatīva statūtos ir gandrīz neiespējami. Pārņem izjūta, ka kvoruma atcelšana nav izmaiņa iedzīvotāju labā.

– Likumdevējs ir licis akcentu uz to, ka uz sapulci ir uzaicināms katrs biedrs, bet ierašanās sapulcē ir katra paša ziņā. Jaunajā likumā sacīts, ka valdes pienākums ir katru biedru rakstveidā informēt 30 dienas pirms paredzētās kopsapulces (ja apziņošanai tiek izmantots elektroniskais pasts, tad – 20 dienas pirms sapulces). 10 dienu laikā pēc uzaicinājuma saņemšanas katram biedram ir tiesības rakstveidā lūgt papildināt sapulces dienas kārtību ar jautājumiem, kas viņu interesē.

– Kā rīkoties, ja valde atsakās iekļaut papildu punktus iepriekš izveidotajā dienas kārtībā?

– Par to likumā nekas nav sacīts.

Kā cīnīties ar viltīgu valdi?

– Kooperatīvu valžu locekļi visbiežāk jūtas kā situācijas noteicēji. Ko darīt gadījumā, ja priekšsēdētājs statūtos savu vietu nodrošinājis ar aizliegumu sevi atbrīvot?

– Šāds punkts ir prettiesisks. Kādam no biedriem jākļūst par iniciatoru, jāsasauc sapulce un jālemj par priekšsēdētāja atbrīvošanu.

– Parasti sapulces sasauc kooperatīva vadība, tādēļ viņi var nepiekrist šādu jautājumu izvirzīt balsošanai.

– Nav nekas briesmīgs, sapulce ir jāsasauc pašiem biedriem, tādēļ zem aicinājuma sasaukt sapulci ir jāsavāc 10% biedru piekrišana. Valdei, saņemot šādu pieprasījumu, ir pienākums 3 mēnešu laikā šo sapulci novadīt. Ja valde to nedara, sapulce notiek tik un tā kā aktivitāte iniciatoru vadībā.

Sūdzēsies? Vācies prom!

– Iedzīvotāji bieži stāsta, ka no kooperatīva tiek izslēgts katrs, kurš uzdrošinās kritizēt priekšsēdētāja darbu. Vai jaunais likums pasargās biedrus no patvaļas?

– Likumā teikts, ka kooperatīva valde biedru drīkst izslēgt trīs gadījumos: ja biedrs neatbilst likumā un statūtos noteiktajām prasībām, ja biedrs būtiski pārkāpis likumu vai statūtus un ja viņš kaitē kooperatīva reputācijai, parasti – izplata melīgas ziņas par kooperatīvu.

– Trešajā gadījumā var iekļaut katru neapmierināto, piemēram, cilvēks aizgāja un pasūdzējās avīzei.

– Ja biedrs ir nepamatoti izslēgts, viņš lēmumu var pārsūdzēt kooperatīva valdei vai padomei.

– Pieņemsim, tur viņš sapratni neatrod. Ko tālāk?

– Prasība par atjaunošanu kooperatīvā jāsniedz tiesā.

Dodiet savu balsi saprātīgi!

– Kādas vēl būtiskas izmaiņas skar kooperatīva biedrus?

– Iepriekšējā likumā bija noteikts, ka biedrs savu balsi nevar nodot citam cilvēkam, ja vien šāds izņēmums nav fiksēts statūtos. Jaunā likuma veidotāji šo prasību uzskatīja par nedemokrātisku, tādēļ jaunajā likumā teikts, ka katrs kooperatīva biedrs savas tiesības var pilnvarot citai personai, uzrakstot vienkāršu rakstveida pilnvaru.

– Vai tas nozīmē, ka aktīvs kooperatīva priekšsēdētājs laikus no saviem piekritējiem vai pilnīgi apātiskiem cilvēkiem var nodrošināties ar simts balsīm un sapulci novadīt teju vai vientulībā?

– Nē, šāds scenārijs nedraud, jo viena persona var būt pilnvarota ne vairāk kā trim biedriem. Izņēmums ir gadījumā, kad kādam biedram ir pilnvara konkrētam balsojumam. Piemēram, cilvēks ir pilnvarots nobalsos „par” tieši par jumta remontu vai algas paaugstinājumu priekšsēdētājam. Šādā gadījumā viens biedrs var pārstāvēt neierobežotu skaitu biedru.

Ar svarīgākajiem Kooperatīvo sabiedrību likuma punktiem varat iepazīties šeit!