Vai ir kāda cerība, ka attiecības starp dzīvokļu un mājai piesaistītās zemes īpašniekiem kļūs civilizētākas? Jā! Oktobrī Ministru kabinets atbalstīja grozījumus zemes nomu reglamentējošajos normatīvajos aktos, šobrīd dokuments jau atrodas Saeimā.
Kāda ir piedāvāto grozījumu būtība? Ja īsi, tiem jāapvalda zemes īpašnieku apetīte.
Patlaban likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” ir teikts: „Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības”.
Tieslietu ministrija ieteica mainīt šo kategorisko formulējumu. Tagad likumā būs rakstīts: „Zemes nomas maksa nosakāma LĪDZ 6 procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības. Ja puses nevar vienoties, nomas maksu nosaka tiesa.”
Skaidrs, ka, pieņemot lēmumu par nomas maksu, tiesai jāvadās pēc skaidriem kritērijiem, kas izskaidro, kāpēc vienai mājai par zemesgabala nomu jāmaksā 2% no tā kadastrālās vērtības, citai – 6%. Kritēriji būs aprakstīti likuma 12. pantā.
Pēc Tieslietu ministrijas ieteikuma lielāku vai mazāku nomas maksu par jūsu mājai piesaistīto zemesgabalu vajadzētu noteikt pēc šādiem kritērijiem:
■ ēkas kadastrālās vērtības attiecība pret nomai nepieciešamās zemes vienības kadastrālo vērtību. Iznāk, ka vecas koka mājas iemītniekiem nevarēs izrakstīt rēķinu pēc augstākās likmes. Un pretēji, ja māja ir dārga un prestiža, arī zemes nomas maksas likme būs augstāka;
■ zemesgabala apsaimniekošanas sistēma. Ja teritoriju kopj mājas sētnieks, nomas maksa būs mazāka, ja apsaimniekošanas un uzturēšanas pienākumus uzņēmies zemes īpašnieks, viņš var prasīt lielāku naudu no nomniekiem (bet ne vairāk par 6% no zemesgabala kadastrālās vērtības);
■ zemesgabala platība. Šobrīd daudzu māju iedzīvotāji nomā daudz vairāk zemes, nekā nepieciešams mājas apsaimniekošanai. Jo vairāk „liekās” zemes, jo zemākai jābūt nomas maksas likmei.
No šiem trim kritērijiem būs atkarīgs, vai jūsu māja maksās zemes īpašniekam milzu nauda par zemesgabala nomu, vai arī pēc likuma grozījumu pieņemšanas tiesa zemes saimnieka apetīti atzīs par nesamērīgi lielu.
Diemžēl Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti Tieslietu ministrijas priekšlikumu nokritizēja, norādot uz tā juridiskajām nepilnībām un neefektivitāti. Pēc deputātu domām, likumprojekts vēl jānoslīpē. Taču politiķiem vajadzētu saprast: iedzīvotājiem postošas ir nevis juridiskās nianses, bet gan vilcināšanās ar likuma pieņemšanu!