■ Vai iespējams sasniegt lielu rezultātu, pakāpeniski veicot nelielus mājas siltināšanas darbus?
■ Rīgas Apsaimniekotāju asociācija gatavo mājokļu pakāpeniskas siltināšanas BEZMAKSAS projektu
■ Jebkuri remonta darbi jūsu mājā var kļūt par tukšu naudas šķērdēšanu, ja tie nav veikti pareizi. Uzzini, kā pasargāt sevi un savu naudu!
Latvija plāno nākamgad apgūt desmitiem miljonu eiro, kas no ES fondiem piešķirti mājokļu renovācijai. Bet visiem ir skaidrs: kamēr nebūs beigusies ekonomiskā krīze, rindas pēc šīs naudas neveidosies, jo dzīvokļu īpašnieki, lai kā viņi vēlētos dzīvot skaistās un siltās daudzstāvu mājās, piesardzīgi raugās uz kredītu ņemšanu un īsti neapzinās, kādu ekonomiju varētu gūt no renovācijas. Tomēr prāvie Rīgas siltuma rēķini mudina iedzīvotājus pamazām vien veikt siltināšanu. Rīgas Apsaimniekotāju asociācija nākamgad piedāvās dzīvokļu saimniekiem pakāpeniskas renovācijas programmu – „33 soļi”.
Rīgai un tās iedzīvotājiem mājokļu pakāpeniskas renovācijas programma ir ļoti nepieciešama. Pilsētā sākusies stihiska māju siltināšana – cilvēki tērē ne mazums naudas logu un durvju nomaiņai, jumtu remontam. Tā viņi cer pakāpeniski aizdarīt visus caurumus un spraugas, caur kurām izplūst dārgais siltums. Taču haotiskie darbi nedod gaidīto rezultātu: siltuma zudumi mājai samazinās pavisam nedaudz vai dažkārt pat palielinās, bet pašus remonta darbus drīz vien nākas veikt atkārtoti.
Siltināšana bez steigas
Par šo problēmu mums pastāstīja Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs Igors Trubko un Valdis Zaķis, autoritatīvs energoauditors.
– Mēs esam pārliecināti, ka mājokļu energoefektivitātes problēmu Latvijā var atrisināt tikai ar kvalitatīvu kompleksu renovāciju, – saka Igors Trubko. – Diemžēl pašreizējā ekonomiskā situācija nepavisam nemudina cilvēkus ieguldīt lielākus vai mazākus līdzekļus šādos darbos. Cilvēki cenšas virzīties uz priekšu pakāpeniski. Tāpēc nākamā gada sākumā izstrādāsim un piedāvāsim viņiem jebkuras mājas pakāpeniskas renovācijas projektu, kas sastāvēs no 33 nosacītiem soļiem.
Asociācijas speciālisti pārdomās katru sīkumu, sākot no starppaneļu šuvju hermetizācijas un logu nomaiņas un beidzot ar apkures sistēmas remontu. Tas, protams, nenozīmē, ka visās mājās vajadzēs veikt 33 siltināšanas soļus, dažai pietiks ar pusi pasākumu, dažai – ar divām trešdaļām.
– Bet pareizi noteikt darbu apjomu varēs tikai energoaudits, – ir pārliecināts Igors Trubko. – Tikai auditors var atrast siltuma zuduma cēloņus, noteikt mājai pareizu enerģētisko diagnozi un izstrādāt „ārstniecības” programmu.
Tāpēc, kā uzskata Rīgas Apsaimniekotāju asociācijā, par pirmo soli jebkuras mājas iedzīvotājiem, kuri rūpējas par savu komfortu un līdzekļu ekonomiju, jākļūst kvalitatīva energoaudita pasūtīšanai. Pēc tam viņi varēs soli pa solim pildīt speciālista ieteikumus, likt lietā asociācijas un citu ekspertu rekomendācijas.
Pārdomāta rīcība palīdz taupīt naudu
– Mēs radīsim pilnīgu pakāpeniskas renovācijas 33 soļu projektu, atradīsim pareizākos un mājokļu īpašniekiem izdevīgākos tehnoloģiskos risinājumus un piedāvāsim tos iedzīvotājiem, – sola Igors Trubko.
Arī pats projekts taps pakāpeniski. Bet par to, ka tāds ir nepieciešams, nav ne mazāko šaubu. Vai jūs zināt, ka 98% jauno logu mūsu dzīvokļos ir uzstādīti nepareizi? Varbūt šobrīd tie vēl kalpo tīri labi un taupa siltumu, bet tiklīdz mājā tiks sākta kompleksa renovācija vai vismaz ārsienu siltināšana, daudzi logi kļūs par savu saimnieku ienaidniekiem. Tie neļaus kvalitatīvi nosiltināt loga ailu un kļūs par cēloni aukstuma tiltiem, pa kuriem no dzīvokļa joprojām aizplūdīs siltums.
– Kāds būtu secinājums? – pārjautā Igors Trubko – Plānojot jebkādus remonta darbus, cilvēkiem tie jāsaskaņo ar energoefektivitātes principiem. Citādi jau ir bijuši gadījumi, kad cilvēki zaudējuši simtiem latu, jo nācies labot ieliktos logus vai vispār pirkt jaunus.
Projektam „Pakāpeniskas renovācijas 33 soļi” ir tāds pats mērķis kā valsts atbalsta programmai mājokļu siltināšanai – veicināt māju pakāpenisku kompleksu renovāciju, tādējādi taupot iedzīvotāju līdzekļus un saudzējot nervus. Bet pat tad, ja dzīvokļu īpašnieki negrasās pilnībā renovēt visu māju, tāpat jebkuri remonta darbi, tai skaitā avārijas, ir jāveic pēc noteikumiem, kas palīdz saglabāt siltumu.
– Šai nolūkā nepieciešams mājas energoaudits, kas, no vienas puses, palīdzēs saplānot vajadzīgos remonta darbus, no otras, atteikties no nevajadzīgiem. Arī pašā daļējas vai kompleksas siltināšanas procesā iedzīvotājiem vēlams lūgt energoauditora palīdzību, kurš uzraudzīs darbu izpildes kvalitāti.
Izrādās, ka būvinspektoriem ļoti bieži nav pietiekamu zināšanu par energoefektivitāti, tāpēc viņi nevar kontrolēt darbiniekus, kas veic mājas renovāciju. Bet siltināšana ir smalka lieta – viena kļūda, un viss darīts veltīgi, māja tāpat turpinās zaudēt siltumu.
Mācāmies no svešām kļūdām
– Ir gadījies, ka pēc neveiksmīgas daļējas renovācijas māja sāk zaudēt par 5% vairāk enerģijas nekā iepriekš, – stāsta energoauditors Valdis Zaķis, – tāpēc ideja par energouzraudzību mājas siltināšanas laikā ir ļoti pareiza. Energoaudita speciālista pakalpojumi maksās daudz mazāk nekā siltuma zudumi celtnieku kļūdu dēļ.
Lūdzam iegaumēt, ka Rīgas Apsaimniekotāju asociācija iesaka energouzraudzību ne tikai vērienīgu siltināšanas darbu, bet arī sīka remonta gadījumā. Energoauditors pieskatīs, lai jūsu logi, kas maksā daudzus simtus latu, tiktu ielikti pareizi, lai dārgās durvis patiešām nelaistu laukā siltumu, bet siltinātāja slānis pagrabā darbotos iedzīvotāju labā, nevis pret viņiem.
– Cilvēki, kam vajadzīga tāda veida palīdzība, var vērsties pēc informācijas un konsultācijām Rīgas apsaimniekotāju asociācijā, – piedāvā Igors Trubko. – Ja viņiem būs energoauditora atzinums un gatavs pakāpeniskas renovācijas projekts, viņi agrāk vai vēlāk nonāks pie sava mājokļa kompleksas renovācijas. Ja ne, arī tad ar gudru ziņu sagādātie dokumenti un uzklausītie speciālistu padomi palīdzēs izvairīties no tehnoloģiskām kļūdām un neiztērēt naudu velti.
Lai Rīga nebūtu pelnrušķīte
Protams, ir bēdīgi, ka Rīga šobrīd ir kā pelnrušķīte salīdzinājumā ar citām Latvijas pilsētām, kurās sākta aktīva mājokļu siltināšana. Bet tam ir savi iemesli.
– Tagad cilvēkiem rūpīgi jāizvērtē renovācijas finansēšanas avoti, – uzskata Valdis Zaķis. – Valmierā, Ventspilī un citās pilsētās viņi var rēķināties ar pašvaldības atbalstu. Tiklīdz mājā paveikti kaut nelieli renovācijas darbi, nomainīti logi vai salabots jumts, pašvaldība dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai atmaksā daļu no iztērētajiem līdzekļiem. Rīdzinieki tādu atbalstu pagaidām nesaņem, tāpēc viņiem vai nu jāpiedalās valsts programmā, kuras ietvaros 50% no kompleksās renovācijas izdevumiem sedz par ES līdzekļiem, vai arī jāpaļaujas tikai uz saviem spēkiem un māja jāsiltina pakāpeniski, soli pa solim.
– Cilvēkiem ir vajadzīga palīdzība no ārpuses, un mēs tādu palīdzību centīsimies viņiem sniegt ar pakāpeniskas renovācijas 33 soļu projektu, – saka Igors Trubko.
Projekts, pēc asociācijas vadītāja vārdiem, pakāpeniski tiks publicēts saitā www.rigaa.lv un laikrakstā „Darīsim kopā!”. Projektā būs aprakstīti pareizie tehnoloģiskie risinājumi katram atsevišķam mājas siltināšanas darbam (reizēm būs divi vai trīs varianti), par savām izstrādnēm stāstīs vadošie būvmateriālu ražotāji.
Tātad informācija nākamgad mums būs. Un tas ir tieši tas, kā dzīvokļu īpašniekiem pašreiz ļoti trūkst.