Kaimiņi nesadalīja ceļu uz māju

SERVITŪTS: kas par to jāzina un kā to izmantot? Atbildam uz visiem svarīgākajiem jautājumiem

„Esam nonākuši neapskaužamā situācijā – līdzās mūsu mājai Juglā ir uzcelta daudzstāvu jaunceltne, kuras īpašnieki mums vairs neļauj izmantot ceļa posmu uz viņiem piegulošā zemesgabala. Citas iespējas piebraukt mājai mums nav, iespējams mēs pie tāda tiksim nākamajā gadā ar Rīgas domes palīdzību. Patlaban mūsu mājai nevar piebraukt pat speciālais transports, piemēram, atkritumu savācējs. Esam dzirdējuši par servitūta nodibināšanu ceļam līdz mājai. Lūdzu, izstāstiet, kas ir servitūts un kā tas mums var palīdzēt?”

Kad juristi piemin vārdu „servitūts”, daudzus cilvēkus pārņem šausmas. Jādomā, ka vārds vienkārši nav zināms, tādēļ vienkārša cilvēka dzīvē nepieņemams. Kaut gan patiesībā reālajā dzīvē ir ārkārtīgi daudz situāciju, kad šo instrumentu var sekmīgi izmantot. Mēģināsim tikt skaidrībā.

Civillikuma 1130. pantā ir atrodama šāda definīcija: „Servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemesgabalam par labu.” Piemēram, ja piekļūšana jūsu zemesgabalam vai īpašumam iespējama tikai caur kaimiņa zemesgabalu, tad ir jānodibina ceļa servitūts. Tas nozīmē tiesības iet/braukt caur kaimiņa zemesgabalu.

Ir zināmi dažādi servitūtu veidi.

■ Ceļa servitūts

Ar ceļa servitūtu var piešķirt tiesību:

• uz kājceļu;

• uz lopu ceļu;

• uz braucamo ceļu.

Ja attiecības starp kaimiņiem ir labas, tad, protams, var mierīgi dzīvot bez šīm formalitātēm. Tikai nedrīkst aizmirst, ka attiecības var mainīties. Kaimiņš var pārdot savu īpašumu, to var mantot mantinieki, un jauniem īpašniekiem nav obligāti jāievēro kādreiz mutiski līgtās saistības. Ja konflikts izvēršas liels, kaimiņi ceļu var pat aizbarikādēt. Tādēļ pareizākais risinājums ir visas vienošanās slēgt rakstveidā un nostiprināt tās zemesgrāmatā. Ja pārrunu ceļā līdz risinājumam nevar nonākt, tad servitūta tiesības nodibināt var ar tiesas starpniecību.

■ Ūdens lietošanas servitūts

Šāds servitūts var būt:

• ūdensvada – dod tiesību pievadīt ūdeni;

• ūdens smelšanas – dod tiesību ieiet un smelt ūdeni svešā zemesgabalā;

• lopu dzirdināšanas – dod tiesības dzirdināt lopus uz svešas zemes.

Citiem vārdiem, kaimiņš nevar aizliegt caur savu zemesgabalu iebūvēt ūdensvadu vai piekļūt apkārtnē vienīgajai akai.

■ Ēku servitūts sevī ietver

• Atbalsta tiesību – servitūts dod tiesības atbalstīt savu ēku uz kaimiņam piederošas sienas, mūra, staba vai velves. Tikai nedrīkst aizmirst, ka kalpojošās ēkas īpašniekam atbalsti jāuztur kārtībā un jālabo.

• Iebūves tiesību – servitūts dod tiesību iestiprināt kaimiņa sienā vai mūrī atsevišķus baļķus, akmeņus, dzelzs stieņus vai skavas, ciktāl tas nav pretrunā būvnoteikumiem.

Par nederīgiem kļuvušus baļķus, skavas utt. servitūta izlietotājs var aizvietot ar jauniem, bet nedrīkst tos iestiprināt lielākā skaitā, nekā sākumā bija atļauts.

• Pārkaru būves tiesību – servitūts dod tiesību pierīkot savai ēkai izbūvi vai piebūvi, kas pārkaras pār kaimiņu zemesgabalu.

• Notekas tiesību – servitūts dod tiesību novadīt ūdeni no savas ēkas jumta uz kaimiņa zemesgabalu kā nopilējumu veidā, tā arī pa caurulēm.

Notekas tiesība attiecas uz dabisko ūdeni, kas uzkrājas pie ēkas vai uz tās, nevis uz mākslīgi novadītu akas vai upes ūdeni.

• Izlejas tiesību – servitūts dod tiesību novadīt netīru ūdeni svešās robežās vai caur tām.

Nedrīkst izlietot servitūtu netīrumu un smirdošu šķidrumu novadīšanai.

• Augstākas būves tiesību.

Augstākas būves tiesību, ciktāl tas nerunā pretim būvnoteikumiem, var nodibināt:

1. tā, ka tās izlietotājam atļauts celt augstāku būvi, nekā viņš pēc vispārējiem noteikumiem drīkstētu savam kaimiņam par sliktu;

2. tā, ka šās tiesības izlietotājs var aizliegt kaimiņam celt tik augstu būvi, kā viņš pēc likuma to varētu.

• Gaismas tiesību.

Šo tiesību var nodibināt, piešķirot tiesību:

1) turēt kaimiņa sienā vai mūrī logus vai gaismas caurumus;

2) ietaisīt logus vai gaismas caurumus savā sienā vai mūrī cieši pie kaimiņa robežas vai tuvāk pie tās, nekā likumā atļauts;

3) aizliegt kaimiņam aizbūvēt gaismai priekšā kādu ēku.

• Skata tiesību.

Šis servitūts dod tiesību aizliegt ar servitūtu saistītam visu to, kas servitūta izlietotājam atņem brīvu skatu.

■ Personālservitūts – dzīvokļa tiesība

Dzīvokļa tiesība ir lietu tiesība lietot par dzīvokli svešu māju, tomēr nekaitējot pašai mājai. Persona, kam pieder dzīvokļa tiesība, var atdot telpas citiem vienīgi ar īpašnieka piekrišanu.

Dzīvokļa tiesība, kas piešķirta vairākām personām kopīgi, paliek spēkā pilnā apmērā tik ilgi, kamēr ir dzīvs kaut viens šīs tiesības izlietotājs.

Dzīvokļa lietojums nevar izbeigties noilguma ceļā.

Šis personālservitūts tiek reģistrēts zemesgrāmatā, un cilvēku bez viņa piekrišanas nedrīkst izlikt no dzīvokļa pat tajos gadījumos, ja ir mainījies mājokļa īpašnieks. Šo servitūtu var izmantot gadījumos, kad īpašums ar testamentu novēlēts vienai personai, bet citai dota tiesība tur dzīvot līdz mūža galam.

■ Servitūta nodibināšana un izbeigšana

Nav nemaz tik daudz veidu, kā nodibināt servitūtu. To var izdarīt likumiskā kārtā, ar tiesas spriedumu vai ar līgumu vai testamentu. Der atcerēties, ka no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatā.

Kā reālservitūtus, tā personālservitūtus izbeidz:

• ar atteikšanos no tiem;

• ar tiesības un pienākuma sakritumu vienā personā;

• ar kalpojošās un valdošās lietas bojā eju;

• ar atceļoša nosacījuma iestāšanos vai termiņa notecējumu;

• ar izpirkumu;

• ar noilguma iestāšanos.

Ar noilgumu servitūts izbeidzas tad, ja tiesīgais to labprātīgi desmit gadu laikā nav lietojis personīgi vai caur citām personām. Servitūts, ko var izlietot tikai pāris gadus vai pāris mēnešus, izbeidzas pēc divkārša termiņa notecējuma.

Lai ar noilgumu izbeigtos ēku servitūts, ir vēl vajadzīgs, ka valdošā nekustamā īpašuma īpašnieks būtu pielaidis kalpojošā kaut ko tādu, kas pavisam nav savienojams ar servitūta izlietošanu.

■ Vispārīgi nosacījumi

Jāatceras, ka servitūts apgrūtina pašu lietu, ne tās īpašnieku.

Servitūts ir lietu tiesība – par servitūta priekšmetu nevar būt kalpojošās lietas īpašnieka personisks pienākums. Mainoties lietas īpašniekam, citas personas tiesība uz lietu paliek spēkā. Tas nozīmē, ka, nopērkot nekustamo īpašumu, tās īpašnieks to saņem ar visiem apgrūtinājumiem un viņam ir pienākums tos ievērot.

Lietotājam ir tiesība uz visiem augļiem, ienākumiem un labumiem, kādus var dot lietojumā nodotā lieta. Šās tiesības apmērs nav noteicams pēc lietotāja vajadzībām, bet viņš var izlietot lietu arī peļņai.

Cilvēkam pret lietu, kura apgrūtināta ar servitūtu, ir jāizturas kā pret savu un tā jāizmanto pēc tās nozīmes. Viņš par to maksā nodokļus, nodevas, sedz uzturēšanas izdevumus utt., ja tas saistīts ar objekta lietošanu. Ja īpašumam ir parādi, jāņem vērā arī procentu aprēķins. Par pašu parādu servitūta lietotājs neatbild.

Ja nekustamais īpašums ir ieķīlāts bankā vai citā iestādē, tad tam nodibināt servitūtu var tikai ar kreditoru piekrišanu.

Cerams, ka šis konspektīvais servitūtu pārskaitījums radīja priekšstatu par to, cik daudzsološs var būt šāds juridiskais instruments, kurš veselā rindā gadījumu var noregulēt attiecības starp īpašniekiem un sniegt iespēju pilnvērtīgi izmantot iegūtās tiesības uz sev nepiederošu īpašumu.