Speciālisti ir labi izpētījuši sīkbūtnes, kas mājo mūsu dzīvokļu putekļos. Septembris ir īstais brīdis parunāt par mājas putekļu ērcēm, šiem miniatūrajiem, līdz pusmilimetru garajiem monstriņiem, jo tieši šai laikā ērcītes sāk aktīvi vairoties
Mūsu mājokļu gaisā ir lielāks piesārņojums nekā visdzīvākās pilsētas ielas gaisā. Dzīvokļos ne tikai iekļūst āra putekļi un izplūdes gāzes, bet liela daļa no tā, ko mēs ieelpojam, ir mūsu pašu sadzīves un dzīvības procesa produkti. Triju istabu dzīvoklī gada laikā rodas līdz 40 kg putekļu, bet diennaktī pilsētnieks caur savām plaušām „izsūknē” līdz sešiem miljardiem puteklīšu!
Mājas putekļi ir visai savdabīga ekoloģiskā niša. Tajos mājo ērces, mikroskopiskas sēnes, baktērijas, ūdensaugi u.c. Liela daļa no šīs floras un faunas spēj izraisīt alerģiju, kam sekas var būt tādas slimības kā bronhiālā astma, atopiskais dermatīts, konjunktivīts, alerģiskās iesnas, rinīts. Ar tām slimo līdz 25% pilsētas iedzīvotāju.
Alerģiju izraisa nevis pašas putekļu ērces, bet gan ērču alergēni, kas pēc savas būtības parasti ir gremošanas fermenti. Šīs vieglās daļiņas paceļas gaisā un nosēžas uz mūsu elpošanas ceļu gļotādas, tādējādi iekļūstot asinīs.
Tātad tiem, kas nevēlas katru gadu rudens sākumā mocīties ar alerģiju, speciālisti iesaka nopietni parūpēties par savu mājokli. Piemēram, iegādāties hidrometru – aparātu, ar kuru nosaka mitruma līmeni. Tiklīdz rādītājs pārsniedz 50%, ir vērts izvēdināt gultas veļu, izkarsēt saulē matraci, ar putekļusūcēju pamatīgi iztīrīt paklājus.
Bet dzīvoklī mums jābaidās ne tikai no ērcēm. Zinātnieki ir konstatējuši, ka līdzās mums mājo neskaitāmi infekcijas un vispirms jau sēnīšu slimību ierosinātāji. Tās ir pelējuma un rauga sēnītes, kas allaž sastopamas mājas putekļos, uz augu lapām un puķu podos. Īsta nelaime: iznāk, ka mūsdienu pilsētniekam var kaitēt pat kaktusi un fikusi!
Kā cīnīties?